Pusei pasaules bērnu nolaupīta bērnība

Par spīti tam, ka pasaules valstis ir tuvu bērnības aizsardzības standartu pilnīgai pieņemšanai, UNICEF ziņojums liecina, ka vairāk nekā puse pasaules bērnu cieš nabadzības, kara, HIV/AIDS un citu apstākļu dēļ, kas atņem tiem bērnību un aiztur nāciju attīstības procesu Foto: EPA/A.F.I.

ANO Bērnu fonds (UNICEF), pagājušajā nedēļā iepazīstinot ar jauno ziņojumu “Bērnu stāvoklis pasaulē 2005”, apgalvo, ka pusei pasaules bērnu bērnība ir nežēlīga dzīves pieredze, jo šis dzīves būtiskākais posms tiem ir nabadzības, konfliktu un AIDS sagrauts.
Ikgadējā ziņojuma, kurā ietverti arī dati par Latviju, prezentācijā UNICEF izpilddirektore Kerola Belamī teikusi, ka ļoti daudziem bērniem liegta tāda vide, ko sola 1989.gada Konvencija par bērna tiesībām, kas ir pasaulē visvairāk akceptētais cilvēktiesību dokuments. Ziņojumā uzsvērts, ka valstu nespēja īstenot konvencijā noteiktos standartus rada bērniem neatgriezenisku kaitējumu un aptur cilvēktiesību un ekonomisko attīstību un panākto progresu, informē UNICEF Latvijas Nacionālās komitejas projektu un sabiedrisko attiecību asistente Kristīne Liepiņa.
Tajā apgalvots, ka tradicionālais ienākumu un patēriņa mērījums patiesībā neatspoguļo to, kā nabadzība ietekmē bērnību. Ziņojums analizē septiņus galvenos “zaudējumus”, kuriem ir nopietna ietekme uz bērnu nākotni. Kopā ar Londonas Ekonomikas skolu un Bristoles universitāti UNICEF secina, ka vairāk nekā pusei bērnu pasaulē liegta pieeja kādai svarīgai precei vai pakalpojumam: 640 miljoniem bērnu nav piemērota mājokļa, 500 miljoniem bērnu nav pieejas sanitārajiem mezgliem, 400 miljoniem bērnu nav pieejams tīrs ūdens, 300 miljoniem bērnu nav pieejama informācija – TV, radio vai laikraksti, 270 miljoniem bērnu – veselības aprūpes pakalpojumi, 140 miljoni bērnu, no kuriem vairums ir meitenes, nekad nav apmeklējuši skolu, un 90 miljoniem bērnu nav pieejama pārtika pietiekamā daudzumā. Taču vissatraucošākais ir fakts, ka aptuveni 700 miljoni bērnu cieš vismaz no diviem vai vairāk iepriekš uzskaitītajiem trūkumiem. Nabadzība nav tikai jaunattīstības valstu problēma. 11 no 15 industriālajām valstīm, par kurām ir pieejami dati, pēdējā desmitgadē ir pieaudzis to bērnu skaits, kas dzīvo zema ienākuma mājsaimniecībās.
Nepietiekama pārvaldība un galēja nabadzība ir vieni no galvenajiem konfliktu rašanās cēloņiem. Konfliktu ietekme uz bērniem ir milzīga – apmēram puse no 3,6 miljoniem cilvēku, kas nogalināti karos kopš 1990.gada, ir bērni. Ziņojumā atspoguļotā informācija liecina, ka pasaule vēl nav gatava mazināt karadarbības ietekmi uz bērniem, norāda K.Liepiņa.
HIV/AIDS ietekmi uz bērniem spilgti atspoguļo fakts, ka patlaban pasaulē AIDS dēļ jau 15 miljoni bērnu kļuvuši par bāreņiem. HIV/AIDS sagrauj pieaugušo iespējas veidot bērniem labvēlīgu vidi.
Tādēļ, kā uzskata ziņojuma autori, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai jāpiemēro uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, īpaši akcentējot visneaizsargātākās bērnu grupas; jāpieņem sociāli atbildīga politika ikvienā jomā, kas skar bērnu attīstību, kā arī jāpalielina valdības un donoru ieguldījums bērnos – pārskatot valstu budžetus un analizējot tos saistībā ar to ietekmi uz bērniem. Tikpat svarīgi ir, lai indivīdi, ģimenes, privātais sektors un sabiedrība kopumā vēlētos iesaistīties bērnu dzīves uzlabošanā.

“LV” informācija