Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra sēdē

Pieņemti “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem”.

Noteikumi nosaka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar cietušās personas ārstēšanu, pārejošu darbnespēju, darbspēju zaudējumu vai nāvi.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteikto pilnvarojumu, kas paredz, ka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem nosaka Ministru kabinets. Noteikumos atbilstoši spēkā esošā likuma normām precizēti termini, apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtība.

Akceptēts likumprojekts “Finanšu nodrošinājuma likums”.

Šī likuma mērķis ir: veicināt finanšu sistēmas stabilitāti, nodrošinot finanšu nodrošinājuma sniegšanas un izmantošanas drošību un efektivitāti, kā arī nodrošināt līdzēju, finanšu nodrošinājuma līgumu subjektu tiesību aizsardzību kāda līdzēja likvidācijas procesa vai maksātnespējas procesa pasākumu veikšanas gadījumā.
Lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu, noteikts, ka finanšu nodrošinājumu drīkst sniegt kā finanšu ķīlu vai arī īpašuma tiesībām uz finanšu nodrošinājumu pārejot finanšu nodrošinājuma ņēmējam; noteikts, ka papildus finanšu nodrošinājuma līguma noslēgšanai vienīgais finanšu nodrošinājuma spēkā esamības nepieciešamais noteikums ir tā nodošana nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarnieka valdījumā, nodrošinājuma ņēmējam vai tā pilnvarniekam to turot, reģistrējot vai citādi valdot, vienlaikus neliedzot nodrošinājuma devējam aizstāt sākotnēji nodoto finanšu nodrošinājumu ar līdzvērtīgu vai tiesības saņemt atpakaļ finanšu nodrošinājuma pārpalikumu.
Pašlaik Latvijā normatīvajos aktos nav noteiktas speciālas kārtības finanšu nodrošinājuma sniegšanai un ņemšanai. Pasaules praksē paralēli ir attīstījušies divi dažādi mehānismi: (a) finanšu nodrošinājuma priekšmets tiek ieķīlāts nodrošinājuma ņēmējam; (b) finanšu nodrošinājuma priekšmets uz finanšu saistību nodrošināšanai nepieciešamo laiku pāriet nodrošinājuma ņēmēja īpašumā. Tā kā finanšu nodrošinājumu regulējums ir būtisks faktors finanšu tirgu attīstības un integrācijas veicināšanā, Eiropas Savienībā 2002.gadā tika pieņemta Direktīva 2002/47/EK attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumiem, saskaņā ar kuru ES un EEZ dalībvalstīs izmantojami abi iepriekš minētie mehānismi.
Vienlaikus akceptēti: grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā; grozījumi Komercķīlas likumā un grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, lai pilnībā ieviestu Direktīvas 2002/47/EK prasības.
“Noteikumi par atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību”, kuri nosaka atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmēru, tās pārskatīšanas kārtību, dokumentus, ko atlīdzības pieprasītājs iesniedz atlīdzības saņemšanai, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību.
Atlīdzības apmērs ir 70latu mēnesī, to pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas un Centrālās statistikas pārvaldes noteikto strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu.
Atlīdzības saņemšanai tās pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pasi, personas apliecību), Bērnu un ģimenes lietu ministrijā iesniedz rakstisku pieprasījumu atlīdzības piešķiršanai. Ja atlīdzību pieprasa ar pilnvarotas personas starpniecību, pieteikumam pievieno pilnvaru vai tās kopiju, uzrādot oriģinālu. Atlīdzības pieprasītājs var pieprasījumu atlīdzības piešķiršanai nosūtīt pa pastu, parakstu uz pieprasījuma apliecinot notariāli. Ja atlīdzību pieprasa ar pilnvarotas personas starpniecību, pieteikumam pievieno pilnvaru vai tās notariāli apliecinātu kopiju. Pašvaldība ministrijai nosūta līguma par bērna ievietošanu audžuģimenē kopiju, ja bērns ievietots audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi, piecu darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas.Dokumentus par atlīdzības piešķiršanu ministrija izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un pieņem lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atlīdzību.
Audžuģimenes loceklim (personai), kurš līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē ar pašvaldību noslēdzis līdz 2005.gada 1.janvārim un par kuru pieņemts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums par atlīdzības piešķiršanu, atlīdzību pēc 2005.gada 1.janvāra ministrija izmaksā, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu par atlīdzības piešķiršanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2005.gada 10.janvārim nodrošina dokumentu, kas saistīti ar atlīdzības izmaksu, nodošanu ministrijai.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Pieņemti divi rīkojumi ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 1050 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 103 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 83 289personas: 1995.gadā — 984; 1996.gadā — 3016; 1997.gadā — 2992; 1998.gadā — 4439; 1999.gadā — 12 427; 2000.gadā — 14 900; 2001.gadā — 10 637, 2002.gadā — 9 844; 2003.gadā — 10 049 personas; 2004.gadā — 14 001 persona.

Pieņemti noteikumi “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā personu atzīst par Latvijas nepilsoni, un dokumentus, kas nepieciešami nepilsoņa statusa piešķiršanai.

Dokumentus, kas saistīti ar nepilsoņa statusa piešķiršanu, pieņem un izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.Lai personu atzītu par nepilsoni, persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz šādus dokumentus:iesniegumu par nepilsoņa statusa piešķiršanu, apliecinot, ka persona nav un nav bijusi nevienas valsts pilsonis un uz viņu neattiecas likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 1.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi nepilsoņa statusa iegūšanai;dzīves aprakstu;dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra (ja tāds ir), kā arīdokumentu, kas apliecina personas identitāti (ja tāds ir);dokumentus, kas apliecina personas tiesības uz nepilsoņa statusu (ja tādi ir);dokumentu, ko izsniegusi pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgās valsts pilsonis, nav šajā valstī saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nav pēc 1992.gada 1.jūlija bez termiņa ierobežojuma reģistrēta (pierakstīta) Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.
Reģistrējot Latvijā dzimušu bērnu (līdz četru mēnešu vecumam), kura dzimšanas brīdī abi vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ir bezvalstnieks vai nav zināms, un iekļaujot Iedzīvotāju reģistrā ziņas par šo bērnu, šajos noteikumos minētos dokumentus nepieprasa.
Lēmumu par personas atzīšanu par nepilsoni vai par atteikumu atzīt personu par nepilsoni pieņem pārvaldes amatpersona pēc visu šajos noteikumos minēto dokumentu iegūšanas administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Grozījums nosaka, ka Lauku atbalsta dienests izskata šā kodeksa 66.1pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Lauku atbalsta dienesta vārdā ir tiesīgi:
1)Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki — naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem;
2)Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītājs — naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem.
Saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 66.¹pants paredz uzlikt administratīvos sodus par meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu un informācijas nesniegšanu par izmaiņām meliorācijas sistēmās. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Meliorācijas likums savukārt nosaka, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam mēneša laikā rakstveidā jāinformē Lauku atbalsta dienests par pārmaiņām meliorācijas sistēmās sava īpašuma vai tiesiskā valdījuma esošās zemes robežās.
Nepieciešamību izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteica apstāklis, ka atbilstoši Meliorācijas likumam meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas kontroli un valsts uzraudzību veic Lauku atbalsta dienests un līdz ar to ir tiesīgs uzlikt administratīvos sodus.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumos Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā””.

Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka, ka Ministru kabinets reizi gadā izskata atbildīgā ministra iesniegto informāciju par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizācijas gaitu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saņēmusi Rīgas domes vēstuli, kurā norādīts, ka īpaša režīma zonas statuss, kas Vecrīgai piešķirts no 1996.gada, ļāvis sakārtot autotransporta plūsmu Vecrīgā. Maksa par iebraukšanu Vecrīgā tiek novirzīta dažādu projektu realizācijai šajā zonā, īpaši ielu rekonstrukcijai. Lai varētu kontrolēt un koriģēt Vecrīgā iebraucošā transporta plūsmu, kā arī realizēt Vecrīgas turpmākas labiekārtošanas projektus, būtu nepieciešams pagarināt īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai un saglabāt transporta iebraukšanas ierobežojumus Vecrīgā.
Grozījums noteikumos pagarina noteikumos noteikto termiņu (līdz 2004.gada 31.decembrim) vēl uz diviem gadiem – līdz 2006.gada 31.decembrim. Termiņa pagarinājums nepieciešams, pamatojoties uz pastāvošo praksi Vecrīgas satiksmes organizācijā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumos Nr.455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība””.

Noteikumi tiek papildināti ar definīcijām – kuģis, atpūtas kuģis, zvejas kuģis. Tiek precizētas definīcijas – kuģu radītie atkritumi, kravu pārpalikumi, ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas. Noteikumos tiek precizēti punkti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, prasībām – par to, uz kuriem kuģiem noteikumi attiecas, kādos gadījumos var atbrīvot kuģus no pienākuma maksāt sanitāro maksu un nodot kuģu atkritumus.
Noteikumi tiek papildināti ar izņēmumu, ka kuģu radīto atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas izmaksas nav jāsedz zvejas kuģiem un atpūtas kuģiem, kuriem atļauts pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažierus.
Noteikumos tiek precizēti punkti par kuģu kontroli un kuģa aizturēšanu, ja kuģis izbraucis jūrā, nenododot ostā kuģa radītos atkritumus vai kravu pārpalikumus. Piestāšanas ostā kuģu un ostu kontroles inspektori aiztur kuģi līdz brīdim, kamēr izvērtē kuģa atkritumu deklarācijā sniegto informāciju un šo noteikumu prasību piemērošanu attiecīgajam kuģim.
Ministru kabinets apstiprināja Vides ministrijas sagatavoto nostāju “Par Eiropas Kopienu komisijas paziņojumu”. Vides ministrijai līdz 2004.gada 18.decembrim uzdots nosūtīt apstiprināto nostāju Eiropas Kopienu komisijai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments