Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 9. decembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Kā jau jūs dzirdējāt, šīs dienas Saeimas darbā varēja jau just Ziemassvētku gaisotni. Kā katru gadu diezgan asas diskusijas veidojās par piedāvātajiem grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Vislielākās iebildes bija pret pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku atzīšanu par svinamu dienu. Pēc vairākkārtēja balsojuma likumprojekts tika noraidīts. Šī tēma acīmredzot ir tā vērta, lai sabiedrība izteiktu savu viedokli un atrastu kādu visām pusēm pieņemamu risinājumu.
Neparedzēti asas un garas diskusijas notika par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Atkal vairākums bija par to, ka jāpatur tie paši repatriācijas principi, kādi pastāvēja līdz šim. Piedāvājums bija atvieglot repatriēties uz Latviju pirmās republikas pilsoņu pēcnācējiem, neakcentējot viņu etnisko izcelsmi un nacionālo piederību, jo mēs apzināmies, ka agri vai vēlu pienāks laiks, kad mums būs vajadzīgi cilvēki. Mēs prognozējam, ka Latvijā ieceļos imigranti un pastiprināsies imigrācija, un šeit varētu izvēlēties, vai mēs dodam prioritāti un vieglāku iebraukšanu mūsu pilsoņu pēcnācējiem kā repatriantiem, vai mēs paļaujamies uz to, ka gan jau katrs saviem spēkiem, kā viņš gribēs, vai imigranta statusā, vai kā citādi iebrauks, ja viņš gribēs dzīvot Latvijas valstī.
Trešais diskusiju izraisošais jautājums bija lēmums par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām. Ja klausījāties, jūs jau dzirdējāt, ka arī mūsu Saeimā ir radikāli pretēji viedokļi jautājumā par vēlēšanu otrās kārtas likumību. Bet, protams, galarezultātā mēs atzinām to pašu, ko atzinusi Ukrainas Augstākā tiesa. Kompromiss Ukrainā ir atrasts. Protams, arī Latvija sūtīs savus novērotājus 26.decembrī sekot līdzi Ukrainas prezidenta trešās kārtas vēlēšanām.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Vēlētos pievērst uzmanību dažiem no izskatītajiem likumprojektiem.
Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Šodien tika skatīti trīs likumprojekti ar šādu nosaukumu.
Pirmo iesniedza apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, un šie grozījumi paredz noteikt par svētku dienu arī 7.janvāri, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus.
Otrajā likumprojektā tika piedāvāts noteikt par svētku dienu arī 24.decembri.
Trešajā likumprojektā tika piedāvāts un arī grozījumi paredzēja noteikt par svētku dienu 7.janvāri.
Mūsu frakcija atbalstīja visus trīs iesniegtos likumprojektus, jo, pirmkārt, mēs uzskatām, ka valstī, kur diezgan liela daļa iedzīvotāju pieder pie pareizticīgo vai vecticībnieku konfesijām un svin Ziemassvētkus 7.janvārī, šī diena jānosaka par svētku dienu. Otrkārt, mūsu valstī sēru dienu ir vairāk nekā svētku. Arī šī iemesla dēļ mēs atbalstījām iesniegtos likumprojektus.
Dažos vārdos par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai paredzētajā teritorijā”. Mēs uzskatām, ka šis objekts ir jāuzbūvē citā brīvā vietā. Rīgā pašlaik ir liela problēma ar dzīvojamām telpām, dzīvojamās platības nepietiek, un izpostīt dzīvojamās mājas, lai uzbūvētu bibliotēku, nav vērts.
Šobrīd tautai nepieciešami dzīvokļi un valstij, pirmkārt, jānodrošina ar dzīvojamām telpām liels skaits iedzīvotāju, jārisina dzīvokļu problēma. Pēc tam par prioritāti var noteikt bibliotēkas būvniecību.
Vēl par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Mūsu frakcija uzskata, ka Repatriācijas likuma mērķim jāparedz, kā to piedāvāja Latvijas Pirmā partija, ka latviešu un līvu izcelsmes personas un Latvijas pilsoņu pēcnācēji varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tāpēc vajadzētu grozīt likuma 3.pantu, kā šodien to arī piedāvāja izdarīt. Šajā jautājumā nedrīkst šķirot cilvēkus pēc nacionālās izcelsmes. Latvijas pilsoņu pēcnācējiem neatkarīgi no nacionālās izcelsmes jāsaņem vienlīdzīgas tiesības iegūt repatrianta statusu ar visām valsts garantijām.
Šodien tika arī skatīts lēmuma projekts par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija uzskata, ka šajā gadījumā Latvijai, pirmkārt, jāskatās, kas notiek pašu valstī, un pēc tam var dot padomus citām valstīm. Katra valsts pati risina savas iekšējās politikas problēmas, un Ukrainai jādod tiesības pašai tikt galā ar šo situāciju. Iejaukties un dot padomus var tikai tādā gadījumā, ja valsts pati to palūgs.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien man gribētos runāt par dažiem sociālajiem jautājumiem un par topošo valsts budžetu.
Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti lielu uzmanību pievērš diskusijām valdībā par 2005.gada valsts budžeta projektu. Mēs pozitīvi vērtējam, ka valdība ir palielinājusi sociālajām vajadzībām paredzēto izdevumu daļu. Ņemot vērā veiksmīgo budžeta ieņēmumu daļas izpildi 2004.gadā, mēs atbalstām valdības pozīciju šos papildu līdzekļus izmantot, lai mazinātu izdevumu slogu nākamajā gadā.
Tajā pašā laikā Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti uzskata, ka 2005.gada valsts budžetā jau tagad vajadzētu ieplānot izdevumus, kas saistīti ar likumiem, kurus Saeima pieņems gadu mijā.
Pirmkārt, par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz valsts finansiālo līdzdalību denacionalizēto namu īpašnieku problēmu risināšanā. Šīs summas varētu sasniegt vairākus desmitus miljonu latu. Ir svarīgi, lai šī programma sāktu darboties jau gada sākumā.
Otrs likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par policiju””, kas paredz bērna kopšanas un atvaļinājuma pabalstus policistiem tādā pašā apmērā un kārtībā kā citiem civildienesta ierēdņiem. Arī šīm izmaksām būs vajadzīgi līdzekļi, sākot ar 2005.gadu.
Vēl Tautas saskaņas partija vēlētos, lai valdība vēlreiz pārskatītu valsts pensiju budžeta izlietojumu. Fakts, ka šis budžets tiks pārpildīts, nenozīmē, ka no tā vajadzētu segt valsts pamatbudžeta citus izdevumus. Šo naudu vajadzētu izmantot palielinātai mazo pensiju indeksācijai personām ar lielu darba stāžu. Turklāt mēs uzskatām, ka pienācis laiks pārtraukt valsts sociālā budžeta iepriekšējo gadu parāda piedziņu par labu valsts pamatbudžetam, kas gadā prasa 20–25 miljonus latu.
Mēs ceram, ka, plānojot Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu, netiks aizmirsti otrās šķiras pašvaldību atbildībā esošie autoceļi, kā tas bija I.Emša sastādītajā 2005.gada valsts budžeta projektā. Mūsuprāt, pašvaldību autoceļu būvei un uzturēšanai paredzētos līdzekļus ir iespējams vismaz divkāršot, veicot līdzekļu pārdali Valsts autoceļu fonda ietvaros.
Mēs ceram, ka Tautas saskaņas partijas priekšlikumi gūs Latvijas iedzīvotāju un jaunās valdības ievērību un atbalstu.

V.Buzajevs
(Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas vairākums pārliecinoši pierādīja, ka ignorē visas kristiešu pamatvērtības. No rīta Saeima ar vienas balss pārsvaru piekrita pareizticīgo kristiešu lūgumam noteikt arī viņu Ziemassvētkus par svētku dienu. Taču jau pēc pāris stundām sekoja 10 labējo deputātu rakstisks iesniegums, kuri līdzīgi romiešu karavīriem, kas dzina Kristu uz Golgātu, pieprasīja pārbalsošanu. Tātad savu oficiālo svētku Latvijas pareizticīgajiem nebūs.
Par vientuļnieka balsi tuksnesī kļuva arī mans mēģinājums pievērst kolēģu deputātu uzmanību tiesību aizstāvja Vladimira Bogdanova liktenim, kas jau 47 dienas badojas un praktiski neceļas no gultas. Šis cilvēks ir sniedzis juridisko palīdzību simtiem ģimeņu, kas tiek izliktas no dzīvokļiem par parādiem. Viņš pieprasīja, lai namīpašnieki pamato tos rēķinus, kuri viņiem jāapmaksā. Pats Vladimirs Bogdanovs daudzu gadu laikā apmaksāja tikai to komunālo maksājumu un īres rēķinu daļu, kuru uzskatīja par pamatotu. Tiesa divas reizes izskatīja prasības par viņa izlikšanu no dzīvokļa un divas reizes atzina to par nepamatotu, bet trešajā reizē vienā un tajā pašā lietā un vienādos apstākļos pieņēma lēmumu par izlikšanu. Tad Vladimirs Bogdanovs pieprasīja ģenerālprokuroram ierosināt krimināllietu pret šiem negodīgajiem tiesnešiem vai, ja prokurors saskata Bogdanova dotajā vērtējumā melus, lai ierosina krimināllietu pret viņu pašu. Bada streika ietekmē Saeima beigu beigās tomēr pieņēma PCTVL frakcijas priekšlikumu, kurš namīpašniekam uzliek par pienākumu pamatot dzīvokļa īrniekiem izsniegtos rēķinus, taču krimināllieta ierosināta netika. Cilvēka dzīvība ir briesmās! Cilvēka, kas ir gatavs mirt, lai aizstāvētu tos, kuriem nav līdzekļu dzīvokļu rēķina apmaksai. Mēs vēl varam šo dzīvību glābt. Pikets Bogdanova aizstāvībai notiks pie Ģenerālprokuratūras ēkas pēc 20 minūtēm, pulksten 16.00. Es ceru, ka jūs arī tur būsiet.

E.Jaunups
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas “Jaunais laiks” iesniegtos grozījumus “Valsts kontroles likumā”. Mūsu frakcijas sagatavotie grozījumi paredzēja, pirmkārt, samazināt valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu pilnvaru termiņus no 7 līdz 4 gadiem, kā arī ieviest atklātību Valsts kontroles darbībā, nosakot, ka Valsts kontroles padomes sēžu protokoli ir vispārpieejama informācija un ka Revīzijas departamenta kolēģijas sēdes ir atklātas. Visus šos grozījumus parlaments šodien atbalstīja pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā, kuri jau 20.decembrī stāsies spēkā. Līdz ar to ir skaidrs, ka, Saeimai lemjot par jaunā valsts kontroliera iecelšanu, uz šo amatu nevarēs kandidēt jau divus termiņus šajā amatā pavadījušais Raitis Černajs.
Frakcija “Jaunais laiks”, iepazīstoties ar citu frakciju izvirzītajiem kandidātiem šim amatam, ir pilnīgi pārliecināta, ka mūsu izvirzītā kandidāte Guna Kalniņa–Priede ir vispiemērotākā kandidāte šim amatam. Tāpēc, ka ar šo kandidāti nesaistās nekādas aizdomas par piederību vienai vai otrai politiskai partijai vai ekonomiskam grupējumam, kā arī Guna Kalniņa–Priede kā revidente Valsts kontrolē līdz šim pierādījusi savu profesionalitāti un darbaspējas. Gribu atgādināt, ka Guna Kalniņa–Priede bija tā Valsts kontroles amatpersona, kuras darbības rezultātā 1999.gadā tika atklāta izšķērdība Ministru kabinetā, izbūvējot dārgas pirtis. Tāpat Guna Kalniņa–Priede ir aktīvi strādājusi pie austrumu robežas līguma revīzijas.
Frakcija “Jaunais laiks” sagaida, ka atbalstu Gunas Kalniņas–Priedes kandidatūrai 20.decembrī paudīs arī Saeimas vairākums.
Vērtējot citu frakciju izvirzītos kandidātus valsts kontroliera amatam, mums tiešām rodas lielas bažas, īpaši par Tautas partijas izvirzīto “Parex” bankas viceprezidenti Ingunu Sudrabu, jo šī persona, pirmkārt, jau bijušā finanšu ministra darbības laikā tika novērtēta kā līdz galam ar saviem pienākumiem galā netiekoša amatpersona, un viņai nācās pamest atbildīgo posteni Finanšu ministrijā. Un pašreizējā saistība ar “Parex” banku mums raisa nopietnas bažas, ka izvirzītajai kandidātei, ja viņa tiktu apstiprināta valsts kontroliera amatā, būtu ļoti lielas problēmas objektīvi veikt savus pienākumus.
Kā, piemēram, jāmin arī tas, ka Valsts kontrole ir atbildīga par revīziju veikšanu Rīgas domē. Arī tādās Rīgas domes institūcijās kā Rīgas domes Finanšu departaments, kas ir saistīts ar “Parex” banku, un Rīgas brīvosta, kuras finanšu plūsma tiek nodrošināta caur

“Parex” banku.
Ņemot vērā visus šos argumentus, mēs aktīvi runāsim gan ar koalīcijas partneriem, gan ar opozīcijā esošajām partijām par to, lai, ieceļot jauno valsts kontrolieri, sabiedrība un valsts vara varētu būt droša par to, ka šajā amatā ir iecelts neatkarīgs un profesionāls cilvēks, kurš veiksmīgi un godprātīgi tiks galā ar saviem pienākumiem turpmākos četrus gadus.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Ziemassvētku priekšgaisotnē šodien tika skatīti jautājumi, kas skar mums visiem svētus svētkus – tie ir Ziemassvētki.
Es gribētu teikt, skar arī pareizticīgo un vecticībnieku svētkus, jo katrā sirdī, katram cilvēkam, kam ir šī pārliecība, ir tuvi šie svētki un, jūtot atbildību vēlētāju priekšā, Zaļie un zemnieki nobalsoja par abiem šiem svētkiem. Nobalsoja gan par 24.decembri kā svētku dienu, gan arī atbalstīja par svētku dienām atzīt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus.
Kā jūs dzirdējāt jau iepriekš, šie rezultāti bija dažādi, bet esam gandarīti par to, ka mēs parādījām savu nostāju.
Otrs jautājums, kas ir diezgan būtisks, ir nākamā gada budžets. Mēs ar gandarījumu varam teikt, ka jaunā valdība turpina Induļa Emša budžeta tālāku virzīšanu. Tas pierāda to, ka budžets Induļa Emša valdībā tika sastādīts pareizi. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzdevums ir rūpīgi sekot, lai tie labie darbi, kuri Induļa Emša valdībā ir uzsākti, – pensionāru pensiju palielināšana, tiešo maksājumu nodrošināšana zemniekiem – turpinātos, un mūsu ministri būs garants, lai šīs sfēras neciestu, it sevišķi, lai pensionāriem būtu pensijas tādā pašā līmenī un palielinātos, kā tas bija Induļa Emša valdības laikā.
Gribu vēl teikt, ka mūsu valdības ministrs Mārtiņš Roze ļoti rūpīgi seko, lai jau šogad zemnieki saņemtu ievērojamu daudzumu tiešo maksājumu no Eiropas Savienības līdzekļiem. Un es domāju, ka tas arī tā būs.
Kopumā mūsu frakcija ir konstruktīvs partneris mūsu pašreizējiem partneriem, un mēs ļoti uzmanīgi sekosim arī tiem procesiem, kas saistīti ar Valsts kontroli. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai šajā amatā būtu cilvēks, kas patiesi būtu atbildīgs par stāvokli valstī un par tiesību ievērošanu. Pēc Raita Černaja faktiski “noņemšanas no trases”, mums rokas šajā situācijā ir brīvas. Mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim situāciju, konsultēsimies arī ar saviem partneriem no opozīcijas – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kāds ir viņu viedoklis šajā jautājumā, un ar saviem koalīcijas partneriem valdībā, un mēs runāsim arī ar izvirzītajiem kandidātiem, un tad pieņemsim savu lēmumu.

J.Dobelis
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Šodien mums, tēvzemiešiem, bija patiess prieks par deputātu vairākuma atbalstu mūsu priekšlikuma – atzīt 24.decembri kā svinamo dienu – tālāko izskatīšanu komisijās. Ceru, ka arī komisijās šim priekšlikumam būs atbalsts. Jo kādreiz arī Saeimā ir jāpadomā par cilvēka garīgo pasauli, kuru var bagātināt nopietnas pārdomas gada nogalē, sagaidot gada jaukākos svētkus – Ziemassvētkus – un saņemot gada jaukākās dāvanas – Ziemassvētku vecīša dotās dāvanas, nevis 24.decembrī vienkārši tēlot, ka strādā, atrasties darbā un neko nopietnu neizdarīt, pēc tam steigā skriet uz veikalu meklēt kaut kādas dāvanas un ar nomocītu sejas izteiksmi iet vēlu vakarā uz baznīcu.
Runājot par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”, Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja daudzus priekšlikumus, kas paredzēja atvieglot ierašanos Latvijā tiem cilvēkiem, kuriem jau sen nav nekādu nopietnu saišu ar mūsu valsti. Jau tāpat Latvijā šodien ir Latvijas Republikas pilsoņi, kuri neprot latviešu valodu un kuri netaisās pat mācīties mūsu valodu. Kāpēc mums būtu vajadzīgas vēl šādas papildu problēmas?
Runājot par attieksmi pret stāvokli Ukrainā, jāuzsver tas, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts nedrīkst būt vienaldzīga pret centieniem notikumus Ukrainā ievirzīt antidemokrātiskā gultnē. Tāpēc arī Latvijas Republikas Saeimai jāparāda skaidri, kā tā vērtē to, kas Ukrainā noticis, un kā tā redz notikumu turpmāko attīstību. Būtu jau labi, ja neviens aktīvi nejauktos Ukrainas iekšējā dzīvē. Bet tā nav! Jo ir skaidri saprotams, ko Krievijai nozīmē Ukrainas “izslīdēšana no nagiem”. Tāpēc arī Latvija nedrīkst būt vienaldzīga, bet jāmeklē sabiedrotie ar mums tuviem vērtējumiem par notikumiem Ukrainā un to turpmāko gaitu.

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Mani kolēģi iepriekš jau izstāstīja par tiem daudzajiem nozīmīgajiem jautājumiem, ko mēs šodien Saeimas plenārsēdē izskatījām. Bet man liekas, ka vēl ir viens ļoti svarīgs, sabiedrībai nozīmīgs jautājums, – likums “Par pašvaldībām”. Šodien Saeima otrajā lasījumā izskatīja grozījumus šajā likumā. Es gribu jūs detalizētāk informēt par dažiem būtiskiem grozījumiem, kas pieņemti šodien šajā likumprojektā.
Pirmkārt, likums ir papildināts ar pantu par galvaspilsētas Rīgas papildu funkcijām. Un konkrēti ir teikts, ka galvaspilsēta Rīga sniedz atbalstu centrālām valsts institūcijām, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai, nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un ar to saistīto un pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu; piedalās valsts un starptautiskās nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, kā arī piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmas un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.
Lai nodrošinātu šīs funkcijas, Rīgas pašvaldība slēdz ar Ministru kabinetu gadskārtējo līgumu par šo funkciju izpildi un finansēm. Šādas normas līdz šim likumā “Par pašvaldībām” nebija.
Būtiski ir arī tas, ka šodien mēs akceptējām grozījumus, kas precīzi definē, kas ir pašvaldības administrācija, kā arī regulē pašvaldības izpilddirektora iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, jo, kā rādīja līdzšinējā prakse, tad bieži vien veidojas diezgan sarežģītas situācijas. Pašvaldībās ir divi lieli priekšnieki, tas ir, domes priekšsēdētājs un izpilddirektors, viņu attiecības un viņu pieņemšana darbā un atlaišana, sevišķi tad, kad mainās politiskās varas, ir diezgan sarežģīta. Tāpēc, vadoties no prakses, Saeima pieņēma normu, kas nosaka, ka izpilddirektors tiek pieņemts un atcelts pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma. Izpilddirektors ir pašvaldības administrācijas vadītājs un viņš ir pakļauts domei. Izpilddirektoru ar domes lēmumu var iecelt amatā atkārtoti, kā arī atbrīvot no amata pirms pilnvaru laika beigām. Tātad diezgan skaidri pateikts, ka izpilddirektors pakļaujas domes priekšsēdētājam un pilda domes priekšsēdētāja rīkojumus.
Bez tam, kas attiecas uz rajonu padomēm, ir precizēta rajonu padomes darbība jeb balsošana. Arī šī norma ieviesta pēc novērojumiem praksē, jo bija situācijas, kad rajona padomes nevarēja pieņemt lēmumus tāpēc, ka, pieņemot lēmumus, bija jāievēro divi nosacījumi – pašvaldību vadītāju skaits, kas nobalsojuši par šo lēmumu, un arī procenti, ko pašvaldību vadītāji pārstāv no rajonu iedzīvotāju kopskaita.
Agrāk šī norma noteica, ka nepieciešama vairāk nekā puse no padomes locekļu balsojuma, kuri pārstāv ne mazāk par 50% no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita, bet tagad norma paredz, ka jābūt vairāk nekā 1/3 daļai padomes locekļu balsojuma, tādējādi atvieglojot rajonu padomju darbu.
Mēs arī pieņēmām normu, kas nosaka, ka domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Līdzšinējā likumā nebija skaidri definēts vietnieku skaits un nevarēja saprast, vai domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Tagad ir pateikts, ka var būt vairāki vietnieki, jo lielās pašvaldībās tā ir diezgan objektīva nepieciešamība.
Šajā likumprojektā ir ieviesta norma, kas nosaka, ka par amatpersonu nevar rīkot publisko apspriešanu, tas ir, par pašvaldības amatpersonas pieņemšanu un atlaišanu, lai, izmantojot publisko apspriešanu, neveidotu politiskas kaislības un tādējādi neapgrūtinātu pašvaldības darbu.
Visā likuma tekstā ir precizētas pašvaldību funkcijas. Bija dažādas diskusijas par to, kur pareizāk lietot vārdus, kur pašvaldība nodrošina, organizē, gādā, pārzina, piedalās vai sekmē.
Pašvaldību likums darbojas tādā jomā, kas skar ļoti daudzus no mums. Tas ir svarīgs mūsu sabiedrībai kopumā, bet šis likums arī, ja tā varētu teikt, tiek intensīvi izmantots, un tāpēc šeit prakse vienmēr dod bagātīgu atziņu klāstu un bieži vien šo likumu ir nepieciešams grozīt. Šis likums jau ir ļoti daudzas reizes grozīts. Mēs to tagad grozījām; iespējams, ka to vajadzēs darīt arī turpmāk, bet es domāju, ka tas demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti labi, jo mēs vadāmies pēc prakses, pēc tās dzīves, kurā mēs dzīvojam un cenšamies novērst nepilnības, pilnveidojot likumus, tajā skaitā arī likumu “Par pašvaldībām”.
Un visbeidzot Tautas partijas frakcijas vārdā es vēlu jums visiem patīkamu Adventes laiku.

Saeimas preses dienests