Sponsori kļūst arvien devīgāki

Publiskots pētījums par sponsorēšanas tirgus apjomiem un tendencēm pasaulē un Latvijā

Pētījumu veikušās kompānijas “DDB Sponsorship Marketing” projektu direktors Kārlis Auza norāda, ka sponsorēšana uzņēmumu mārketingā ieņem aizvien stabilāku pozīciju līdzās tradicionālajām komunikācijas formām, piemēram, reklāmai un sabiedriskajām attiecībām. Turklāt šī tendence ik gadu pieņemas spēkā, uzsver K.Auza.
Pētījums liecina, ka salīdzinājumā ar 2002.gadu pērn Latvijas sponsorēšanas tirgus apjoms palielinājies par 14 procentiem. Naudas izteiksmē tirgus apjoms sasniedzis 7,9 miljonus latu. Visvairāk sponsoru naudas ticis sportam – 4,368 miljoni latu, tādējādi šai jomai ļaujot aizņemt 55 procentus no tirgus apjoma. Pārliecinoša otrā vieta (26 procenti tirgus) ir kultūrai, kas saņēmusi 2,06 miljonus latu, tai seko sociālais mārketings – 1,46 miljoni latu un 19 procenti tirgus apjoma. Salīdzinot ar 2002.gadu, konstatējams ne vien visa tirgus pieaugums, bet arī atsevišķām sfērām piešķirto summu palielināšanās. Sporta sponsorēšanas apjoms pieaudzis par 14 procentiem, bet sevišķi iepriecinoša ir sociālā mārketinga sponsorēšanas dinamika – šai jomai piešķirts par 54 procentiem vairāk nekā aizpērn. Kā norāda K.Auza, tas izskaidrojams ar faktu, ka sociālās atbildības nozīme uzņēmēju biznesa uztverē aizvien pieaug. Kā šādas sponsorēšanas piemēru viņš minēja uzņēmuma “Latvija Statoil” sadarbību ar Sarkano Krustu. Savukārt kultūrai piešķirto sponsoru līdzekļu apjoms gadam samazinājies par 6 procentiem. Taču, ņemot vērā sponsorēšanas tirgus kopapjoma pieaugumu, paskaidro K.Auza, var uzskatīt, ka naudas daudzums principiāli nav samazinājies. To apliecina arī skaitļi – 2002.gadā kultūrai tika piešķirti 2,2 miljoni latu, pērn – 2,06 miljoni.
Latvijas sponsorēšanas tirgus rādītāji lielā mērā atbilst pasaules tendencēm. Jāatzīmē, ka sponsorēšana tiek uzskatīta par pēdējos 20 gados visstraujāk augošo mārketinga nozari. 2003.gadā pasaules tirgus šajā jomā audzis par 6 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Globālajā tirgū sporta sponsorēšanas īpatsvars ir vēl lielāks – tas atbilst 81 procentam tirgus. Salīdzinājumam jāmin, ka otro vietu šajā sarakstā ieņem translāciju sponsorēšana ar 4 procentiem, bet trešo – kultūras un mākslas sponsorēšana, kuras tirgus daļa atbilst tikai 3 procentiem.
Pētījumā uzsvērts, ka sponsorēšana jāatšķir no reklāmas vai public relations sfēras. Sponsorēšana tiek definēta kā komerciāla sadarbība starp sponsoru un sponsorēto, kur sponsors pretī savai investīcijai saņem iespēju izmantot sponsorētā pasākuma komerciālo potenciālu. K.Auza norāda, ka sponsors gūst trīs būtiskus labumus: sponsorēšana palīdz uzlabot un attīstīt zīmola tēlu, tā sniedz iespēju izklaidēt korporatīvos klientus (piemēram, piedāvājot apmeklēt sponsorētā sporta veida sacensības), un, visbeidzot, tā veicina zīmola atpazīstamību. Protams, svarīga motivācija ir arī sponsoriem piešķiramie nodokļu atvieglojumi.
“DDB Sponsorship Marketing” pētījuma autori paredz, ka šā gada rezultāti varētu uzrādīt Latvijas sponsorēšanas tirgus pieaugumu par vismaz 10 procentiem, turklāt gaidāms, ka atkal pieaugs sportam piešķirto līdzekļu daudzums. Jāpiebilst, ka pētījumā, kas tiek veikts jau otro reizi, analizēta visu Latvijas sponsoruzņēmumu darbība un fiksētas visas šajā sfērā investētās naudas summas.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv