
Nevalstisko organizāciju jaunās, Eiropas iespējas
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) jaunas iespējas atklājušās arī nevalstiskajām organizācijām (NVO), secināja konferences “Latvijas NVO izaicinājumi un iespējas pēc iestāšanās ES” dalībnieki. Eiropas kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš konferencē teica, ka papildiespējas radušās finansējuma piesaistīšanā, kas daudzām organizācijām ir aktuāli.
Galvenā problēma ir un paliek finanses
A.Gobiņš norādīja arī uz vairākām problēmām, kas aktuālas NVO. “Politiskā vide Latvijā nav atklāta un aicinoša, lai NVO varētu aktīvi darboties. Problēmas ir arī ar juridisko vidi. Piemēram, noteiktā pārreģistrācija vairāk sagādā grūtības nekā palīdz. Bet viena no svarīgākajām problēmām, protams, ir finansējums. Daudzi tā sauktie klasiskie finansētāji beidz savu darbību Latvijā, un līdz ar to jāmeklē jauni. Paši Latvijas pilsoņi nav īpaši aktīvi nevalstiskā sektora atbalstītāji. Turklāt bieži vien NVO uztic pienākumus, bet nauda šo funkciju veikšanai nav paredzēta. Līdz ar finanšu trūkumu pašām NVO pietrūkst kapacitātes un zināšanu, lai ietekmētu politikas procesu. Dažkārt problēmas rada arī pašapziņas trūkums.”
Jāzina, ko un kā
Eiropas lietu biroja vadītāja
Sanita Deslandes ir pārliecināta, ka mūsu nevalstiskās
organizācijas var ietekmēt lēmumus ne tikai Latvijā, bet arī ES.
Domājot par savu interešu pārstāvēšanu ES, ir skaidri jāzina, ar
ko nodarbojas katra institūcija. Bez tam svarīgi nedaudz zināt
arī katras institūcijas vēsturi. Šāda informācija nepieciešama,
lai secinātu, caur kuru institūciju konkrēto lēmumu virzīt.
“Piemēram, Eiropas Komisija (EK) ir institūcija, kas sagatavo
tiesību aktu projektus, savukārt ES Ministru padomē darbojas ES
dalībvalstu valdību pārstāvji. Ministru padomē tiesību akti tiek
apspriesti, šajā stadijā dokumentā tiek iestrādātas dalībvalstu
intereses. Vēl likumdošanas procesā piedalās Eiropas Parlaments,
kura uzdevums arī ir apspriest un pieņemt tiesību aktu,” stāsta
S.Deslandes.
S.Deslandes atzina, ka lēmumus ES iespējams ietekmēt, darbojoties
gan Latvijas, gan ES līmenī. “Ja izvēlamies strādāt “caur
Briseli”, tad galvenie atslēgvārdi ir EK, Eiropas Parlaments,
konsultatīvās institūcijas vai specializētās aģentūras. Bet, ja
lēmumi tiek ietekmēti šepat Rīgā, galvenais ietekmes mehānisms ir
caur ministrijām un to izveidotajām darba grupām.”
S.Deslandes iesaka, cenšoties panākt lēmumu ietekmēšanu ar EK
starpniecību, gan strādājot ar Komisijas atbildīgajiem ierēdņiem,
gan izmantojot lobija organizācijas un Eiropas nozaru
asociācijas. Organizācijām jāapsver arī lēmumu ietekmēšana ar
konsultatīvo institūciju un aģentūru starpniecību. Vieglāk
sasniedzama varētu būt Reģionu komiteja, kā arī Eiropas
Ekonomisko un sociālo lietu komiteja, jo tajās darbojas Latvijas
pārstāvji.
S.Deslandes iesaka aktīvi darboties arī šepat Latvijā. Tā kā ES
ir valstu savienība, pieņemtajos dokumentos tiek iestrādātas arī
dalībvalstu intereses. Kā jau minēts, dalībvalstu intereses
visspilgtāk atklājas ES Ministru padomē. “Lai panāktu sava
viedokļa iestrādāšanu nacionālajās pozīcijās, jāsadarbojas ar
nozaru ministrijām un tās izveidotājām darba grupām,” stāsta
ierēdne.
Svarīgie “lielie” dokumenti
ES likumdošanas kopumu veido
aptuveni 80 000 lappušu biezie normatīvie akti. Darbs pie jaunas
likumdošanas norit nepārtraukti. Diezin vai nevalstiskās
organizācijas spēj izsekot līdzi visiem normatīviem, pie kuriem
strādā ES. S.Deslandes iesaka pievērst uzmanību Eiropas Padomes
lēmumiem un secinājumiem. “Tie ir dokumenti, kuros pastāstīts, uz
kurieni virzās ES, kad un kas gaidāms.” Par nozīmīgiem uzskatāmi
Eiropas Komisijas plānošanas dokumenti. “Tie ir darba plāni,
stratēģijas, rīcības plāni – “Baltā grāmata” un “Zaļā grāmata”.
Būtiski ir arī ES iniciatīvu un programmu izveidošanas un
īstenošanas dokumenti.”
Visi šie dokumenti uzskatāmi par “lielajiem dokumentiem”, kas
norāda, kādā virzienā ES strādās. Neviens ES tiesību akta
projekts nerodas tukšā vietā. Politika tiek plānota. Ja redzams,
ka kādā no “lielajiem dokumentiem” parādās jautājumi, kas
organizāciju interesē, jākļūst uzmanīgam – drīzumā var parādīties
arī normatīvo aktu projekts.
Likumā noteiktās tiesības
Latvijā ir izveidota tiesiskā
bāze, lai nevalstiskās organizācijas varētu piedalīties
nacionālās pozīcijas izstrādāšanā. Ministru kabineta noteikumi
Nr.286 “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo
pozīciju ES jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana”
un Ministru kabineta instrukcija Nr.9 “Latvijas nacionālo
pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes
kārtība, kā arī informācijas aprites kārtība” noteic, kā Latvijā
tiek izstrādātas nacionālās pozīcijas. S.Deslandes atgādina:
“Jums ir tiesības piedalīties nacionālo pozīciju sagatavošanā.
Ministrijām ir jūs jāuzklausa. Tas ir noteikts normatīvajos
aktos. Atraidīt jūs nedrīkst.”
Normatīvajos aktos paredzēts, ka pozīcijas veido nozaru
ministrijas un to pakļautības iestādes, kā arī to veidotās darba
grupas. Turklāt pozīciju izstrādes laikā jākonsultējas arī ar
nevalstiskajām organizācijām vai sociālajiem partneriem. Pēc tam
pozīcija tiek saskaņota ar Finanšu ministriju un citām
iesaistītajām ministrijām. Pozīciju apstiprina Ministru kabinets
un Saeimas Eiropas lietu komisija. S. Deslandes aicināja NVO
pārstāvjus būt aktīviem. “Ja ministrija no jums prasa ātru
atbildi, ziniet, ka tā nav ministrijas kaprīze. Lai gan
normatīvais akts top vairāku gadu garumā, saskaņošanas laiks ir
īss. Tā kā no ministrijas tiek prasīta ātra atbilde, arī NVO
jāreaģē ātri.”
Ilze Sedliņa, “LV”
Uzziņai:
Kur meklēt ES
dokumentus?
Prelex datu bāzē ir pieejami dokumentu projekti. Šajā datu
bāzē var izsekot dokumentu virzībai ES institūcijās.
www.europa.eu.int/prelex/
Eur–lex datu bāzē ir pieejami pieņemtie tiesību akti vai
citi dokumenti. Tos var meklēt pēc to numura un satura.
www.europa.eu.int/eur-lex/
Padomes darba dokumenti pieejami, kontaktējoties ar atbildīgo
nozares ministriju.
Avots: Eiropas lietu birojs