Eiropas Parlaments debatē par Turciju

Šonedēļ Eiropas Savienībā (ES) uzmanības degpunktā ir jautājums par Turcijas nākotni. Galavārds jāsaka Eiropas Padomei, kura par šo jautājumu lems piektdien, 17. decembrī. Tomēr arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti decembra plenārsesijas pirmajā dienā aktīvi debatēja, vai jāsāk iestāšanās sarunas ar Turciju.

Uzziņai:

Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību Turcija parakstījusi 1963. gadā.
Iedzīvotāju skaits: 72,3 miljoni (ANO 2004. gada dati)
Galvaspilsēta: Ankara
Galvenā valoda: turku
Vadošā reliģija: islāms
Dzīves ilgums: 68 gadi vīriešiem, 73 gadi sievietēm (ANO dati)
Galvenās eksporta preces: augļi un dārzeņi, tekstilizstrādājumi
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (izteikts pēc pirktspējas paritātes) (procentos no ES 25 dalībvalstu vidējā): 28% (Eurostat, 2003. gada dati)

Avots: BBC

Galīgais balsojums par EP rezolūciju paredzēts šodien. Tiek prognozēts, ka rezolūcijas teksts vēl varētu tikt grozīts. Jāatzīmē, ka EP rezolūcija nav juridiski saistoša, bet tā tiks ņemta vērā 17. decembrī ES valstu vadītāju sanāksmē.

Ziņotājs iesaka sākt sarunas

Ziņotājs Kamiels Ērlings norādīja, ka vajadzētu sākt iestāšanās sarunas ar Turciju. Tomēr viņš atzina, ka nepieciešamas daudzas reformas, lai cīnītos pret spīdzināšanu, garantētu reliģisko minoritāšu brīvību, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības sievietēm. “Jautājumā par spīdzināšanu Turcijas valdība sasniegusi lielu progresu. Nav konstatējami sistemātiski spīdzināšanas gadījumi. Tomēr joprojām gada laikā tiek atklāti aptuveni 150 spīdzināšanas gadījumi. Tam ir jāmainās. Katrs gadījums ir jāizskata tiesā. (..) Arī sieviešu tiesību jomā ir uzlabojumi, bet praksē joprojām notiek piespiedu apprecināšana. Tāpat ir daudz darāmā, lai novērstu analfabētismu sieviešu vidū.”
Bez tam kā būtiska problēma tika minēts Kipras jautājums. “Turcijai jāatzīst Kipra kā valsts, jāatsauc karaspēks un jāuzsāk jaunas sarunas, lai vienotu Kipru.” K. Ērlings piebilda, ka Turcijai nepieciešama jauna konstitūcija. “Pašreizējā konstitūcija radīta militārās diktatūras laikā. Lai gan tajā veiktas daudzas izmaiņas, tas nav pietiekami. Būtu nepieciešama jauna konstitūcija.”
K. Ērlings savu uzstāšanos beidza ar norādi, ka sarunas ar Turciju varētu sākt, bet nepieciešams, lai Turcijā aizsāktās reformas turpinātos, Eiropas Komisija kontrolētu notiekošo, un sarunu pirmajā fāzē stingri jāraugās uz to, lai gan teorijā, gan praksē tiktu ievēroti Kopenhāgenas politiskie kritēriji.
Eiropas Komisijas pārstāvis atzina, ka sarunas ar Turciju būs “atvērts process un tā iznākumu nevar garantēt. Tomēr iestāšanās sarunu galamērķis ir iestāšanās ES (..). Lai pabeigtu sarunas ar Turciju, mums vajadzēs vismaz desmit gadus.”

Kritika par cilvēktiesību pārkāpumiem un Kipru

Debates Eiropas parlamentāriešu vidū bija asas un ilga vairākas stundas. Deputāti kritiski vērtēja galvenokārt Turcijas pārkāpumus cilvēktiesību jomā, kā arī attiecībās ar Kipru. “Mēs šeit diskutējam par sarunu sākšanu ar valsti, kas neatzīst ES dalībvalsti Kipru. Tas ir smieklīgi. Turcija sarunu sākšanai nav gatava,” teica kāds deputāts. Savukārt cits bija pārsteigts, ka “tiek pieļauts dalījums – sistemātiska un nesistemātiska spīdzināšana; cilvēki vai nu tiek, vai netiek spīdzināti”.
Vairāki deputāti arī norādīja, ka Turciju ilgāk nevar atstumt. Jāatgādina, ka Turcijas premjerministrs paudis satraukumu par iespējamu vardarbības vilni no islāma radikāļu puses, ja Eiropas Savienība atteiksies sākt iestāšanās sarunas ar Turciju.
Arī Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere, kas darbojas Ārlietu komitejā, iebilst pret sarunu sākšanu ar Turciju. “Pilnībā noraidīt Turcijas centienus nebūtu prātīgi. Manā skatījumā, labākais variants būtu privileģētā partnerība. Ir redzams, ka Turcija Kopenhāgenas kritērijus neizpilda pietiekamā mērā.” Deputāte min vairākas problēmas – spīdzināšana, bērnu un sieviešu tiesību pārkāpumi, preses un reliģijas brīvības ierobežojumi, kurdu problēma un Kipras okupācija. “Šis uzskaitījums ir pietiekami daiļrunīgs, lai teiktu, ka Turcija varbūt nav īsti nobriedusi pievienošanās sarunām. Manuprāt, vajadzētu meklēt tādu zelta vidusceļu, nekādā gadījumā neatgrūžot Turciju, bet nodrošinot lielā mērā līdzvērtīgu dalību ES struktūrās. Kā jau minēju, tā varētu būt privileģētā partnerība,” skaidro I. Vaidere.

Latvija atbalsta, bet…

I. Vaidere sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” gan apšaubīja, ka Latvijā Turcijas jautājums būtu plaši diskutēts un valdība būtu pieņēmusi izsvērtu viedokli. “Kādas tad ir Latvijas intereses? Eiropas lielajām valstīm galvenā interese Turcijas sakarā ir paplašinātais tirgus. Paplašināšanās brīdī Turcijā varētu būt aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju. Tas ir milzīgs tirgus. Tādām valstīm kā Vācija, Francija tas varētu nozīmēt daudz. Latvijai tiešu ekonomisku interesi es neredzu.”
Deputāte vairāk norāda uz negatīvajiem aspektiem, kas varētu skart Latviju, ja ES tiktu uzņemta Turcija. “ES ar Turciju kā dalībvalsti noteikti nebūs tā ES, kurā mēs iestājāmies. (..) Līdz ar Turcijas iestāšanos ES Latvijas ietekme Savienības institūcijās mazinātos. Noteikti samazinātos arī Latvijas iespējas iegūt strukturālo fondu līdzekļus. Būtu grūti risināt dažādas ar imigrāciju saistītas problēmas. Tās ir lietas, par kurām valdībai vajadzēja diskutēt. Sarunai vajadzēja notikt gan valdībā, gan arī sabiedrībā. Būtībā diskusija par šo jautājumu nav notikusi. Un nevarētu teikt, ka sabiedrību šis jautājums neinteresē,” kritiski bilst I. Vaidere.
Ārlietu ministrijā “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja, ka Latvija kopumā atbalsta sarunu sākšanu ar Turciju. Tomēr mūsu interesēs ir arī vairāki nosacījumi. Pirmkārt, ja Turcija atkāptos no reformu īstenošanas, sarunas tiktu pārtrauktas. Otrkārt, jāizvirza stingras prasības sarunu sadaļu atvēršanai un slēgšanai. Treškārt, Latvija prasa, lai sarunu process būtu ilgstošs. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einars Semanis precizē: ilgstošs process nozīmē to, ka sarunas netiks slēgtas pirms vienošanās par jauno finanšu ietvaru periodam no 2014.gada. Tas nozīmē, ka Turcijas dalība ES nav tuvāko gadu jautājums.
Šeit gan jāpiebilst, ka šāda ir Latvijas valdībā atbalstītā sākotnējā pozīcija. Galīgais lēmums jāpieņem premjerministram Aigaram Kalvītim Eiropas Padomes sanāksmē Briselē.

Visiem jāpiekrīt

Atgādināsim, ka jautājums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju Eiropas Padomē jāpieņem vienbalsīgi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kaut viena valsts iebildīs, sarunas par iestāšanos ES ar Turciju netiks sāktas.
Ja valstu līderi pieņems pozitīvu lēmumu, tad sarunas ar Turciju varētu tikt sāktas jau 2005.gadā atkarībā no Turcijas atbilstības Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv