Arī nodokļu likumi jāpieskaņo Eiropai

Reizē ar 2005.gada valsts budžeta likumprojektu finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pirmdien Saeimā iesniedza arī grozījumus vairākos nodokļu likumos, kurus 11.decembra ārkārtas sēdē akceptēja Ministru kabinets un kuri paredz vairākas būtiskas izmaiņas mūsu valsts nodokļu politikā.

Preses konferencē: Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta netiešo nodokļu nodaļas vadītāja Solvita Āmare, FM Nodokļu politikas departamenta akcīzes nodokļu nodaļas vadītājs Māris Jurušs un FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Budžeta ieņēmumus parasti visvairāk ietekmē grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un likumā “Par akcīzes nodokli”, iepazīstinot ar izmaiņām, teic Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece. Viens no nozīmīgākajiem grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, viņasprāt, ir PVN samazinātās likmes ieviešana pasažieru pārvadājumiem – ar nākamo gadu tā būs 5%. Nosakot šo PVN samazināto likmi, pieņemts lēmums svītrot no likuma “Par akcīzes nodokli” tajā agrāk iestrādāto normu par dīzeļdegvielas akcīzes atmaksu regulārajiem pasažieru pārvadājumiem pilsētu un rajonu maršrutos.
Būtiskas izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” tika izstrādātas, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes vietas noteikšanu. Tāpat grozītas atsevišķas definīcijas un precizētas likuma normas pēc mūsu valsts iestāšanās ES, tai skaitā precizēti formulējumi medicīnas pakalpojumiem, kuru sniegšana atbrīvota no PVN, un medicīnas ierīcēm un precēm, kuru piegādēm tiek piemērots PVN 5% apmērā, precizēti tādi termini kā “preču iegāde ES teritorijā” un “preču piegāde ES teritorijā”, nodokļa rēķinā norādāmais preču piegādes datums, brīdis, kad maksājams priekšnodoklis un nodoklis budžetā, kā arī likuma norma, kas nosaka to personu loku, kuru saņemtā autoratlīdzība jāatbrīvo no PVN.
Samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks piemērota ne vien sabiedriskā transporta pakalpojumiem, bet arī kartogrāfiskajiem izdevumiem.
Tā kā Latvijai jāpilda iestāšanās sarunās ar ES dotais solījums minimālās naftas produktu likmes saskaņot ar ES direktīvās noteiktajām, nepieciešams paaugstināt minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Tādēļ ar nākamā gada 1.janvāri tiks celta akcīzes nodokļa likme gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai. Lai arī šīs izmaiņas ļaus palielināt budžeta ieņēmumus, tās jau bija paredzētas, gatavojot budžeta ieņēmumu prognozi, tādēļ tos nevar uzskatīt par papildu ieņēmumiem, uzsver D.Robežniece.
Viens no svarīgiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredz atļaut no akcīzes preču noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu ES dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu. No akcīzes nodokļa paredzēts atbrīvot preces, kas tiks importētas šo personu vajadzībām.
Likumprojektā paredzēts atļaut nemarķēt alkoholiskos dzērienus, kas tiek realizēti beznodokļu tirdzniecības veikalos, kā arī precizētas normas, kas atbrīvo no šā nodokļa akcīzes preces, ko piegādā patēriņam uz kuģiem un lidmašīnās, un normas, kas atļauj veikt darbības ar akcīzes precēm arī brīvajās zonās un brīvajās noliktavās.
Apjomīgi grozījumi veikti arī ienākuma nodokļos. Daļa no tiem saistīti ar Latvijas pievienošanos ES, jo tieši attiecībā uz ienākuma nodokļiem pēc mūsu iestāšanās sarunu pabeigšanas ir pieņemtas divas nozīmīgas direktīvas.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izdarīti būtiski grozījumi, kas maina budžeta ieņēmumu prognozi, jo saistīti ar neapliekamā minimuma palielināšanu. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums ar nākamā gada 1.janvāri palielināts no pašreizējā 21 lata līdz 26 latiem mēnesī, bet atvieglojumi par apgādībā esošu personu – no pašreizējiem 10,5 latiem līdz 18 latiem mēnesī. Turpmāk Ministru kabinets katru gadu līdz 30.jūnijam noteiks ar IIN neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu apmēru par apgādībā esošajām personām, tos pakāpeniski paaugstinot.
Likumā veiktie grozījumi paredz mainīt IIN summas sadales proporciju starp budžetiem, nosakot, ka 73% nodokļa summas tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā, bet 27% – valsts pamatbudžetā. Tas ļaus kompensēt ieņēmumu samazināšanos pašvaldību budžetos sakarā ar neapliekamā minimuma un nodokļu atvieglojumu paaugstināšanu.
Gan likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, gan likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” veikti grozījumi, kas saistīti ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā noteiktajām izmaiņām attiecībā uz bezpeļņas organizāciju pārreģistrāciju un reorganizāciju, kā arī grozījumi, kas saistīti ar sabiedriskā labuma organizāciju likuma spēkā stāšanos. Atbilstoši izmaiņām ar IIN netiks aplikta palīdzības summa gada neapliekamā minimuma apmērā, ko fiziskā persona saņem no sabiedriskā labuma organizācijas. No nākamā gada jebkurai sabiedriskajai organizācijai būs tiesības saņemt ziedojumus, un pārskati un atskaites par ziedojumiem būs jāiesniedz katru gadu. Organizācija zaudēs tiesības uz nodokļa atvieglojumiem tikai tad, ja tās darbībā tiks konstatēti kādi pārkāpumi.
Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izdarītie grozījumi, cita starpā, paredz pēc bezpeļņas organizācijas pārreģistrēšanas vai reorganizācijas tās darbības laikā uzkrāto rezervi aplikt ar ienākuma nodokli tikai tad, ja šī rezerve tiek izmaksāta dalībniekiem, turklāt nodokli par to maksā ienākuma saņēmējs.
Paredzams, ka grozījumus nodokļu likumos Saeima pieņems līdz gada beigām un tie stāsies spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv