Ārzemju presē

Austrijas “Die Presse”: “Dažām ES dalībvalstīm ir labas izredzes panākt, ka pilnas Turcijas līdzdalības vietā tiek realizēts “vājāks” variants. Bez Austrijas, Francijas un Slovākijas arī citas ES dalībvalstis atbalsta alternatīvu. Lai panāktu arī citu valstu atbalstu, pašlaik tiek izstrādāta kompromisa formula. Tā paredz, ka ES sarunās ar Ankaru mērķis sākumā būtu pilna līdzdalība, taču gadījumā, ja šis mērķis netiktu sasniegts, Turciju ES varētu piesaistīt ar īpaši izstrādātu modeli.”

•

Britu “The Independent”: “Ceturtdien Eiropas līderi izlems, vai noteikt datumu iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Ankaru.” Šīs augstākā līmeņa tikšanās priekšvakarā laikraksts intervē Turcijas premjeru, kurš apzinās: viņa “spēcīgākā kārts” ir aspekts, ka sarunu neuzsākšana sūtīs negatīvu signālu islāma pasaulei. “Mēs dosim ieguldījumu civilizāciju samierināšanā, un ES pierādīs, ka nav kristīgs “klubs”. Turcija ir katalizators, lai pārliecinātos, ka starp civilizācijām ir harmonija,” uzskata Erdogans.

•

Krievijas “The Moscow Times”: “Attiecības starp Krieviju un ES pakāpeniski ieslīd bīstamā iespējama konflikta zonā. Vairāki procesi attīstās vienlaikus, palielinot potenciālā konflikta iespēju, no vienas puses, un nedrošību lēmumu pieņemšanas procesos, no otras. Šiem konflikta punktiem iespējamas katastrofālas sekas, īpaši šobrīd, kad komunikācijas kanāli starp Krieviju un Eiropu ir pārrauti.” Politikas analītiķis norāda uz nepieciešamību steidzami atjaunot dialogu un šos kanālus.

•

Vācu “Handelsblatt”: “Jau ilgāku laiku pastāv bažas, ka Krievijā demokrātijas process ir apstājies vai pat piedzīvo jūtamus triecienus. Šķiet, ka pašlaik Krievija mēģina ietekmēt citu valstu likteni ne tikai Kaukāzā, bet arī Eiropā. Jauna aukstā kara vēsmas bija jūtamas, kad Krievijas prezidents Putins teica, ka Rietumi izturas kā “labs, bet stingrs tēvocis tropu cepurē” – nedraudzīga norāde uz koloniālo pagātni. Neraugoties uz Krievijas un NATO kopējo paziņojumu, interešu pretstati ar Krieviju attiecībā uz valstīm pie tās rietumu robežas pastāv joprojām. Bailes zaudēt ietekmes sfēru Maskavā ir lielas. Sapnis atdzīvināt NVS ir piedzīvojis neveiksmi.”

•

Krievijas “Izvestija” autori ir nobažījušies, ka Polija varētu sekot Baltijas piemēram un pieprasīt no Krievijas kompensācijas par staļiniskā režīma noziegumiem. Nacionālās piemiņas institūts, kas izmeklē pret poļu tautu izdarītos noziegumus (autoriem nepatīk jēdziens “padomju okupācijas periodu”) Otrā pasaules kara laikā, ir uzņēmies patstāvīgi noskaidrot poļu karagūstekņus, kurus 1940.gada pavasarī nošāva NKVD. Tad Katiņas mežā bez tiesas un izmeklēšanas tika nošauti 21 000 kareivju un virsnieku.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Jau otro reizi trīs mēnešu laikā Krievija brīdina par savu gatavību dot triecienu iespējamo teroristu bāzēm ārpus Krievijas teritorijas. Aizsardzības ministrs uzsver, ka varētu tikt izmantoti visi iespējamie ieroči, izņemot kodolieročus.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem