2004. gada 9. decembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas šā gada 9.decembra sēdi!
Pirms sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Reira, Solovjova, Zommeres, Pietkeviča un citu deputātu lūgumu– izdarīt izmaiņas 9.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā kā 1.punktu Mandātu un iesniegumu komisijas paziņojumu par deputāta mandāta atjaunošanu Vinetai Muižniecei, Atim Slakterim un Indulim Emsim. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu– izdarīt izmaiņas šā gada 9.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 20.punktu– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Pirmais darba kārtības jautājums– Mandātu un iesniegumu komisijas paziņojums par deputātu mandātu atjaunošanu.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 5.panta otrā un trešā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Vinetas Muižnieces 2004.gada 3.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzās Uldim Briedim, kurš iestājās Saeimā no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputāti Vinetu Muižnieci ieņemt savu vietu plenārsēžu zālē, un pateicamies deputātam Uldim Briedim par viņa paveikto darbu!
P.Maksimovs.
Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Ata Slaktera 2004.gada 3.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras beidzas Artim Pabrikam, kurš iestājās Saeimā no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātam Atim Slakterim ieņemt savu vietu plenārsēžu zālē, un pateicamies deputātam Artim Pabrikam par padarīto darbu!
P.Maksimovs.
Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 5.pantu ziņo, ka, pamatojoties uz Induļa Emša 2004.gada 2.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Visvaldim Skujiņam, kurš iestājās Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātam Indulim Emsim ieņemt vietu plenārsēžu zālē, un pateicamies deputātam Visvaldim Skujiņam par paveikto darbu. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka deputāti ir atjaunojuši savus mandātus, tehnisku iemeslu dēļ ir nepieciešams 15 minūšu pārtraukums.
Tiksimies zālē pulksten 9.20. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Emša, Ozoliņa, Kāposta, Strazdiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Strazdiņa, Ulmes, Bērziņa, Ozoliņa iesniegumu ar lūgumu mainīt 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Krištopana, Ozoliņa, Emša, Kāposta, Šķestera, Strazdiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ozoliņa, Kāposta, Šķestera, Ulmes, Kalniņa un citu deputātu lūgumu– izdarīt izmaiņas 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu vēlreiz ielieciet kartes balsošanas mašīnā!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai paredzētajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot, atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 8, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina 10 minūšu pārtraukumu, jo ir jāsakārto balsošanas tehnika, lai parādītu rezultātus!
Tātad satiekamies zālē pulksten 9.34. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Ģīļa, Estas, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu– iekļaut 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš, Mihails Pietkevičs, Valdis Ģīlis, Jānis Esta, Anta Rugāte, Vineta Muižniece un arī citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības maiņu? Iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš, Mihails Pietkevičs, Juris Dalbiņš, Māris Kučinskis, Raimonds Pauls un citi lūdz izdarīt izmaiņas 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)
Deputāts Mihails Pietkevičs, arī Elita Šņepste, Jānis Esta un citi deputāti lūdz izskatīt jautājumu par Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uzreiz pēc tā iekļaušanas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš, Juris Dalbiņš, Raimonds Pauls, Dzintars Ābiķis un citi lūdz iekļaut 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Pret darba kārtības izmaiņām deputātiem iebildumu nav.
Un arī deputāti Jānis Reirs, Ērika Zommere, Mihails Pietkevičs, Pēteris Tabūns un citi lūdz iekļaut 9.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Emša apstiprināšanu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien ir pienācis laiks tomēr kaut vai konceptuāli lemt, vai mēs uzskatām Pareizticīgo baznīcu par Latvijai tradicionālu konfesiju vai ne. Izlemt šo jautājumu palīdzēs fakts, ka pareizticība ir pirmais no kristiānisma veidiem, kas tika fiksēts Latvijas teritorijā, pie tam pareizticība šajā teritorijā bija izplatīta jau 200 gadu pirms Rīgas dibināšanas, kuru, kā jūs zināt, dibināja katoļu krustneši. Īpaši, ja ņem vērā, ka pareizticība Latvijā konsekventi seko Kristus baušļiem, nav nedz hellēņu, nedz jūdu. Pareizticīgā vidē ir ne mazums latviešu, dievkalpojumi daļēji notiek latviešu valodā, bet, piemēram, Rīgas Kristus Debessbraukšanas baznīcā– tikai valsts valodā. Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgais arhibīskaps latvietis Jānis Pommers.
Skaitliskā ziņā pareizticīgā konfesija praktiski ir tikpat liela kā divas citas tradicionālās konfesijas– katoļi un luterāņi. Oficiālie statistiskie dati nefiksē konfesionālo piederību. Tādēļ kādas konfesijas lielumu var noteikt tikai netieši– pēc dzimšanas un miršanas datiem. 2003.gada statistiskie dati liecina, ka pareizticība ir visbiežāk norādītā konfesija gan jaundzimušo māmiņām, gan arī mirušo piederīgajiem. Tā 22,3 procenti jaundzimušo bija pareizticīgie, 21%– katoļu, 19% jaundzimušo bija luterāņi. Tajā pašā gadā nomirušo pareizticīgo bija 23,7%, otrajā vietā– luterāņi ap 22 jeb 21,9%, trešajā vietā– katoļi.
Bet, lūk, Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2003.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Saskaņā ar aptaujas datiem, iedzīvotāji salīdzinoši biežāk norādījuši, ka ir pareizticīgie– 25,1%, un luterāņi– 24,7%, un nedaudz mazāks ir to respondentu īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka ir katoļi– 21,2%.
Ņemot vērā, ka par vecticībniekiem sevi bija nosaukuši 2,7%, ticīgo kopējais daudzums, kuri tiek diskriminēti Ziemassvētku svinēšanas ziņā, ir 27,8%.
Nesen man bija tas gods piedalīties svinībās, kas bija veltītas Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītāja metropolīta Aleksandra 65 gadu jubilejai. Bija pulcējusies visai reprezentatīva kompānija– Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdres kundze, toreizējais Ministru prezidents un vicepremjers. Visu pareizticīgo vārdā metropolīts Aleksandrs griezās pie klātesošajiem ar lūgumu– iesniegt Saeimā likumprojektu “Par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu”. Rezultāts jūsu priekšā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!
Un pēdējais arguments. Gribētos atzīmēt, ka Latvijā Pareizticīgās baznīcas vadība nebūt nepieder politiskās apvienības PCTVL atbalstītāju lokam. Pareizticīgās baznīcas garīgo vadītāju lojalitāte pret Latvijas valsts politiku, kura ne vienmēr ir labvēlīga lielākajai daļai pareizticīgo, tālu pārsniedz pazīstamās tēzes, ka jebkura vara ir no Dieva, robežas.
Tādēļ mūsu likumprojekts nebūt nav sekošana politiskajai konjunktūrai... (zālē troksnis.) vai arī centieni iegūt Pareizticīgās baznīcas atbalstu, bet vienīgi vēlēšanās novērst acīmredzamo netaisnību.
Paldies par uzmanību, un lai svētī jūs Dievs!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Saeimas deputāti, izskatot jebkuru jautājumu, pieiet tam pietiekami rūpīgi un sagatavojas, izskatot šo jautājumu. Jebkuru jautājumu.
Neapšaubāmi, ka jebkura svētku diena kalendārā, kas ir brīvdiena, rada tautsaimniecībai lielus zaudējumus. Tas ir elementāri.
Un tāpēc pirmkārt es gribu priekšlikuma iesniedzējiem pajautāt: vai ir panākta pirms šā jautājuma, šis jautājums tiek skatīts Saeimā, vienošanās Trīspusējās sadarbības padomē, kurā ietilpst valdība, Darba devēju konfederācija un arodbiedrības. Šāda diskusija vispār nav notikusi. Tas, ka katra svētku diena neapšaubāmi nes tautsaimniecībai lielus zaudējumus, tas ir acīmredzams fakts. Protams, ka, raugoties no darba ņēmēju viedokļa, no valsts institūcijās, pašvaldībās strādājošo viedokļa, no valsts iestādēs strādājošo viedokļa, no izglītības, kultūras iestādēs strādājošo viedokļa, katra svētku diena ir pievilcīga, un manis teiktais, protams, nekad nebūs populārs. Bet atceramies arī to, ka, piemēram, Dienvidaustrumu Āzijas valstis, Austrumāzijas valstis, lai spētu konkurēt starptautiskajā darba tirgū, lai spētu konkurēt ar Rietumeiropu, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, strādāja nesalīdzināmi un nesalīdzināmi ilgākas darba stundas, nesalīdzināmi un nesalīdzināmi īsāki bija viņu atvaļinājumi, daudzās Austrumāzijas valstīs, nav noslēpums, atvaļinājums bija tikai vienu nedēļu gadā, arī svētku dienu skaits bija stipri mazāks. Nav iespējams panākt krasu ekonomikas uzlabojumu, strādājot mazāk! Tas mums būtu visiem jāatceras.
Un raugoties no otra skatu punkta. Vakar avīzē “Diena” bija atreferēts Vācijas kristīgo demokrātu savienības partijas priekšsēdētāja Angela Merkela teiktais. Proti, ka ieceļotājiem ir jāpielāgojas Vācijas iedzīvotāju vairākuma kultūrai, ka neierobežotā tolerance pret citu etnisko grupu tradīcijām tikai radīs šķelšanos sabiedrībā.
Es pilnībā piekrītu, ka mums kalendārā kā atzīmējama diena, bet nevis kā brīvdiena varētu būt pareizticīgo Ziemassvētki. Bet vai tas būs pareizi, ka Latvija, kura jau sen kopš 13.gadsimta ir iekļāvusies Rietumeiropas ģeopolitiskajā telpā, kristietības telpā, ka mēs tagad svinēsim divus– oficiāli divus Ziemassvētkus tikai tāpēc, ka Pareizticīgā baznīca savā laikā negribēja pievienoties kalendāra izmaiņām. Mēs jau zinām, tieši tāpēc, ka negribēja pievienoties kalendāra izmaiņām, pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti apmēram divas nedēļas vēlāk.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu kaut vai tā iemesla dēļ, ka šis jautājums nav apspriests Trīspusējā sadarbības padomē starp valdību, Darba devēju konfederāciju un arodbiedrībām, un arī tā iemesla dēļ, ka divi oficiāli Ziemassvētki Latvijā sabiedrību nevienos, bet drīzāk šķels, aicinu deputātus atturēties balsojumā gan šajā konkrētajā priekšlikumā, gan arī līdzīgā priekšlikumā 9.dienas kārtības jautājumā, kas ir pilnīgi identisks un kas ir daļēji saskanīgs, vismaz pirmajā daļā, ar manis izklāstīto arī 8.dienas kārtības jautājumā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti, viens runāja “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 4, atturas– 47 deputāti. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, atturas– 3. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Pētera Tabūna, Annas Seiles, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa un Jura Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mūsu piedāvājums ir piedāvājums pārdomām. Labticīgām pārdomām, kādas rodas neapšaubāmi katra prātā, sirdī un dvēselē, tad, kad gads beidzas. Un mūs gaida visjaukākie brīži gadā– Ziemas saulgrieži un Ziemassvētki. Mūsu senči saulgriežus svinēja vairākas dienas un nevis vienu vai divas. Un nāks šis Jaunais gads, nāks jaunas cerības, jauna atmoda veidojas dabā un arī cilvēkā. Un tieši šī garīgā atmoda ir ļoti būtiska, un arī šis skaitlis “3” tiem, kas ir ticīgi, kaut ko nozīmē. Kristīgajā ticībā ir trīsvienība– Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais gars.
Starp citu, šim mūsu likumprojektam par pamatu ir bijuši reliģisko organizāciju pārstāvju izteiktie viedokļi, kas atbalsta šādu priekšlikumu.
Un tagad šitā te raudāšana par zaudējumiem. Kuram radīsies tie zaudējumi? Valstij, jūs domājat? Nekādā gadījumā! Tā jau nu ir īsta tāda zvirbuļu trenkāšana ar nūju, kamēr tas zvirbulis bezspēcībā nokrīt. Jā, redziet, mēs daudzas stundas strādāšot, tad mēs labi strādāšot. Ir milzīga starpība, no tāda viedokļa skatoties, cik ilgi strādā vai kā strādā. Un Latvijā galvenais ir iemācīties labi strādāt, bet nevis skaitīt stundas. Vai 24.decembrī būs briesmīga strādāšana? Jūs kāds to iedomājaties? Šī Ziemassvētku svinēšana būs no agra rīta. Un viens otrs tādā labā skurbulī pēc tam lauzīsies pa veikaliem, lai sapirktos Ziemassvētku dāvanas. Un tad viņš tā kārtīgi, neizgulējis savu dullumu, ies uz baznīcu un lāga nesapratīs, kas tur notiek.
Padomājiet, lūdzu, pirms te runāsim par kaut kādu darbu vai darba tikumu. Un tie, kas strādās– vēl kaut kā mocīsies 24.decembrī –, tie nevis strādās, bet mēģinās sagrābstīt kaut ko nepadarītu. Viņi nervozēs, un tā nebūs vis kārtējā lietu taisīšana, bet tā būs kārtējā lietu pietaisīšana, un nekas cits vairāk. Un jūs te domājat, ka kāda, kaut kāda garīgā atmoda būs tādam gaisagrābslim, kurš 24.decembri būs izniekojis, bet skaitīsies, ka viņš ir strādājis. Un tie cilvēki, kas 24.decembrī iepirksies, viņi valsts kasē dos daudz lielāku pienesumu nekā tie, kas tēlos, ka viņi šajā dienā strādā.
Un mēs šeit domājam par tiem mūsu valsts pilsoņiem, kas ir visu gadu kārtīgi strādājuši, un tāpēc viņiem pienākas arī kārtīga atpūta. Un tieši daudziem no jums no bērnības visjaukākās atmiņas ir par kurām dāvanām? Tieši par Ziemassvētku dāvanām! Un šīs dāvanas ir jāizvēlas rūpīgi un pārdomāti, un tās nevar būt steigā sagrābstītas.
Un tāpēc reizi pa reizei jāsaprot, kas ir garīgās vērtības un kas ir laicīgās vērtības, un ir jāprot tās savienot. Un arguments, ka tas ir valstij kaitīgi, ir vienkārši nožēlojams. Jādomā ir vairāk par tiem pilsoņiem, kas mūsu valstij vēl labu. Un tieši viņu dēļ šis priekšlikums ir radies.
Aicinu mūs atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– nav, atturas– 41. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Jaundžeikara, Jāņa Šmita, Pāvela Maksimova, Daiņa Turlā un Jevgenijas Stalidzānes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 42, pret– 2, atturas– 40.
Cienījamie kolēģi, mums ir jābalso vēlreiz! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44 (aplausi), pret– nav, atturas– 43. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības jautājums– likuma otrreizēja caurlūkošana. Valsts prezidente ir atgriezusi Saeimā likumu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Likums tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Lūdzu noteikt likumam priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!
S.Šķesters (ZZS).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 20.janvāris. Izskatīšana– 27.janvārī nākošgad. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 20.janvāris, izskatīšana– 27.janvāra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies. (Starpsauciens: “Nav kvoruma!”)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, uzmanīgi klausieties, jo mums jāpiedalās balsojumā par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu atkārtosim balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu– izdarīt izmaiņas šā gada 9.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanu trešajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu nr.973. Saņemti 24 priekšlikumi otrajam lasījumam.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
20.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aigars Pētersons.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums radās Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kuru atbalstīja komisijas locekļi vienbalsīgi. Tas ir jautājums, kā Ministru kabinets veido Valsts kontroles budžeta sadaļu. Un šeit šajā jautājumā ir interešu konflikts. Nevar būt tā, ka Valsts kontrole pārbauda Finanšu ministriju un pēc tam Finanšu ministrija veido Valsts kontroles budžetu.
Tiekoties ar starptautisko institūciju pārstāvjiem, ar starptautisko auditorfirmu “Sigma”, ar Eiropas Savienības Valsts kontroles pārstāvjiem, divu gadu garumā mēs dzirdam pārmetumus, ka šis jautājums Latvijā nav sakārtots. Respektīvi, mēs lūdzam šo jautājumu deputātiem atbalstīt un tuvināt šo jautājumu Eiropas prakses līmenim.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 20.– Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 33, pret– 32, atturas– 18 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– nav, atturas– 4 deputāti. Likums “Grozījumi Valsts kontroles likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas nr.943. Komisijā ir iesniegts ir 21 priekšlikums.
Tātad 1.priekšlikums– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
2.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
3.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
4.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
5.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
7.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
8.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
9.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
11.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
12.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
14.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
15.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
16.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
17.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
18.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
19.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
20.– deputāta Straumes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Šķesters.
Šī gada 22.decembris. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 22.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd kriminālsodu un piespiedu darbu izpildi veic pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā notiesātais dzīvo. Pašvaldība arī nosaka darbus, kuri notiesātajam ir jāveic, un norīko notiesāto konkrēta darba veikšanai.
Ar 2006.gada 1.janvāri kriminālsodu un piespiedu darbu izpildi no pašvaldībām pilnībā pārņems Valsts probācijas dienests. Minētās funkcijas pārņemšanai ir paredzēts pārejas periods no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim, kura laikā piespiedu darbu izpildes organizāciju veiks gan pašvaldības, gan Valsts probācijas dienests. Līdz ar to darbus, kuros notiesātajiem jāstrādā, 2005.gadā noteiks arī Valsts probācijas dienests.
Tā kā 2005.gadā notiesātos piespiedu darbos varēs norīkot gan pašvaldība, gan Valsts probācijas dienests, ir nepieciešams veikt izmaiņas Krimināllikumā. Normatīvā akta projekts paredz izdarīt grozījumus Krimināllikuma 40.pantā, izslēdzot norādi, ka darbus, kuros notiesātajam ir jāstrādā, norāda pašvaldība.
Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā... Es atvainojos, atbalstīt konceptuāli.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 7.janvāris 2005.gads.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 7.janvāris 2005.gads. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Mēs skatām grozījumus Repatriācijas likumā. Izskatām tos otrajā lasījumā.
Ir saņemti vairāki priekšlikumi, kurus tūlīt aicinu izvērtēt.
1.– deputātes Antas Rugātes priekšlikums, kuru komisija lēma neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, godātie kolēģi! Mani priekšlikumi ir iesniegti, un debate ir bijusi komisijā ļoti plaša un ilgstoša, un šādi un līdzīgi priekšlikumi arī pirms manis ir gribēti, un tie ir objektīvi nepieciešami– šādi grozījumi.
Daudz neiedziļinoties debatēs, diskusijās un argumentos, es gribētu informēt Saeimas deputātus par divām lietām.
Pirmkārt, par to, ka sakarā ar to, ka komisijā mani priekšlikumi netika atbalstīti, es tos šodien atsaucu. Motivācija bija, ka mani priekšlikumi pārāk paplašina repatriantu loku. Es tam daļēji varētu piekrist, taču paliek neatrisināta problēma, vairākas problēmas, kas ir saistītas ar repatriantiem un kas ir iesniegts manos priekšlikumos.
Tāpēc acīmredzot turpmāk nākotnē– un tā ir tā otra lieta, ko es vēlos teikt –, mēs pie šiem jautājumiem atgriezīsimies, un, iespējams, ne tikai šajā likumā, bet vēl arī dažos citos likumos, jo šie jautājumi būs jāatrisina.
Bet šodien es atsaucu visus savus turpmākos priekšlikumus, tātad tie nebūs balsojami.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.
I.Druviete.
2.priekšlikums ir deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es lielā mērā varu piekrist kolēģei Rugātei par to, ka šī problēma būs jārisina un par šiem jautājumiem mums būs jārunā. Bet tā kā es esmu iesniedzis priekšlikumus, tad mans pienākums ir jums paskaidrot motivāciju un ko es ar to esmu domājis.
Katra valsts, tāpat kā tiesības izlemt, kas ir minoritāte, kas ir pilsoņi, regulēt ar attiecīgajiem likumiem šos jautājumus, tāpat arī katra valsts nosaka, ko viņa uzskata par repatriantiem un pēc kādiem kritērijiem atvieglo attiecīgo cilvēku vai cilvēku grupu iespēju iebraukt savā valstī jeb atgriezties savā dzimtenē, kas ir viens un tas pats. Parasti tas ir nacionālais princips, un, ja mēs paskatāmies uz Vāciju, tad Vācija vāciešus, kuri ir pēc savas izcelsmes vācieši, neatkarīgi no dzīves vietas, vai tas ir Krievijā, Kazahijā, vai kādā citā vietā citur pasaulē, paredz, ka viņi var būt šie repatrianti un viņi tiek aicināti atgriezties savā senču dzimtenē.
Mēs arī savā likumā to esam attiecinājuši uz latviešiem un līviem, bet laiks ir gājis uz priekšu, un tagad mēs pietiekami šķēpus esam lauzuši par pilsonības jautājumu, par pilsoņu loku. Un, atjaunojot Latvijas Republiku, mēs bieži vien esam akcentējuši pilsonības jautājumā piederību pie Latvijas pilsoņu loka Pirmās republikas jeb pirmskara laikā. Un manu priekšlikumu būtība ir tieši tā, ka repatrianta statusu attiecināt uz tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši Latvijas pilsoņi pirms kara, un viņu pēcnācējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir izklīduši pasaulē. Un bieži vien tie nav latvieši, tie var būt Latvijas poļi, Latvijas krievi, Latvijas vācieši, kas šeit ir dzīvojuši kādreiz un kuri varbūt tagad ir gatavi atgriezties neatkarīgajā valstī, lai mūža nogali pavadītu šeit vai lai apgultos blakus saviem senčiem savas dzimtas kapsētās.
Un, ja mēs esam jau laika gaitā sasnieguši tādu progresu, ka pieņemam... esam pieņēmuši pilsoņu lokā bēgli– palestīnieti, bēgli, tas ir ļoti pozitīvs solis, un tas rāda mūsu izpratnes attīstību un mūsu demokrātijas attīstību. Tad vai ir pamats likt šķēršļus Latvijas pilsoņu pēcnācējiem, tāpat radīt labvēlīgus apstākļus, lai viņi atgrieztos, it sevišķi apzinoties to, ka tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā mēs varam paredzēt imigrācijas pieplūdumu, imigrantu pieplūdumu Latvijā kā darba meklētājus, kā labākas dzīvesvietas meklētājus? Jo tā parādība ir visā Eiropā un būs arī Latvijā, kur mēs esam tagad Eiropas sastāvdaļa.
Tāpēc, godājamie kolēģi, tas, protams, ir mūsu katra izpratnes, pārliecības un sirdsapziņas jautājums, kā mēs izturamies pret saviem līdzcilvēkiem, kuri ir Latvijas pilsoņu pēcnācēji.
Un tā kā kolēģe Rugāte atsauca savus priekšlikumus, lai varbūt nerunātu par katru atsevišķi, tā es arī vēršu jūsu uzmanību uz manu 6.priekšlikumu, kur ir būtība tā pati. Manuprāt, mums ir jāatzīst, ka Latvijas pilsoņu pēcnācējiem ir jāatvieglo situācija un iespēja atgriezties Latvijā, atgūt savu Latvijas pilsonību. Tas absolūti nenozīmē, ka katrs automātiski uzreiz kļūst par Latvijas pilsoni. Šeit mēs varam noteikt likumā kārtību, prasības un noteikumus. Bet mana pārliecība, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka mēs būsim spiesti salīdzināt un izvēlēties, kas mums ir izdevīgāk un kas ir humānāk: pieņemt jebkuru imigrantu, kurš vēlas šeit dzīvot un strādāt, vai tomēr pieņemt savu pilsoņu pēcnācējus, kuri vēlas atgriezties senču dzimtenē.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Laikam Latvijas valsts izcelsies ar tādu īpašu pieeju jautājumiem, kurus sarežģīs tā, ka vislielākās problēmas rodas pašiem. Tā tas bija ar Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas, kuras rezultātā Latvijā palika daži desmiti tūkstoši militārpensionāru– gan čekisti, gan dažādi citi darboņi. Tā tas acīmredzami būs ar šo te pašu bēdīgi slaveno Minoritāšu konvenciju. Ir jau desmit gadu gandrīz pagājis kopš tās parakstīšanas, un nav nekas jēdzīgs izdarīts starptautiskajā arēnā, lai pārliecinātu pasaules sabiedrību par to, kas faktiski ir noticis Latvijā. Joprojām vārdi “Latvijas okupācija” ne sevišķi kaismīgi tiek uztverti pat Rietumeiropā, nerunājot par to, ka vairākas Austrumu valstis vispār ar Krieviju priekšgalā nevēlas atzīt šādu okupācijas faktu.
Tagad mēs gribam sev radīt vēl vienu problēmu. Mums taču šeit, Latvijā, jau ir problēmas nevis ar nepilsoņiem, bet gan ar Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri neprot runāt latviešu valodā. Viņiem šī pilsonība nāk no tiem vecajiem laikiem līdzi, bet viņiem nav nekādu patriotisku izjūtu attieksmē pret Latvijas valsti un arī pret latviešu tautu. Diemžēl! Ar šādiem pilsoņiem jūs varat ikdienā sastapties uz katra soļa.
Katrā ziņā varētu atgādināt arī to bēdīgo faktu par valodas prasmi Latvijas Republikas armijā, kur dien tikai pilsoņi. Cik milzīgs procents tur ir tādu jauniešu, kas nerunā latviski!
Tagad mēs gribam vēl vienu problēmu– Latvijas pilsoņu pēcnācēji. Vai kāds ir apsekojis, cik tādu ir un kādi viņi ir? Viens pats mums tāds pazīstams biedrs ir Marģers Martinsons, kura sieva, ja nemaldos, ir kaut kur no Burjatijas. Viņš ir saražojis kaut kur pāri par desmit iespējamo potenciālo pilsoņu. Nu, varbūt ka vēl mums ir tādi ražīgi bijušie Latvijas pilsoņi vai viņu, pilsoņu, pēcnācēji. Mums tagad parādīsies viens spektrs ar dažādiem šādiem pārstāvjiem. Bieži gadās tā, ka tieši tas, kas formāli skaitās Latvijas Republikas pilsonis, šodien izmantos visas iespējas, lai kaut kādā veidā darītu kaut ko par labu tai Krievijai un nevis Latvijai. Šeit pat Latvijā vairākkārt ir problēmas ar šādiem cilvēkiem.
Tā ka, nu, es domāju, ka vislabāk te varētu izteikties mūsu pārstāvji no Latgales. Cilvēki, kas ikdienā redz, ko tas nozīmē, un nevis tie cilvēki, kas tikai teorētiski par šādiem jautājumiem ir kaut ko, kaut kādas zināšanas ieguvuši.
Tā ka šeit jau nav runas par kaut kādām antipātijām, par kaut kādu ksenofobiju vai par kaut ko tādu citu. Nē! Šeit ir runa par attieksmi pret Latvijas valsti.
Ir mums tāds bēdīgi slavens latvietis. Viņam ar pilsonību bija patāls sakars, praktiski nekāda. Viņu sauc Alksnis. Viņš tup Krievijas Domē. Un viens no lielākajiem neatkarīgās Latvijas ienaidniekiem ir šis Alksnis, kura tēvs vai vectēvs savā laikā bija PSRS aizsardzības spēku viens no galvenajiem vadītājiem. Nu, Staļina tētis ar daudziem centīgiem latviešiem 30.gadu beigās tā pateicības vārdā jauki izrēķinājās. Tur kādi 70 tūkstoši latviešu gāja bojā, starp tiem ļoti daudzi augstākie armijas komandieri un sabiedriskie darbinieki.
Nesarežģīsim šodien stāvokli Latvijā! Vispirms sakārtosim šeit to, kas ir, un pēc tam ķersimies pie kaut kādu cilvēku, kurus mēs pat nepazīstam, aicināšanas šeit un vēl solot viņiem garantijas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Varbūt varētu arī nerunāt, bet ir jārunā, jo Saeimā parādās fantastiski un fanātiski revizori, pat no tā saucamo labējo partiju puses. No Latvijas Pirmās partijas tāds ir Simsona kungs. Citādi es viņu nevaru nosaukt kā fantastisku un fanātisku iepriekšizveidoto likumu revizoru. Simsona kungs ... Viņam šķiet, ka viņš parādījies Saeimā un pēkšņi, tā sakot, viss jāsagriež ar kājām gaisā, viņš pat nepaskatās uz to, kā un kāpēc radīti likumi pirms tam– 5., 6., 7.Saeimā. Un viņš nav izlasījis šī likuma preambulu, kas ir ļoti reta parādība likumos. Ļoti reta parādība. Ļoti retā likumā jūs lasāt šādu preambulu kā vispārinājumu, kā atgādinājumu tam, kāpēc likums tiek veidots. Un likums tiek veidots, Simsona kungs, tādēļ, ka Latvija pasaulē ir vienīgā etniskā teritorija, kur dzīvo latvieši un lībieši, līvi. Un preambulā ir rakstīts, ka daudzi latvieši un lībieši–līvi pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti. Bet lībieši–līvi par minoritāti jau kļuvuši.
Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos. Un aicina latviešus un lībiešus–līvus, kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē. Lūk, tādēļ šis likums tika izveidots, kura tapšanā piedalījos es arī. Un toreiz mēs daudz runājām un diskutējām par šīm lietām, un viss tika salikts savās vietās.
Un tagad, lūk, revizors saka pavisam kaut ko citu. Sagriež ar kājām gaisā šī likuma būtību, ka mēs– latvieši– aicinām latviešus un līvus no visas pasaules atgriezties pēc drausmīgajiem 50 okupācijas gadiem, kuri izmētājuši latviešus un nedaudz palikušos līvus pa visu pasauli. Mēs aicinām atgriezties, sekmējam to, esam gatavi maksāt naudu, atbalstīt tos. Un tādēļ tika izveidots likums. Bet nevis tādēļ, Simsona kungs, lai visi, kam tīk, brauktu šeit, atgrieztos atpakaļ, redziet, pilsoņu pēcnācēji. Tā taču ir fantastika! Es varētu minēt desmitiem piemēru, kas būtu absurdu absurds, ja mēs ļautu dažādiem bijušiem pilsoņu pēcnācējiem sabraukt Latvijā. Es absolūti nešaubos, ka Simsona kunga nākamais priekšlikums kādā no likumprojektiem, kādam no likuma grozījumiem būs par nepilsoņiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ka viņu pēcnācēji visos laikos drīkstēs atgriezties Latvijā. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Vai tas nav absurds? Tas ir absolūts absurds! Vēl lielāks absurds ir tas, ka Simsona kungs ir Represēto apvienības vadītājs, kur šie cilvēki– represēti, cietuši no padomju režīma, izmētāti pa pasauli, vēl daudzi pat nav atgriezušies mājās, un viņš nāk šurp ar šādu priekšlikumu. Tas ir patiešām apbrīnojami. Es saprotu, ka ar šādiem priekšlikumiem nāk... (Starpsauciens: “Pārtraukums!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns.
... un nāks šī flanga cilvēki. Bet no tā saucamajām labējām partijām, kur, protams, Pirmā partija jau sen nav labējā partija, ir vienkārši kauns!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 2.– deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 32, pret– 45, atturas– 7 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi!
Likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” izskatīsim tālāk pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu... Vai, reģistrācijas režīmu, es atvainojos!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, cienījamie kolēģi, šodien visu vārdā es gribu sveikt dzimšanas dienā mūsu kolēģi Elitu Šņepsti. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Vārds paziņojumam deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka jau 47. dienu turpinās cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Bogdanova bada streiks. Es vakar biju viņa mājās un runāju galvenokārt ar viņa sievu un meitām, jo Vladimirs šobrīd tikai guļ un gandrīz nevar runāt.
Bada streika pamats– dot katram īrniekam iespēju iepazīties ar pamatotiem aprēķiniem gan par īres maksu, gan par komunālajiem pakalpojumiem. Praktiski mēs, Saeimas deputāti, šo cilvēktiesību aizstāvju pieprasījumu jau esam izpildījuši, pieņemot likumā “Par dzīvojamo telpu īri” izskatīšanā otrajā lasījumā attiecīgi deputāta Sokolovska priekšlikumu.
Otrais: Vladimira Bogdanova pieprasījums ģenerālprokuroram– ierosināt krimināllietu par tiesnešiem, kuri trīs reizes skatīja lietu par viņa ģimenes izlikšanu no dzīvokļa, divreiz pieņēma spriedumu viņu labā un trešajā reizē tajos pašos apstākļos tomēr pieņēma lēmumu par izlikšanu.
No atbildēm no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Valsts prezidentes kancelejas iznāk, ka tas nav iespējams. Un šajā gadījumā Vladimirs lūdz ierosināt krimināllietu pret viņu pašu par neslavas celšanu pret tiesnešiem. Tas būtu nosacījums, lai viņš pārtrauktu bada streiku.
Paradoksāli, bet es šodien no Saeimas tribīnes aicinu ģenerālprokuroru tomēr ierosināt krimināllietu pret Vladimiru Bogdanovu, lai saglābtu cilvēka dzīvi.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi tūlīt komisijas telpās!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde– komisijas telpās pulksten 10.40.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas deputāti! Sēde Ārlietu komisijas telpās. Lūdzu!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aināram Latkovskim.
A.Latkovskis (JL).
Pretkorupcijas komisija savās telpās tiekas pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Juridiskās komisijas sēde.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Jānis Šmits, Aigars Kalvītis, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Einars Repše, Inese Šlesere, Inta Feldmane, Dzintars Rasnačs. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
 

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” otrajā lasījumā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
3.priekšlikumu deputāte Rugāte ir atsaukusi. 4. ir deputāta Agešina priekšlikums, kuru komisija lēmusi neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 42, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
5.priekšlikums atsaukts.
6. ir deputāta Simsona priekšlikums, kuru komisija lēmusi neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Nu, redziet, kā neizdodas realizēt savu nodomu nekāpt vairs tribīnē! Man tomēr ir jāskaidro dažas lietas, jo ir grūti runāt ar nedzirdīgiem– arī politikā nedzirdīgiem un arī demokrātijā nedzirdīgiem.
Es, protams, jūtos pagodināts, ka kāds apbrīno manus priekšlikumus un manu nostāju, kā šeit teica kāds no runātājiem. Bet es saklausīju tādus boļševiku laiku terminus kā “revizionisms”, “trockisms”, varbūt vēl kaut kas... Tas man atgādina manu jaunību, kad mani izmeta no universitātes par neatbilstību padomju studenta statusam un uzskatu un rīcības dēļ, acīmredzot citi tajā laikā ir taisījuši veiksmīgu karjeru un veiksmīgi apguvuši šo boļševisma terminoloģiju.
Tieši tāpēc, ka šeit tika pieminēti represētie, es arī sniedzu šos priekšlikumus. Jo, redziet, es esmu 14 gadus pavadījis ārpus Latvijas un trīs reizes atgriezies atpakaļ, un, varbūt pateicoties tikai tam, ka bērnībā krievu bērni man spļāva ģīmī un atgādināja: “Ti latiš”, es to vienmēr esmu atcerējies, kur ir mana dzimtene. Un es neesmu bijis tikai starp latviešiem, es esmu bijis kopā ar ukraiņiem, ar moldāviem, ar lietuviešiem, un mans tēvs gulēja uz vienām nārām arī ar japāņiem un vāciešiem– gan karagūstekņiem, gan citādi notiesātajiem. Un es absolūti nepārmetu, ka kāds ir atvedis no kaimiņzemes sev sievu– tas nav nekāds grēks. Un vismazāk mēs varētu pārmest Martinsonam, kura bērni, es domāju, izaugs par ļoti labiem Latvijas pilsoņiem, kuri tiek audzināti veiksmīgi, un šeit nebūs problēmu ar valodas zināšanu.
Kolēģis minēja, ka es esmu parādījies Saeimā. Es neesmu vienkārši parādījies, es esmu ievēlēts tāpat kā jūs. Tikai žēl, protams, ka knapi 10% vēlētāju ir gatavi mainīt boļševistisko izpratni un padomju demokrātiju pret kristīgo izpratni un kristīgo demokrātiju. Protams, man ir gandarījums, ka Kurzemē tādu bija vairāk– 13%, un Ventspilī 15%. Bet nu kopumā Latvijā kā nu ir, tā nu ir. Un, protams, ja es nebūtu parādījies Saeimā tik vēlu– pēc 10 gadiem –, varbūt man nebūtu jākāpj tribīnē ik pa laikam atgādināt aplamības jūsu pieņemtajos likumos, ne tikai šajā. Man nav jākaunas ne par vienu savu priekšlikumu vai nobalsoto likumu. Es pieļauju, ka varbūt kādiem citiem būs savu mazbērnu priekšā jākaunas par savu tuvredzību. Redziet, mēs, protams, runājam par valodas prasmi. Bet te atkal ir jautājums: vai latvieši, pilsoņi, nav atbildīgi tieši paši par to, ka Latvijā padsmitajā neatkarības gadā vēl tik daudz cilvēku dzīvo, kuriem latviešu valoda nav bijusi vajadzīga. Un dalot pilsoņus– labajos un sliktajos, es to uztveru kā vienu no šķeltniecības paņēmieniem, kāds bija jau 1993.gadā pirms Saeimas vēlēšanām, kad viena partija deklarēja lozungu: “Mūsu sarakstā neviena bijušā komunista un neviena bijušā Augstākās padomes deputāta!” Bet tas bija ļoti sen. Tagad situācija ir mainījusies.
Ir ļoti cilvēcīgi, ka tiek redzēta skabarga cita acī un mēs neaizmirsīsim tikai vienu, ka pašreizējā redakcijā Repatriācijas likums atļauj revolūcijas kareivju mazdēliem atgriezties kā repatriantiem un atzīt viņus par repatriantiem tikai tāpēc, ka viņi ir latvieši. Un šeit netiek apšaubīta viņu politiskā attieksme jeb patriotisms, noteicošais ir tas, ka viņš ir latvietis. Un, ja mēs runājam par pazīstamiem un nepazīstamiem pilsoņiem, tad mana pārliecība, ka likumā nevar būt čomu būšanas, ka tos, kurus es pazīstu, priekš tiem es taisu labu likumu, kurus es nepazīstu, lai tad tie paliek tur, kur viņi ir.
Es varētu minēt konkrētus piemērus ar konkrētiem uzvārdiem, ka ne tikai nelatvietim, bet arī latvietim ir ārkārtīgi grūti atgriezties Latvijā pēc pašreizējā Repatriācijas likuma.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ziniet, visvieglākais, ko var izdarīt, ir pateikt, ka tas, ko otrs runāja, ir aplam, ka viņa iesniegtie priekšlikumi ir nepareizi. Tur vispār prāta nevajag. Katrs var uznākt šeit tribīnē un pateikt: tas un tas ir tāds un šitāds! Argumenti te nevienu neinteresē. Tur jau tā traģikomēdija ir. Šī izlikšanās, ka mani priekšlikumi ir vislabākie un visi, kas tos kritizē, neko te nesaprot, un desmit gadus te nekas nav noticis.
Tad vismaz vajag uzmanīgi klausīties to, ko šeit kāds runā. Vismaz! Jo, ja ir runa par Martinsonu, te nebija runa par nosodījumu, te nebija runa par to, kādi viņa bērni būs. Tik daudz vajadzēja saprast! Tas bija vienkārši piemērs. Vienkārši piemērs! Cilvēkam, kurš aizbraucis prom no Latvijas un atbraucis ir ar šādu kuplu ģimeni. Viņa netika te klasificēta, vērtēta kā laba vai slikta. Lūk, tā ir komunistiska pieeja, ka nesaprotot, ko otrs pasaka, izvelk to, kas pašam patīk. Un tas pats jau draud ar visu šādu priekšlikumu pieņemšanu, jo tiešām būs dažnedažādi cilvēki, kuriem nav šo patriotisko jūtu, kuri brauks uz šejieni tāpēc, ka šeit ir labāk vienkārši nekā Krievijā vai kaut kur citur.
Un, redziet, tagad man jādzird vēl viena gudra doma, ka latvieši ir galvenie vainīgie pie tā, ka pilsoņi nemācās latviešu valodu. Ļoti skaisti! Tas ir viens pamatīgs arguments. Mēs esam aizgājuši tiktāl, ka mums ir apmaksāti kursi, valsts apmaksāti kursi tiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. Mums ir dažnedažādi entuziasti, kas palīdz. Bet, kamēr nebūs šīs vēlmes apgūt latviešu valodu, nekas nesanāks. Vai tiešām tas nav skaidrs?
Lūk, šeit, Saeimā, visi lieto latviešu valodu– labāk, sliktāk, kā nu kurš. Un es te nevienu nekritizēšu par to, ka viņš kaut ko nepareizi pasaka. Kritizēšu gan par to, ja dokumentos parādīsies kaut kas nelatvisks, kā tas pāris reizes ir bijis. Un tā jau ir pavisam cita lieta.
Tā ka nejauksim divas dažādas lietas! Kaut kādi vispār pieņemtie mīlestības izpausmes veidi. Nav jau nekādas vainas tai mīlestībai, bet, ja mēs runājam par šo arābu tautības pārstāvi, tad, lūk, jums piemērs, cik pareizi šis cilvēks runāja latviešu valodā. Ar visām garumzīmēm. Parādiet man kādu citu iebraucēju, kas tik īsu laiku šeit ir padzīvojis un tikpat labi runā latviski!
Lūk, par ko ir runa. Un tāpēc, ja mēs gribam kārtību valstī un ja mēs gribam domāt par to, kādi šeit būs šie pilsoņi un kas te vispār dzīvos, tad vajag arī sistēmu. Šāds priekšlikums– tā nav sistēma. Tas ir jūklis! Neviens nesapratīs, ko darīt ar šiem te cilvēkiem, kas te atgriezīsies, un kādi viņi būs, un ar kādiem nolūkiem šeit atgriezīsies. Tā ka vienkārši te ir mans skaidrojums. Es nepretendēju uz kaut kādu absolūto patiesību un negribu teikt, ka priekšlikums ir muļķīgs vai nemuļķīgs, vai gudrs, vai nezin kāds. Es tam vienkārši nepiekrītu un izsaku savus argumentus, kāpēc es šādam priekšlikumam nepiekrītu. Un nebūt nenosodu šā priekšlikuma iesniedzēju. Un nevajag šeit: ziniet, es te nebiju 10 gadus, un tā jūs esat nezin ko savārījuši. Un ja es te būtu bijis, tad jūs gan redzētu! Tas man atgādina šajos te okupācijas gados daudzus interesantus cilvēkus, kas izvairījās no vārdiem “Latvijas neatkarība” un no vārdiem “latviešu tauta”. Un tagad, tagad viņi ir ārkārtīgi lieli patrioti un lieli varoņi, jo šodien liela drosme vairs priekš tā nav vajadzīga.
Tā ka es atvainojos, lūdzu. Šo priekšlikumu es nevaru atbalstīt un aicinu arī citus to darīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Vecā redakcija ir ļoti izsvērta un Latvijas situācijai ļoti atbilstoša. Lūk, ko es gribētu vēlreiz uzsvērt. Un likums tiek realizēts. Un sarežģījumu nav. Bēda ir tikai tur, ka diemžēl netiek dots pietiekami daudz naudas, lai palīdzētu pa pasauli izmētātiem latviešiem, līviem atgriezties savā dzimtenē. Tie, kuri vēlas. Bet tādu ir ļoti daudz. Izmētāti pa Krieviju, pa Baltkrieviju, Ukrainu un tā tālāk. Lūk, tur tā bēda!
Un, Simsona kungs, Tabūns neapbrīno jūsu ģeniālos priekšlikumus! Neapbrīno un pretēji manam kolēģim Dobeļa kungam– nosoda tos. Patiešām nosoda! Un man ļoti žēl, ka jūs, pavadījis 14 gadus ārpus Latvijas, tā arī daudz ko neesat sapratis. Ļoti žēl. Un tā ir jūsu nelaime. Un izskatās, ka latviska Latvija jums ir visai svešs jēdziens. Un latviskuma nīdēšana un sabraukušu atbalstīšana ir Simsona mērķis. Un jūs teicāt– jūsu sūtība labot aplamības likumos. Re, kur gudrinieks atradies! Visu Saeimu deputāti ir bijuši muļķīši, radījuši kaut kādu absurdu likumu, ieradies Simsona kungs un tagad radīs brīnumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es nebūtu nākusi, jo reiz jau atsaucu savus priekšlikumus. Bet pēc komentāra par Simsona kunga priekšlikumiem, jo mani ir ļoti līdzīgi, es vēlētos pateikt, ko es saprotu šajā likumā, un kā es to saprotu, jo esmu atsaukusi savus priekšlikumus. Tās sāpīgās un patiesās lietas, par kurām runā Simsona kungs, bieži vien ir nepietiekamā daudzumā, lai mēs tās sadzirdētu. Tas ir ļoti nopietns secinājums, bet, iespējams, ļoti nepietiekams, lai varētu izdarīt likumā pietiekami nopietnus grozījumus. Arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ es atsaucu savus priekšlikumus pēc konsultācijām ar Juridisko biroju, pēc konsultācijām ar Pilsonības un migrācijas pārvaldi un tiem, kuriem ir jānodarbojas ar repatriācijas lietām šajā valstī gan atbilstoši viņu pienākumiem, gar arī viņu tiesībām pildīt likumos noteikto.
Jautājuma būtība jau ir pavisam cita. Tā ir ierakstīta šajā Simsona kunga priekšlikumā, proti, nolikt līdzās etniskās izcelsmes, proti, šo nacionālo, kritēriju līdzās pilsonības statusa kritērijam, un tā ir tā problēma, kuru mēs šobrīd vēl neesam gatavi atrisināt, neskatoties uz to, ka tas ir tikai neliels repatriantu skaits, tie ir daži simti, varbūt viņi varētu būt vēl daži simti, tajā brīdī, kad mūsu grozījumi to ļautu darīt, bet mēs to šobrīd neatļaujam. Mēs esam... mēs nevaram panākt šo vienprātību un tādā veidā risināt likuma grozījumus. Labi! Atstāsim to vēlākam laikam, raudzīsimies, kā tās lietas virzās tālāk, jo statusu, repatrianta statusu, piešķir uz mūžu, jo cilvēks atsakās no savas iepriekšējās valsts pilsonības, viņš atgriežas pilnīgi un galīgi Latvijā. To iedod vienu reizi tad, kad viņš reāli, praktiski repatriējas.
Taču jautājums ir par to, vai repatriants ir tiesīgs saņemt, kaut kādā veidā negribētu lietot pat šo vārdu “privileģēti”, un tomēr... Latvijas pilsonību. Un tad, ja viņa vecāki, viņa vecvecāki ir bijuši Latvijas pilsoņi, bet viņa etniskā piederība nav bijusi latvietis, vai viņam tiešām tas ir liedzams, ja viņš reāli repatriējas?
Un es minēšu jums tikai vienu piemēru. Es nesekoju pilnīgi precīzi Simsona kunga teiktajam, taču varbūt atkārtošos tādēļ, ja Sibīrijā tiem latviešiem, kuriem Krievijas pasē ir ierakstīta tautība “latgalietis”, mēs arī tādā gadījumā liedzam šo atgriešanos, motivējot, ka viņš nav latvietis? Jā, tas ir ļoti izaicinošs, jums taisnība, Dobeļa kungs, ļoti izaicinošs jautājuma nostādījums. Vai Tabūna kungs, kurš šobrīd šo repliku izteica... Bet par to jautājumu būtu jāpadomā kaut vai tāpēc vien, ka tā ir Latvijas pilsoņu un arī nacionālajai Latvijas etniskajai daļai piederošā daļa, kurai šīs problēmas rodas, līdzi nesot, protams, arī valodas problēmas, lai gan latgalieši, tieši latgalieši ir visvairāk saglabājuši savu latviešu valodas formu, proti, latgalisko valodu, ko viņi ir runājuši savās ģimenēs varbūt visvairāk, un tā ir tā īstā problēma, par kuru mēs kaut kā izvairāmies runāt, un, ja runājam par Latvijas pilsonības statusa prestižu, tad, protams, es piekrītu tiem, kuriem es arī esmu piekritusi, atsaucot savus priekšlikumus, ka pilsonības statusa jautājumi nav Repatriācijas likumā risināmais jautājums. Bet tikai daļēji.
Un ne jau tikai naudas jautājums tas ir, Tabūna kungs, attiecībā uz tām personām, kuras repatriējas. Diemžēl man negribas, protams, atkārtot, bet jūsu pozīcija, ka jūs nosodāt Simsona kunga priekšlikumu, man liek secināt, ka jūs nosodāt arī tos latgaliešus, kuri gribētu atgriezties Latvijā, bet viņi to nevar izdarīt, jo viņiem nav pasē ieraksta “latvietis”, viņi to nevar izdarīt nacionālās un etniskās piederības dēļ, un viņi tomēr ir Latvijas bijušo pilsoņu pēcnācēji, kuriem uz to it kā būtu pilnas tiesības. Iespējams, tad, kad mēs nonāksim līdz Pilsonības likuma precizējumiem, mēs šajos jautājumos tomēr ieviesīsim tās korekcijas, kuras samazinās šo netaisnību, kura reāli un praktiski pastāv.
Un nav svarīgi, vai tas ir viens cilvēks, vai simts, vai tūkstotis, svarīgi ir tas, ka Latvijas valstij ir jābūt taisnīgai pret jebkuru, kurš vēlas tajā realizēt savus labākos gadus, savu dzīvi, apliecināt savu piederību Latvijas valstij, un līdz ar to viņš ir pelnījis Latvijas valsts attieksmi pret viņu, cik vien iespējams, labvēlīgāku.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma iesniedzējs vēlas paplašināt repatriantu loku. Atļaušos dažiem atgādināt, ka vārdu patria burtiski var pārtulkot kā “dzimtene”, un, protams, ka arī vairāki nelatvieši uzskata, ka Latvija ir viņu dzimtene. Un, manuprāt, spēkā esošajā redakcijā vērojama acīmredzama diskriminācija pēc tautības principa, un iesniedzējs piedāvā situāciju izlabot, ko mēs, protams, visnotaļ atbalstām. Piemēram, mūsu valsts pamatlikumā– Latvijas Republikas Satversmē– ir runa par Latvijas tautu, ne tikai latviešu tautu. Un Latvijas tauta, pēc dažu juristu vērtējuma, ir pilsoņu kopums neatkarīgi no tā etniskās izcelsmes. Priekš mums ir vērtīgs jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kā arī jebkurš Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzimuma, tautības un izcelsmes.
Uzskatu, ka priekšlikums ir loģisks un atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Staļins sūtīja Latvijas pilsoņus uz Sibīriju, neskatoties uz viņu tautību. Tajā skaitā bija izsūtīti toreizējās krievu kopienas visizglītotākie, visaktīvākie pārstāvji. Ja pirmā Latvijas Republika būtu atjaunota ne pirms 50, bet pirms 5 gadiem, tad atgriešanās kritērijs būtu acīmredzams– Latvijas pilsoņa pase. Bet pašreizējā redakcijā Repatriācijas likums acīmredzami ir pretrunā ar Pilsonības likuma principiem toreizējā pilsoņu kopuma un viņu pēcnācēju atjaunošanai. Un, ja mēs šodien liedzam Latvijas pilsoņu pēcnācējiem atgriezties tomēr savā dzimtenē, skatoties uz viņa tautību, tad mēs zināmā mērā esam sliktāki nekā Staļins.
Cienījamie kolēģi! Mainījās pasaule, mainījās arī Latvijas vieta pasaulē. Šodien mēs esam Eiropas Savienības locekļi un mums ir obligātas dažas Eiropas Savienības direktīvas, tajā skaitā arī direktīva par visu veidu diskrimināciju aizliegšanu. Un esošajā likuma redakcijā acīmredzama ir Latvijas pilsoņu diskriminācija pēc tautības piederības.
Saskaņā ar to lūdzu atbalstīt savlaicīgu deputāta Simsona priekšlikumu, jo pretējā gadījumā mēs būsim piespiesti izdarīt to pašu, bet ne pēc savas gribas, ņemot vērā Eiropas Savienības spiedienu.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons– otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu spiests vēlreiz kāpt tribīnē un precizēt varbūt vienu otru lietu.
Jūs pamanījāt, ka atšķirībā no maniem oponentiem es nevienu runātāju nenosaucu vārdā. Taču, ja kāds attiecina uz sevi manis teikto, es par to nevaru ļaunoties. Tā jau ir cerīga pazīme, ka mēs sākam domāt, iedziļināties lietas būtībā. Un es gribu uzsvērt, ka jautājums ir plašāks un konceptuāls pēc būtības: vai mēs esam demokrātiska valsts, vai pieņemam taisnīgus likumus, vai tikai ar balsu vairākumu.
Es gribu atgādināt. Ir viena vieta, viena iestāde, kur ar balsu jeb, respektīvi, ar kulaku vairākumu iedibina kārtību. Tā ir cietuma kamera, un to arī uzskata par demokrātiju tās aprindas, kas tajā vietā atrodas un dzīvo.
Es gribētu precizēt, ka tiešām, ja es šeit šos desmit gadus būtu bijis, jūs ne vien redzētu mani, bet arī dzirdētu un varētu izlasīt ik pa laikam kā atgādinājumu teikto. Un mans mērķis ir tikai, lai Latvija būtu demokrātiska valsts ar demokrātiskiem principiem.
Un attiecībā uz valodas mācību, ieklausieties: mana pārliecība, ka katra pilsoņa un katra latvieša pienākums ir radīt nepieciešamību ikvienam cittautietim, kurš dzīvo Latvijā, apgūt un zināt šo valodu. Radīt nepieciešamību. Un valsts pienākums ir radīt šim sveštautietim– iebraucējam– iespēju šo valodu apgūt. Lūk, tā ir funkciju sadale un atbildība latviešiem un pilsoņiem attiecībā pret cittautiešiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns– otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi! Vēl īsāk nekā iepriekšējā reizē. Par Simsona kunga sacīto vairs nav vērts pat runāt. Tur ir viss skaidrs, jo cittautiešu mīlestība jums ir prioritāra attiecībā pret latviešiem.
Bet es gribētu vismaz vienu teikumu sacīt Rugātes kundzei, kura diemžēl arī maldās trijās priedēs. Rugātes kundze, nosauciet man, lūdzu, vienu piemēru, ka Krievijas pasē rakstītais “latgalietis” Latvijā nav atzīts par latvieti un tāpēc viņš nav pieņemts šeit kā repatriants. Parādiet, lūdzu, man šādu faktu! Nav un nebūs! Tik nenormālu ierēdņu mums, paldies Dievam, nav.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ja kādam ir liela interese studēt, ko cits ir teicis, priekš tā ir stenogrammas, un mierīgi var šajās stenogrammās iedziļināties pēc sēdēm un izanalizēt. Un tad var redzēt, kurš ir tas jaukais cilvēks, kas te citus slavē, un tas nejaukais, kas citus lād. Tādas iespējas mums visiem ir! Un tikai tad, kad ir tiešie fakti, tad var runāt par to, kuram ir taisnība attiecībā uz šiem faktiem.
Un tagad es parunāšu par tiem censoņiem, kas saka, ka mūsu pienākums ir iemācīt latviešu valodu tiem, kas nevēlas to mācīties. Vislabākais piemērs būtu, ja šāds censonis pats to izdarītu un nodemonstrētu, ka, lūk, tam, tam un šitam es esmu iemācījis latviešu valodu jeb piedalījies apmācības kursos kā mācītājs un kaut kas tamlīdzīgs. Tad šāds cilvēks drīkstētu runāt. Ja cilvēks pats nav pielicis pirkstu nekur, nevienā jautājumā, tādā, kas skar latviešu valodas tīrību, kas skar rūpes par latviešu valodu, kas skar rūpes par to, lai mūsu valodai būtu lielāka ietekme mūsu valstī. Nu tā jau teorētiski ir ļoti skaisti filozofēt: katram vajadzētu to darīt un katram vajadzētu šito darīt. Nu tad paņemiet Bībeli, nolieciet sev priekšā un sāciet ar to. Tur jau viss ir sarakstīts. Nekas jauns jau vairs nav jāizdomā.
Līdz ar to ir milzīga atšķirība starp cilvēkiem, kas tiešām gadiem ilgi kaut ko dara, un tādiem, kas no malas skatās, ko tie citi dara, tad veikli iespraucas iekšā kaut kādās organizācijās, izmanto šo organizāciju, varbūt reizēm iespēju sevi reklamēt tīri politiski un lielīties ar to vēl publiski.
Tā ka nevajadzētu šādas lietas jaukt kopā!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā Simsona kungs? Viņš piedāvā, lai varētu atgriezties šeit, savā dzimtenē, bijušie Latvijas Republikas pilsoņi un viņu pēcnācēji neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Šeit Tabūna kungs izteica Simsonam kaut kādu iebildumu par to, ka viņš pavadījis daudz laika ārpus Latvijas. Man liekas, ka vajadzētu tam pašam Dobelim un Tabūnam pavadīt divus, trīs gadus ārpus Latvijas, lai labāk saprastu visu to dzīvi, un neieciklēties savā nacionālismā. Un ja šeit būtu kāds no tiem bijušiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri pašreiz nedzīvo šeit, bet grib repatriēties, bet šodienas likums viņiem liedz to darīt, ja viņiem būtu iespēja ierasties šeit un būt pie šī mikrofona, viņi būtu pateikuši: “Roģina ņeattalkivajet svoih sinovej i vnukov!”
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šai problēmai ir vismaz divi aspekti. Un mēs pagaidām runājam tikai par tā saucamo humanitāro aspektu. Un no šī viedokļa Agešina kungam ir absolūta taisnība. Saskaņā ar mūsu Satversmi visi pilsoņi ir vienlīdzīgi neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Un tas ir vispārējs princips, un mēs apņemamies nepiemērot diskriminējošus pasākumus nekādos gadījumos. Protams, repatriācija ir diezgan īpatnēja joma, kur ir diezgan grūti piemērot vispārējos principus, jo tas zināmā mērā iziet ārpus valsts saistībām. Ne visās valstīs repatriācija tiek īstenota. Tajās valstīs, kur paredzēta repatriācija, to dara patiešām dažādi. Šeit es pilnībā piekrītu Simsona kungam. Gan viena, gan otra pieeja ir principā pieļaujama. Bet patiešām jautājums ir par to, kā mēs uztveram pašu jēdzienu “Latvijas tauta”. Un mūsu kolēģi no labējās opozīcijas to kārtējo reizi pauda pilnīgi viennozīmīgi. Viņu skatījumā Latvijas tauta ir tikai etniskie latvieši. Un faktiski, balsojot par Simsona kunga priekšlikumu, Saeima paudīs savu attieksmi pret to. Formāli juridiski tur diezgan grūti patiešām attiecināt kaut kādas stingras normas, bet tās noteikti parādīs Saeimas principiālo nostāju. Vai patiešām mēs uzskatām, ka Latvijā ir mājas tikai etniskajiem latviešiem? Un tos cilvēkus, kas kādreiz bija Latvijas pilsoņi un kaut kādu iemeslu dēļ šobrīd nedzīvo Latvijā, mēs vairs neuzskatām par savējiem.
Šeit tātad vēlreiz es uzsveru. Jā, te ir pilnīgi skaidrs juridisks princips, bet balsojums parādīs pirmām kārtām politisko attieksmi.
Bet ir arī otrs aspekts, kas netika minēts šajā diskusijā. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvija ir tāda valsts, kur trūkst iedzīvotāju. Un ka diezgan nozīmīga imigrācija ir neizbēgama gadījumā, ja mēs patiešām gribam attīstīt ekonomiku. Tāda ir situācija visā Eiropā. Pagaidām mums attīstās pārsvarā tās ekonomikas jomas, kas neprasa daudz darba vietu, bet mēs jau tagad redzam, ka vairākās jomās jau tagad trūkst darbaspēka. Un jautājums ir par to, vai mēs gribam kaut kādā veidā veicināt, lai tieši Latvijas pilsoņu pēcnācēji būtu pirmie no tiem, kas spēs atgriezties Latvijā un kas spēs šeit strādāt, maksāt nodokļus un līdz ar to nodrošināt mūsu vismaz tuvināšanos tam Eiropas sociālajam modelim, kas pastāv un saglabājas ar lielām grūtībām mūsu partnervalstīs Eiropas Savienībā.
Vai mēs to noraidām, un principā tad ar imigrāciju mums būs ļoti lielas problēmas. Tātad es domāju, ka Simsona kunga priekšlikums ir visnotaļ pamatots, tas ir viens no veidiem, kā parādīt pirmām kārtām pašiem sev, ka Latvijas politiskā elite, Latvijas Saeima patiešām atbalsta tās principiālās idejas, kas ir ietvertas mūsu Satversmē, ka Latvija vienmēr bija multikulturāla valsts, ka vienmēr Latvijas tautu veidoja dažādas etniskās izcelsmes cilvēki un ka patiešām mēs atgriežamies, konsekventi atgriežamies pie šīs nostājas, kas faktiski bija Latvijas valstiskuma kodols.
Ja mēs to noraidām, tad mēs skaidri parādām, ka mēs vēl neesam pārslimojuši to bērnišķīgo nacionālisma slimību.
Aicinu jūs atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu izbeigt šīs neauglīgās debates, jo līdzšinējā repatrianta definīcija... vārda definīcija ir korektāka, īsāka un precīzāka nekā iesniegtie priekšlikumi.
Lūdzu beigsim debates un balsosim!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Es atgādinu, ka komisija 6.– Simsona priekšlikumu– netika atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 6.– deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 41, atturas– 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
7.– deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts komisijas precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
8.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
9.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
10.– deputātes Vaideres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
11.– komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
12.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
13.– deputāta Agešina priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
14.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
15.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
16.priekšlikums. deputāte Rugāte ir noņēmusi.
17.– komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
18.– deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
19.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
20.– komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 20.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Druviete.
21.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Katram domājošam cilvēkam, un it īpaši šajā gadījumā juristam, ir skaidrs, ka par grozījumiem Repatriācijas likumā jārunā saistībā ar jauno Imigrācijas likumu. Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 10.punkts nosaka, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, kā arī viņa ģimenes loceklim. Imigrācijas likuma 34.pants nosaka, kādos gadījumos repatriantam uzturēšanās atļauju atsaka. Un 36.pants– kādos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē. 36.panta pirmās daļas 8.punkts.
Noraidot manu priekšlikumu, komisija atstāja spēkā normu par to, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju repatriantam un viņa ģimenes loceklim piešķir Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā. Imigrācijas likumā un Repatriācijas likumā noteiktās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtības atšķiras. Tātad šajā gadījumā pastāv abu likumu kolīzija.
Lai noteiktu, kuru likumu piemērot, jāvadās no likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, kura 8.panta otrā un trešā daļa nosaka: “Ja konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir jaunākais normatīvais akts.”
Un trešais: “Ja konstatēta pretruna starp normatīvajos aktos ietvertajām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.”
Repatriācijas likums ir pieņemts 1995.gadā un pēdējo reizi grozīts 2002.gadā. Savukārt Imigrācijas likums stājās spēkā pagājušajā– 2003.– gadā. Tātad Imigrācijas likums neapšaubāmi ir jaunāks par Repatriācijas likumu. Bez tam attiecībā uz uzturēšanās atļauju saņemšanu Imigrācijas likuma normas attiecībā pret Repatriācijas likuma normām ir speciālās tiesību normas. Tāpēc arī pēc šīs pazīmes Imigrācijas likumam ir priekšroka.
Līdz ar to man nav skaidrs, kāpēc vajag atstāt Repatriācijas likumā normu, kura nedarbojas un ir pretrunā ar spēkā esošajām normām.
Lūdzu atbalstīt manu 21.priekšlikumu!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Cienījamie kolēģi! Ne visi repatriantu ģimenes locekļi saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tie, kas neiebrauc kopā ar repatriantu, var saņemt termiņa uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Tādēļ komisijas lēmums bija neatbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 21.– deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 50, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
22.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
23.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Iepriekšējo reizi šeit mēs jau esam izteikuši daudzus un dažādus viedokļus, arī rādot ar pirkstu viens uz otru, nu, ne visi varbūt... Šajā manā priekšlikumā es nemēģināšu tik daudz skaidrot vai censties pārliecināt, kā uzstādīt jautājumu: “Kāda atšķirība ir tam, vai cilvēks izbrauca no Latvijas pirms 4.maija vai pēc 4.maija?” Kas būtisks notika Latvijā pēc 4.maija, kad mēs šeit nobalsojām par Latvijas neatkarību, kad šeit bija iekšā padomju armija, riņķī bija interfronte un visi pārējie, ka mēs nevienu brīdi nevarējām būt droši, kas ar mums notiks un cik ilgi mēs šeit, Augstākajā padomē, atradīsimies?
Ja mēs runātu par 21.augustu, jā, tad varētu teikt, ka tiešām pēc 21.augusta reālie draudi bija izbeigušies, situācija bija jau daudz drošāka un varbūt arī skaidrāka.
Ja mēs patvaļīgi vai pēc savas revolucionārās sirdsapziņas uzstādām kādus papildu noteikumus, nekā tas ir Krimināllikumā vai citādu sodu likumā par kādu nodarījumu, tad man ir jautājums: “Par kādu nodarījumu ir šāda soda sankcija, ja ir vispārējais princips– brīva pārvietošanās?” Demokrātiskā valstī cilvēks var braukt uz ārzemēm, atgriezties no ārzemēm, dzīvot šeit, dzīvot citur, viņam var būt īpašums šeit, var būt īpašums citur, bizness, uzņēmējdarbība vai kas cits. Un tagad, lūk, mēs diferencējam atkal “labos” repatriantus, “sliktos” repatriantus, “labos” pilsoņus, “sliktos” pilsoņus... Lūk, to, kas ir izbraucis pēc 4.maija no Latvijas, tam tad mēs nedosim vis šo uzturēšanās atļauju bez maksas.
Manā uztverē tā ir voluntāra un no demokrātijas principiem ļoti tāla norma. Un es vēlreiz varu uzsvērt tikai: tā ir katra sirdsapziņas, politiskās pārliecības un demokrātijas izpratnes lieta, kā tad mēs uzskatām šo normu par saistošu, par pamatotu un pieļaujam vai nepieļaujam. Manuprāt, es domāju, ka jau 15.neatkarības gadā šis kritērijs vairs nevarētu būt par noteicošo, lai mēs diferencētu repatriantu tiesības saņemt uzturēšanās atļauju atkarībā no tā, vai viņš ir aizgājis kā bēglis no Latvijas, vai viņš ir zaudējis valsti kā izsūtītais, izraidītais no savas dzimtenes, vai viņš ir izbraucis ģimenes vai kādu citu apstākļu dēļ.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tiešām interesants jautājums: kāda ir atšķirība starp tiem cilvēkiem, kas Latviju atstāja pirms 1990.gada 4.maija, un tiem, kas atstāja pēc 1990.gada 4.maija.
Latvijai tie bija izšķirīgi brīži. Sākot no 1990.gada 4.maija, un ne tikai līdz 1991.gada 21.augustam, bet līdz pat Krievijas karaspēka izvešanas sākumam un vēl ilgi pēc tam. Un šeit, Latvijā, bija ļoti svarīgs jebkurš cilvēks, kas patiesi vēlējās mūsu valstij toreiz palīdzēt. Tie bija pirmie atdzimšanas soļi tieši pēc 4.maija.
Es atgādināšu visādu veidu notikumus– visus tos piketus, uzbrukumus, demonstrācijas, interfrontes gājienus un visu pārējo. Nedrīkstam to aizmirst! Un šādā brīdī cilvēks aizbrauc vienkārši. Darījumi? Kādi tad briesmīgie darījumi varēja būt tajā laikā cilvēkiem? Okupācijas laikā te nekādas darījumu iestādes neveidojās. Te bija tikai padomju izveidotās iestādes. Tie gan šeftējās. Jā, protams! Čekisti veda naudu projām uz ārzemēm un noguldīja sev zināmās vietās un tā tālāk. Jā, tādi darījumi bija. Protams. Tie arī brauca. Protams, bija cilvēki, kurus Latvijas valsts sūtīja pildīt pienākumus, un par tiem te nav runa. Bet tie jau nav repatrianti. Tie ir pavisam citi cilvēki. Arī Augstākā padome janvāra notikumu laikā un vēl šad tad deleģēja tiesības cilvēkiem, kas pārstāvēja Latviju, bet tas visiem bija zināms.
Līdz ar to nu nevar atbalstīt šādu priekšlikumu. Samierināšanās ir laba lieta pie viena nosacījuma, ja samierināšanās nāk no abām pusēm. Bet, ja ir kaut kādi naivi piedāvājumi no vienas puses, tad vienmēr otrajā pusē atradīsies viltnieki, kas šos naivos piedāvājumus izmantos tā, kā viņiem tas liekas izdevīgāk. Un Latvija ir vairākkārt apkrāpta ar dažāda veida solījumiem, piedāvājumiem un izmantota ir diemžēl, izmantota bieži vien ir latviešu lētticība, latviešu humānisms ir izmantots. Ļoti neglīti ir izmantots dažādās pasaules vietās. Tieši šīs mūsu nenoteiktības dēļ. Labi, mēs tagad teiksim: visi ir labi, mēs pret visiem būsim labi.
Bet vai pret mums būs labi? Vai mēs ar to iegūsim kaut kādu piekrišanu? Pagaidām fakti liecina pretējo. Kaut vai tās pašas mūsu attiecības ar Krieviju, kur skaidri un gaiši Eiropas Padomes dokumentos ir punkts, ka Krievija uzņemas pārskatīt visas represēto lietas un palīdzēt represētajiem un pat viņu pēctečiem. Es tieši braukšu nākamnedēļ runāt par šo jautājumu. Krievija neko nedara šajā lietā. Galīgi neko! Nepiedalās nekādās sarunās un nevēlas pat dzirdēt. Taču jebkurā starptautiskajā saietā skaļi un bravurīgi runā, ka viņi dara visu, viņi vēlē visiem labu, bet, redziet, pret viņiem slikti izturas. Pret viņiem slikti izturas Gruzijā, pret viņiem slikti izturas Ukrainā, pret viņiem slikti izturas Baltijas valstīs. Ar šādiem paņēmieniem, ar šādu, piedošanu, diezgan naivu, lētticīgu labestību mēs neiegūsim tur atbalstu. Līdz ar to nevar, nevar svītrot šo 1990.gada 4.maija jēdzienu, jo šeit tas ir tieši jēdziens. Tā ir robeža, pār kuru nevajadzētu pārkāpt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons, otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es pieļauju, ka jums vairs nav intereses dzirdēt to, ko es šeit mēģinu pateikt. Bet kaut vai vēstures dēļ, lai pēc gadiem desmit varētu izlasīt, ko mēs esam sprieduši un par ko mēs esam diskutējuši, man ir jāoponē un jāskaidro sava pozīcija. Redziet, ja domājam par nopelniem, to cilvēku nopelniem, kuri piedalījās neatkarības atjaunošanā, kuri atbalstīja Augstāko padomi ar savu attieksmi, ar savu masu, tad būtu jārunā par valsts apbalvojumiem, par ordeni, un es atļaušos atgādināt: tad, kad bija mani priekšlikumi atjaunojamajā Ordeņu likumā, tad arī daudzi no šeit klātesošajiem balsoja “pret” tiem priekšlikumiem, kuri bija tieši attiecināmi uz cilvēkiem par nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā un Latvijas neatkarības aizstāvēšanā.
Un otra tēze tikai. Ja mēs runājam par 4.maiju, 1990.gada 4.maiju. Nav noteikts galapunkts– vai tas ir līdz 21.oktobrim, augustam tajā starpposmā, jo arī 2000.gads ir pēc 4.maija, un 1995.gads ir pēc 4.maija. Un arī pēc Pilsonības likuma pieņemšanas vēl daļa, kuriem bija tiesības uz pilsonību, varbūt nenoformēja šo pilsonību un izbrauca ārpus Latvijas tiešām savās darīšanās, nebūdami Latvijas pilsoņi, un palika tur, un ir spiesti tagad aizkavēties tikai tāpēc, ka mūsu Repatriācijas likums nav gana labvēlīgs viņiem priekš atgriešanās savā dzimtenē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā nu sanāk, ka mēs mēģināsim katrs to vēsturi pagriezt tā, kā varbūt katram no mums ir sava izpratne. Var jau būt, ka katram ir sava patiesība, bet savas patiesības vārdā es atgādināšu, cik ļoti toreiz no mums pārējās Baltijas valstis gaidīja šo 4.maija balsojumu. Es to ļoti labi atceros, cik reizes zvanīja gan no Lietuvas, gan no Igaunijas: “Kad jūs pieņemsit šo dokumentu?” Un šeit ieradās toreizējais Lietuvas pirmais vīrs– Vītauts Landsberģis un mūs mēģināja pārliecināt. Un viņš tieši bija pirms 4.maija balsojuma arī šeit. Un tas kaut ko toreiz nozīmēja.
Nerunāsim šeit par apbalvojumiem! Ne mēs esam tie, kas tos piešķir, ne mēs esam tie, kas īpaši par tiem spriež. Katram Latvijas Republikas pilsonim ir tiesības izvirzīt kādu uz apbalvošanu. Un tie ir pavisam citi jautājumi, un tam nav nekāda sakara, galīgi nekāda sakara ar personām, kas izceļojušas no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija. Šeit ir runa par mūsu attieksmi pret pagātni, tieši pret to, kas pagātnē bija svarīgs un kurā brīdī. Un 4.maijs bija sākums. Bija dažnedažādi turpinājumi, protams. Un līdz ar to šī sākuma vārdā nedrīkstam mēs šādus vārdus izmest ārā. Nedrīkstam pieļaut to, ka jebkurš, kuram sanāks prātā kaut kas te, nāks un pretendēs uz kaut ko.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 23.– deputāta Pētera Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 30, pret– 44, atturas– 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
24.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Salīdzinot spēkā esošo Repatriācijas likuma 10.panta redakciju un 24.priekšlikumā piedāvāto 10.panta redakciju, kura pilnībā atbilst Imigrācijas likuma 34.pantam, ir acīmredzams, ka šīs panta redakcijas būtiski atšķiras, lai gan regulē vienus un tos pašus jautājumus– repatriācijas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu.
Ņemot vērā jau citēto likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, varam atkārtoti secināt, ka abu likumu kolīzijas gadījumā tiks piemērots jaunākais un speciālais likums– Imigrācijas likums.
Tādēļ lūdzu novērst šo likumu kolīziju un atbalstīt 24.priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav nekas piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 24.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 54, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
25.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
26.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es piedāvāju noteikt vienotu lēmumu pārsūdzēšanas kārtību visos gadījumos, kad attiecībā uz repatriantu tiek pieņemts lēmums. Gan par repatrianta statusa atteikumu, gan par šī statusa zaudēšanu, gan par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, gan anulēšanu. Šī kārtība ir daudz precīzāka, aptverošāka un pilnībā atbilst Imigrācijas likumam, kas ļaus izvairīties no strīdiem pretrunu gadījumos.
Lūdzu balsot par manu 26.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 26.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 51, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
27.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
28.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
29.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
30.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma, tā saucamās Cilvēktiesību komisijas priekšlikuma, būtība ir ļoti vienkārša. Svītrot vārdus “par sevi apzināti”. Tas nozīmē, ja repatriants kļūdījās dokumentu aizpildīšanā, viņš par savu nejauko kļūdu var vispār zaudēt repatrianta statusu, ja mēs pieņemsim šo tā saucamo Cilvēktiesību aizstāvības komisijas priekšlikumu.
Jo visā pasaulē cilvēktiesību aizstāvji tieši pretēji– visos šajos gadījumos papildina tekstu ar vārdiem “par sevi apzināti”, un tikai mūsu Latvijas oficiālie cilvēktiesību aizstāvji darīja visu pretēji.
Praktiski mūsu Cilvēktiesību komisija ir līdzīga vācu komandantūrai kaut kur Rīgā 1942.gadā ar mūsu cienījamo Inu Druvieti vadībā un līdzīga šai komandantūrai būs, kā es sapratu, Izglītības un zinātnes ministrija jau no decembra. Un mēs būsim piespiesti mainīt mūsu klipā “melno Kārli” gan nosaukumā, gan saturā.
Esmu pārliecināts, ka šajā priekšlikumā cilvēktiesības pat nenakšņoja, un lūdzu noraidīt šo komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi juristi! Es griežos tieši pie kolēģiem juristiem. Ja jūs noraidījāt lielā vienprātībā manus priekšlikumus, kas atvieglotu repatriācijas procesu, tad kāpēc jūs tagad gribat izsvītrot un padarīt grūtāku šo situāciju repatriantiem gadījumā, ja repatriants ir iesniedzis dokumentu, kurš ir saņemts no arhīva vai no kādas citas iestādes, un šajā dokumentā ierakstītais fakts ir izrādījies nepatiess? Jo kolēģe Rugāte jau minēja pirms brīža: pilsonība... tautība var būt Krievijā ierakstīta “latvietis” vai “latgalietis”, vai vienalga, kas. Es esmu piedzīvojis, ka manai vecajai tantei komandants saka: “Kāda atšķirība– Elza Irmanovna vai Ilze Ermanovna?” Viņam šīs atšķirības nav.
Mēs šādu kļūdainu faktu, ko pilnīgi no paša cilvēka neatkarīgu iemeslu dēļ kāds ir ierakstījis viņa dokumentos vai izsniegtajā izziņā, tagad bez viņa apzinātas ļaunas rīcības, bez apzināta ļauna nodoma tagad ieliksim kā iemeslu, lai viņam varētu atņemt repatrianta statusu.
Protams, tas var būt uz laiku– līdz tam brīdim, kad cilvēks dabūs pareizu izziņu un pierādīs atkal, ka ir kļūdījies kāds ierēdnis. Bet vai tā ir normāla parādība? Nu, godājamie kolēģi juristi, speciālisti dažādās jomās, sakiet varbūt savu viedokli! Es nekādā gadījumā neargumentēju savu viedokli ar nupat kolēģa Buzajeva izteicieniem, bet, manuprāt, tas nav pamatots no tīri loģikas un juridiskiem apsvērumiem.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu! deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Komisija pieņēma negatīvu lēmumu, lai liegtu iespēju apzināti iesniegt nepatiesas ziņas un atteikuma gadījumā tiesvedības laikā it kā legāli uzturēties Latvijā. Tātad komisijas lēmums bija– neatbalstīt. Neatbalstīt deputāta Simsona priekšlikumu un atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 30.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 49, pret– 17, atturas– 15. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Druviete.
31.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
32.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
33.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
34.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tas viss, ko es teicu par nepieciešamību saskaņot Repatriācijas likuma un Imigrācijas likuma normas, attiecas arī uz manu 34.priekšlikumu 12.panta redakcijai. Atstāt tik būtiskas pretrunas abos likumos– es uzskatu, tas ir likumdevēja brāķis. Un Repatriācijas likuma normas tik un tā nedarbosies. Šinī gadījumā jūtama, piedodiet, juridiska nekompetence.
Lūdzu balsot par manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 34.– deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 51, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
35.– deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
36.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot par 36.priekšlikumu, man gribētos īpaši atzīmēt sekojošo: likuma “Par muitas nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka šis likums piemērojams arī repatriantam un viņa ģimenes loceklim, kurš kopā ar repatriantu pārceļas uz dzīvi Latvijā. Likuma “Par muitas nodokli” 9.pantā ir precīzi uzskaitīts, kādā veidā un apmērā repatriants bez muitas nodokļa ieved Latvijā personiskai lietošanai paredzētās preces. Nekā tamlīdzīga nav Repatriācijas likuma 17.pantā, kurš bez tam runā par kaut kādām muitas nodevām repatriantiem. Likums “Par muitas nodokli” pieņemts 2003.gadā, Repatriācijas likums 1995.gadā. Tātad darbosies jaunākais. Un speciālais likums “Par muitas nodokli”.
Lūdzu apmierināt manu priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 36.– deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 47, atturas– 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
37.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
38.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam atbrīvot no valsts nodevas par pakalpojumiem, kas saistīti ar vīzas izsniegšanu ne tikai repatriantu, viņa laulāto, bērnus un vecākus, kā to nosaka Repatriācijas likuma 18.pants, bet gan visus viņa ģimenes locekļus, kuri ieceļo Latvijā kopā ar viņu. Bez tam gribētu vērst jūsu uzmanību uz kārtējo Repatriācijas likuma neatbilstību Imigrācijas likumam. Imigrācijas likuma 6.pants nerunā ne par maksas, ne bezmaksas vīzām, bet gan par valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.
Lūdzu atbalstīt 38.priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienkāršam faktam. Šeit šajos grozījumos runa neiet par kaut kādiem politiskiem lēmumiem. Man patiešām nav skaidra Saeimas vairākuma nostāja. Patiešām šis likums tika pieņemts pirms vairākiem gadiem, kad visa likumdošana vēl nebija sakārtota, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām tajā skaitā. Mēs tikko vairākkārt nobalsojām par to, lai atstātu šajā likumā tādus jēdzienus, kas vispār likumdošanā vairs netiek lietoti, kā, piemēram, muitas nodevas, un tā tālāk. Šajā situācijā atkal rodas tie paši jautājumi. Šeit ir runa par atgriešanās garantijām, to daļēji var atrisināt ar nākamo Simsona kunga priekšlikumu. Bet tomēr. Man šķiet, ka notiek ļoti vienkārša lieta, ka deputātu vairākums vienkārši negrib iedziļināties priekšlikuma būtībā un automātiski balso “pret” tāpēc, ka to iesniedz opozīcija.
Es tomēr ļoti aicinātu jūs ieskatīties šajā likumā, jo tas ir likums, nevis deklarācija, jo, saprotiet, nepietiek ar to, lai vienkārši aicinātu visus latviešus un līvus atgriezties mājās. Vajag nodrošināt arī tehniski šo procedūru, lai cilvēki birokrātiski varētu to izdarīt. Un šie grozījumi arī tika vērsti uz to, lai šī procedūra būtu cilvēkiem pieejama. Jo lielākā daļa no šiem cilvēkiem nemaz nav, teiksim, turīgi cilvēki, daudzi no viņiem nezina pietiekoši daudz par Latvijas likumdošanu, un, noraidot šos Simsona kunga un Agešina kunga priekšlikumus, jūs vienkārši apgrūtināt viņiem iespēju atgriezties mājās. Un tā ir vienkārši divkosība. Ja mēs no vienas puses deklarējam– jā, brauciet mājās, pieņemam speciālu likumu, bet tajā pašā laikā saglabājam šajā likumā normas, kas traucē to īstenot praksē, es domāju, tas vienkārši nav godīgi.
Aicinu jūs atbalstīt šo Agešina kunga priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Lūdzu, deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Cienītie kolēģi! Par terminu “citi ģimenes locekļi”. Ģimenes locekļi ir definēti 3.pantā, tātad ģimenes locekļi ir laulātais, vecāki un bērni, un bezmaksas vīzas saņemšana šiem cilvēkiem ir garantēta saskaņā ar Imigrācijas likumu, un komisija neredz pamatu terminu “citi ģimenes locekļi” paplašināt līdz vecāsmātes brālēna mazbērna sievai. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 38.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 46, atturas– 16 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
39.– deputāta Simsona priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
40.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 47, atturas– 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
41.– deputātes Vaideres priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 44, atturas– 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
42.– komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
43.– komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
44.– deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
45.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
46.– komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
47.– deputātes Vaideres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šis deputātes Vaideres priekšlikums veltīts ļoti svarīgai lietai. Praktiski viņas priekšlikums ir atgriezties likuma iepriekšējā redakcijā, kas eksistēja gandrīz 10 gadus. Dota iespēja arī izceļotājiem no Latvijas saņemt kādu kompensāciju. Kaut gan deputāte Vaidere arī pieder pie izceļotājiem un pārcēlās jau mūsu jaunās, lielās valsts galvaspilsētā, tomēr lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, jo teiksim, kad jūs fotografējāties Saeimā kopā ar Gardu un viņa meitenēm, tad tas ir viens, visu labējo frakciju pārstāvji tur bija. Bet lai tomēr nodrošinātu viņu idejas materiāli, tad komisija ir pret.
Praktiski ir runa un bija runa par to, ka Ministru kabinets pieņems speciālus noteikumus, kur garantēta zināma kompensācija izceļotājiem uz Krieviju galvenokārt.
Un šie noteikumi eksistēja četrus gadus, un bija paredzēta kompensācija 2000 latu apmērā, ja īrnieks aizbrauca no denacionalizētajām mājām, bet diemžēl nebija līdzekļu budžetā, un šo noteikumu stāšanās spēkā termiņš pārcēlās no gada uz gadu. Un es pilnīgi esmu gatavs solidarizēties ar Vaideres kundzi un šo prātīgo normu atjaunot. Lūdzu balsot “par”.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 47.– deputātes Vaideres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 38, atturas– 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
Un beidzamais– 48.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valērijam Agešinam par procedūru.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Mēs uzskatām, ka likumprojekta sagatavošanas procesā otrajam lasījumam ir pieļauts juridisks brāķis un šādā redakcijā likums nespēs darboties.
Lūdzu likumprojektu noraidīt un nodot atbildīgajai komisijai ar mērķi sagatavot likumprojektu no jauna otrajam lasījumam. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Diemžēl jāatzīst, Agešina kungs, ka mutisks priekšlikums nav balsojams. Ir nepieciešams iesniegt Prezidijam rakstisku deputātu priekšlikumu. Paldies. Turpinām.
I.Druviete.
Un komisijas vārdā es jums lūdzu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vispirms mēs balsojam par 48.– deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 48, atturas– 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 8, atturas– 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 23.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– šā gada 23.decembris. Paldies.
Cienījamie deputāti, pirms mēs tālāk turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rugātes, Pietkeviča, Šņepstes, Goldes un citu deputātu iesniegumu ar sekojošu tekstu: “Sakarā ar to, ka balsojuma brīdī zālē neatradās vairāki deputāti, lūdzam izdarīt atkārtotu balsojumu par 9.darba kārtības punktu– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.”
Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē skaļš troksnis.) Viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”.
Ja neviens deputāts nav pieteicies runāt... Deputāts Buzajevs ir pieteicies runāt pret pārbalsošanu.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es lūdzu noraidīt šo deputātu priekšlikumu par pārbalsošanu, jo šis priekšlikums neatbilst kristīgajām vērtībām. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Runās “par”.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Šeit netika pareizi varbūt izprastas daudzas lietas. Te ir tīri viena tehniska problēma. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un zinot to, ka Eiropas Savienībā mēs zinām vismaz 27 pareizticīgās baznīcas, varbūt ir vairāk... nevar runāt tikai par vienu. Mēs konkrēti... acīmredzot domājam šeit Maskavas patriarhijas pareizticīgo baznīcu. Līdz ar to jautājums šeit nebija pareizs un bija ļoti demagoģisks par to, uzsverot, ka Latvijā pareizticībai ir senas tradīcijas.
No kurienes ienāca pareizticība? Zināmā mērā tā ienāca no Bizantijas. Bet tad es gribu godājamiem kolēģiem atgādināt, ka Grieķija svin pēc jaunā kalendāra, un Eiropas Savienības pareizticīgo baznīcas atzīmē šos svētkus pēc jaunā kalendāra. Un tas ir jautājums: kāpēc vajadzētu, atzīmējot vienu reizi 24. ... 25., 24., vēlreiz sākt šo atzīmēšanu pēc nedēļas... pēc divām nedēļām, pareizāk sakot?
Tātad šinī gadījumā... šinī gadījumā jautājums kā tāds... mēs neesam pret, es vēlreiz atkārtoju, pašreiz nav nekādas vajadzības noraidīt. Mēs pārbalsojam to. Bet mans priekšlikums ir tādā gadījumā sanākt visiem kopā, izlemt, sagatavot šo priekšlikumu kārtīgi, izdebatēt, vai tad tiešām divreiz ir jāsvin, vai mēs svinam tomēr kopā ar Eiropas Savienību... (Starpsauciens.) Jā, bet komisijā jau nav sagatavots pašreiz vēl materiāls šādā veidā... Mums tagad tas ir jāpārbalso un jānoraida, un tad ir jāiesniedz jau pareizs materiāls.
Tāpēc es aicinu šinī gadījumā tomēr pārbalsot! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Boriss Cilevičs par procedūru kaut ko vēlas teikt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam!
B.Cilevičs (TSP).
Jā, paldies! Debates par šo jautājumu jau tika izbeigtas, un faktiski Kiršteina kungs runāja nevis par to, kāpēc ir nepieciešams pārbalsot, bet runāja par jautājuma būtību. Tas ir rupjš Kārtības ruļļa pārkāpums. Man gribētos, lai Saeimas cienījamā priekšsēdētāja to atzītu un izteiktu piezīmi Kiršteina kungam. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Cileviča kungs! Katram deputātam ir tiesības argumentēt savu viedokli, un to tieši arī darīja deputāts Kiršteins– tādā veidā, kā viņš to uzskatīja par pareizu.
Tātad lūdzu deputātus balsot par pārbalsošanu vispirms, vai notiks pārbalsošana! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 41, neviens deputāts neatturas.
Tad nākamais balsojums būs pārbalsot 9.darba kārtības punktu– par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– 1, atturas– 47. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nav nodots komisijām.
Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Skatīsim likumprojektu ar reģistrācijas numuru 530!
Juridiskajā komisijā 1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti... Atklājam debates par 6.priekšlikumu! Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Praktiski šā priekšlikuma būtība ir aizliegt nepilsoņiem, tieši aizliegt nepilsoņiem strādāt par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parastiem darbiniekiem. Ņemot vērā divus ANO komitejas slēdzienus, ka Latvijas pienākums ir samazināt starpību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, šis priekšlikums iznāk ļoti dīvains. Vai vispār mēs esam ANO locekļi? Vai varbūt mums laiks pievienoties Šveicei un oficiāli pārtraukt savu līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijā?
Praktiski šis komisijas priekšlikums ir tāds aicinājums, un saskaņā ar to es lūdzu to noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav... Vai ir nepieciešams balsojums?
Lūdzu deputātus balsot par 6.– Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
Vai deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.
Lūdzu, turpinām!
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 11, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
14.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– šā gada 14.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrajam lasījumam saņemti 89 priekšlikumi, par kuriem atbildīgā komisija ir izteikusi savus atzinumus.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
2.– deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
3.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
4.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
5.– ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
6.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
7.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par 7.– deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 59, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
9.– pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
11.– deputātu Aleksejeva un Sokolovska priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Sakiet, lūdzu, Buzajeva kungs, vai jums pietiks ar 2 minūtēm? Nē? (Starpsauciens: “Nē, pēc pārtraukuma!”)
Tātad, cienījamie deputāti, uzsāksim debates par 11.priekšlikumu pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Cienījamie kolēģi! Deputāts Andrejs Naglis paziņo, ka balsojumā par likumprojekta ar dokumenta numuru 3422 nodošanu komisijām ir kļūdījies un viņš ir vēlējies balsot “par” nodošanu komisijām.
Vārds paziņojam deputātei Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamie kolēģi! Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas sēde tūlīt pārtraukumā Sociālo un darba lietu komisijas zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 12.35. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Jānis Šmits, Nikolajs Kabanovs, Aigars Kalvītis, Krišjānis Kariņš, Vilis Krištopans, Dzintars Jaundžeikars, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Einars Repše, Jānis Strazdiņš, Māris Kučinskis, Inese Šlesere, Dzintars Rasnačs. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atgriezties zālē, jo mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā lasījumā. Un tūlīt sāksies debates par 11.– deputātu Aleksejeva un Sokolovska priekšlikumu.
Cienījamie kolēģi! Uzsākam debates par 11.priekšlikumu. Debatēs pirmais pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es varu uzreiz lūgt jums nobalsot un pēc tam pārbalsot šo priekšlikumu, jo kristiešu morāle šobrīd jūsu rindās ir ne īpaši apstiprināta. Un pēc tam par priekšlikuma būtību.
Faktiski mani kolēģi deputāti Aleksejevs un Sokolovskis izdarīja mēģinājumu sakārtot mūsu iekšējo likumdošanu ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru mēs tik un tā būsim piespiesti ratificēt jau nākamgad. Un izdarīja šo vismīkstākajā formā. Tas attiecas īpaši uz reģioniem, kur latviešus dienā ar uguni grūti sameklēt.
Un tomēr pirmais priekšlikuma teikums ir sekojošs: pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Un tikai pēc tam ir frāze: pašvaldība var ar savu lēmumu noteikt par darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautību valodu, ja ir izpildīts kaut viens no nosacījumiem. Pirmais, ka pie mazākumtautībām piederošo iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā puse, un otrais– ja aptaujā iedzīvotāju vairākums apstiprina, ka vispār kaut kāda mazākumtautības valodas izmantošana viņiem ir vajadzīga.
Kā pirmais nosacījums, tā arī otrais nosacījums ne pārāk stingri un pat ne pilnīgi atbilst jau minētai vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
Un saskaņā ar to es nevaru saprast, kādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Kas komisijai nepatīk? Es gribu paskaidrojumu. Varbūt pirmais teikums nepatīk? Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Vai jūs negribat referendumu, bet tikai saskaņā ar cilvēku skaitu risināt, vai ir nepieciešama mazākumtautību valoda vai ne? Vai jūs gribat, lai būtu izpildāmi abi nosacījumi vienreiz? Tad mēs varam nokārtot visas šīs neskaidrības trešajā lasījumā. Un šodien, ja patiešām mēs cienām visas Eiropas rekomendācijas, es tomēr aicināšu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Par augstākminēto konvenciju es vairs nerunāšu. Gan jau redzēsim, kas notiks līdz ar tās pieņemšanu. Bet mums, manuprāt, ir jāpadomā arī par to, kā mēs lietojam to pašu valsts valodu, un it sevišķi pašvaldībās, un es ļoti labi atceros, ka savā laikā Eigima kungs laikam bija Daugavpils mērs, kādā valodā viņš runāja sēdes laikā, un mēs visi laikam to redzējām un varējām vērot. Un, manuprāt, tāda kropļota valoda, kādā runāja Eigima kungs, nevienam– gan jums, gan mums– nav vajadzīga. Un tāpēc, mūsuprāt, it sevišķi ņemot vērā to, ka mēs paši, manuprāt, izslēdzām no likuma normu par to, ka kandidātiem jāzina valsts valoda, attiecīgajā kategorijā, tad sanāk, ka nu tādi cilvēki kā Eigima kungs pēc tam varēs nu, es nezinu, kā lai tā mīkstāk nosauc, ja, par šo te lietu, kā viņi lietoja to valodu, ja. Un es uzskatu, ka, manuprāt, varbūt labāk tad šim cilvēkam vai pārējiem cilvēkiem labāk būtu varbūt runāt savā dzimtajā valodā, nekā viņš kropļos mūsu valsts valodu. Un līdz ar to no tā nekādu labumu mēs negūsim– nedz tā pašvaldība, nedz arī tie cilvēki, kas uzskata šo valodu par savu dzimto valodu.
Un tāpēc mēs arī piedāvājam: ja šajā pašvaldībā dzīvo vairākumā tie cilvēki, kas neuzskata sevi par latviešiem, kas ir nelatvieši, tad lai viņi nu neņirgājas par to valodu, lai viņi runā labāk savā valodā, un tās lietas virzīsies uz priekšu tajā pašvaldībā, nekā viņi mēģinās tur kropļotā valodā risināt kaut kādus jautājumus un savus iedzīvotājus, vārdu sakot, “iedzīt stūrī”, ja, jo nu nekāda labuma no tā nebūs nedz tai vadībai, nedz arī pašvaldības cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 11.– deputātu Aleksejeva un Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 48, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Artis Kampars grib runāt par procedūru? Nē.
P.Ontužāns.
12.– deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas atzinums– noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Mēs visi zinām, ka dzīvē ir tā, ka reizēm lietas, attiecības un pat likumi, kad tie tiek izveidoti no jauna, tie ir ļoti labi, skaisti, derīgi un visādā veidā atbalstāmi. Tajā skaitā to var attiecināt arī uz likumu “Par pašvaldībām”, kurš, savulaik radīts, tiešām darbojās pietiekoši labi, to visi atbalstīja, un pašvaldības, kā zināms, funkcionēja, un Latvijas valstī nekādas problēmas nav notikušas.
Tomēr, laikam ejot uz priekšu, šīs lietas paliek vecākas, tās nolietojas, tās ir jāmaina. Un tā ir objektīva realitāte. Šobrīd likumu “Par pašvaldībām” es gribu salīdzināt ar tādu vienu lielu, skaistu deķi, kurš ir nolietojies, kurš ir ieplīsis, kurš ir salāpīts daudzās vietās– reizēm neregulāri– un vairs īsti savas funkcijas nepilda. Šīgada pavasarī, ja atceramies, tad bija priekšlikums šo likumu modernizēt, tas tika iesniegts pilnīgi no jauna Saeimā, kurš bija tiešām jau atbilstošs Valsts pārvaldes iekārtas likumam, modernajām pašvaldību tendencēm. Bet diemžēl mēs vienojāmies tomēr par to, ka atkal mēģināsim lāpīt šo veco, jau salāpīto “deķi”. Diemžēl tā ir noticis. Es domāju, ka mēs mēģinām to darīt. Un arī šis priekšlikums, ko es esmu iesniedzis, būtībā attiecas uz tādām konceptuālām lietām.
Mēs ļoti labi zinām, ka pašvaldību cilvēki vienmēr ir daudz runājuši par funkcijām, kuras viņiem ir jāpilda vai kuras nav jāpilda. Un grūti ir saprast šobrīd likumā, kuras ir tās autonomās funkcijas, kas tiek piešķirtas pildīt pašvaldībām ar šo likumu “Par pašvaldībām”, un kuras ir tā sauktās deleģētās funkcijas, kuras valsts deleģē, līdz ar to nodrošinot arī finansējumu. Un es ar šo savu 12.priekšlikumu ļoti precīzi gribēju pateikt, un arī vairākiem tālāk sekojošajiem– 14.priekšlikumu, 16.priekšlikumu– ka likums “Par pašvaldībām” skaidri un gaiši, nepārprotami nosaka tās funkcijas, kuras pašvaldībām ir jāpilda, un visas pārējās funkcijas, ko valsts tiešām ir tiesīga deleģēt un arī deleģē, saucam par deleģētajām funkcijām, kur valstij ir pienākums sniegt līdzfinansējumu.
Es nezinu, kādu iemeslu dēļ komisija nav atbalstījusi šādu pieeju pašvaldību problēmu risināšanai. Bet, manuprāt, tā ir tikai un vienīgi loģiska un saprotama, un to mutiski atbalsta pilnīgi visi pašvaldību vadītāji. Tātad mēs redzam, ka esmu aicinājis izslēgt tādu punktu, kur arī citos likumos var tikt noteiktas dažādas funkcijas, kuras ne vienmēr nosacītajā, teiksim, Auces pašvaldībā, padomes vadītāji, deputāti var atrast un izprast, jo likumdošana ļoti strauji attīstās un ļoti grūti ir viņiem sekot tam visam līdzi. Līdz ar to šī sistēma bieži vien nedarbojas, likumi tiek pieņemti, deputāti par to uzzina stipri vēlāk, un tie netiek pildīti, bieži vien arī nauda nenāk līdzi.
Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu atbalstīt manu priekšlikumu– gan šo, gan arī 14.priekšlikumu un 13. priekšlikumu tajā skaitā. Un tomēr pašvaldībām skaidri un gaiši pateikt: “Šajā likumā ir noteiktas jūsu funkcijas. Ja valsts deleģē citos likumos, tad pilnīgi skaidri un ar noteiktu finansējumu.”
Paldies. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Faktiski šo publisko tiesību jomā un pašvaldību kompetencē ir visi šie jautājumi, teiksim, 1.punkts jau sagatavo šā likuma noteikto autonomo funkciju realizāciju. Un Kampara kungs grib izslēgt 2.punktu šim pantam, ka citos likumos noteiktās autonomās funkcijas nav vajadzīgas. Bet, kā jau minēja Kampara kungs, ir šīs autonomās funkcijas un deleģētās.
Skaidrs, ka ļoti labi būtu, ka mūsu valstī valsts varētu deleģēt funkcijas un reizē arī naudu deleģēt, bet ir arī daudz tādu funkciju, ko pašvaldības veic tādā autonomā režīmā, kur, teiksim, pašvaldības pašas maksā par to, bet tās nav Pašvaldību likumā šeit ietvertas. Tieši nav ietvertas Pašvaldību likumā, jo tās nevar visas atrunāt, jo pašvaldībai citreiz ir jāveic tādas funkcijas vai tāds pienākums, pieņemsim, kaut vai jebkādu jautājumu skatot, kaut vai par kapsētu ierīkošanu, labiekārtošanu un tamlīdzīgi. Tas varētu būt viens no piemēriem. Teiksim, kuras nav reglamentētas citos likumos, un tās šajā likumā arī nevar varbūt paredzēt. Var būt arī tādi gadījumi, kur pašvaldības pienākums ir veikt zināma veida funkciju, un tad tā uz vietas reāli izvērtē šo funkcijas nepieciešamību un ietver tās veikšanu. Tāpēc, izslēdzot šo pantu, faktiski pašvaldībai būs liegtas iespējas, teiksim, citos likumos noteiktās šīs autonomās funkcijas faktiski realizēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 12.– deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 41, atturas– 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
13.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 38, atturas– 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
14.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 44, atturas– 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
15.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
16.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz... Atklājam debates. Lūdzu! Pieteicies debatēs deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Mēs esam sākuši diskutēt jau par konkrētām pašvaldību funkcijām, par viņu pienākumiem vai par tā saucamajām autonomām funkcijām, ko pašvaldība pilda ar savu budžetu. Ja mēs lasām uzmanīgi 15.pantu šābrīža redakcijā, tad tur pārsvarā ir tādas vispārīgas frāzes kā “rūpēties”, “kārtot”, “organizēt”, kas principā ne ar ko neuzliek pienākumu pašvaldības vadītājiem, pašvaldības domei kaut ko reāli darīt pašvaldības iedzīvotāju labā.
Mani priekšlikumi, turpmākie pieci, ir pārsvarā domāti un virzīti uz to, lai mēs precizētu šīs frāzes. Tātad par pašvaldību uzdevumiem, konkretizējot tos konkrētiem vārdiem. Tātad, piemēram, par vārdiem “nodrošināt” vai “noteikt”. Tātad šeit ir runa nevis par vispārīgām lietām, kuras var traktēt un bieži vien tiek traktētas ļoti, ļoti vispārīgi, bet gan par konkrētiem uzdevumiem, kurus pašvaldībām ir jāveic savu iedzīvotāju interesēs un kurus viņām arī vajadzētu veikt, uz šo likumu pamatojoties. Aicinu balsot par šo 16.priekšlikumu, 17.priekšlikumu, 18. un arī 19. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par pašvaldību pastāvīgām funkcijām. Kāpēc ir vārds “organizēt”, nevis “nodrošināt”? Jo praktiski pašvaldība, veicot iedzīvotāju, teiksim, šos komunālos pakalpojumus, viņa šo pakalpojumu veic pati– kā pašvaldība veic šo pakalpojumu, kā uzņēmējdarbības iestāde vai kā uzņēmums. Var arī šo pakalpojumu, teiksim, veikt, organizēt pašvaldība, ka veic šo pakalpojumu privātkompānijas jeb komercsabiedrības un tamlīdzīgi. Tāpēc, ja mēs uzliekam šo pienākumu nodrošināt, tad tas nozīmē arī finansiāli maksāt par šo pakalpojumu. Bet skaidrs, ka šie pakalpojumi ir katrai pašvaldībai atšķirīgi– gan siltuma apgādes pakalpojumi, atkritumu savākšana un tamlīdzīgi, kas jānodrošina. Pašvaldībām vajag organizēt šo veidu, lai šis pakalpojums būtu veikts, nevis nodrošinot, tad arī tas uzliek pienākumu, ka par to jāsamaksā pašvaldībai. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl Šķestera kunga argumentācija ir diezgan apšaubāma, jo šeit nekur nav rakstīts, ka, piemēram, nodrošināt bezmaksas pakalpojumus. Un tur ir tā lietas būtība. Bet tieši pašvaldība ir vienīgā institūcija, kuras pienākumos ietilpst, lai šie pamatpakalpojumi būtu pieejami visiem iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāji nav spējīgi par to samaksāt, tā jau ir cita lieta, un tur jau tiesām acīmredzot būtu jādarbojas. Un jāpiekrīt, ka Kampara kunga priekšlikums ir tieši vērsts uz to, lai spēcīgāk nodrošinātu tieši iedzīvotāju tiesības. Un tieši tāpēc šis priekšlikums ir atbalstāms. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 16.– deputāta Kampara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 37, pret– 36, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
17.– deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas atzinums– noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 32, pret– 39, atturas– 10 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
18.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 42, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
19.– deputāta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
20.– deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts 21.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)
Sēdes vadītāja.
Par 20.priekšlikumu? Lūdzu deputātus balsot par 20.– deputāta Kampara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 22, atturas– 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
21.priekšlikums– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tātad jau ir atbalstīts 20.priekšlikumā– deputāta Kampara.
Sēdes vadītāja.
Nav balsojams.
P.Ontužāns.
22.– deputāta Kampara priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! 22. un 23.priekšlikums ir saistīts ar ļoti, ļoti būtisku nozari pašvaldību kompetencē, kas atrodas, kas tiešām katru dienu atrodas sabiedrības uzmanības centrā, un tā ir būvniecība. Mēs redzam ļoti plašas nelikumības būvniecībā gan Rīgā, gan ārpus tās, kur bieži vien ir ļoti grūti cīnīties tiešām pat ar pašvaldību vai nu ar nekompetenci, vai ar nevēlēšanos. Tāpēc manā 22.priekšlikumā ir ideja, ka pašvaldībai jāizstrādā attīstības programma un jānodrošina tās ieviešana, un tālāk ir jānodrošina tātad savas teritorijas būvniecības procesa tiesiskums.
Atceramies Kolkas gadījumu, kad pašvaldība rīkojās prettiesiski, un, ja mēs pieņemtu šādus priekšlikumus pretēji esošajiem, kuri ir ļoti izplūduši un vispārīgi, mums būtu ievērojami lielākas iespējas regulēt un kārtot šīs lietas.
Ja gadījumā kāds pašvaldības deputāts vai amatpersona ir rīkojusies prettiesiski tieši būvniecības jomā, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam būtu iespējas saukt viņu pie atbildības.
Ļoti, ļoti aicinu tieši īpaši atbalstīt šo 22. un 23.priekšlikumu, kas regulē šo būtisko būvniecības sfēru, kura atrodas pašvaldību kompetencē.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 22.– deputāta Kampara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 32, atturas– 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
23.priekšlikums– deputāta Kampara. Komisijas atzinums– noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 37, atturas– 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
24.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
25.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
27.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
28.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
29.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
30.– deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
31.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
32.– deputāta Kalniņa priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
33.– deputāta Kalniņa priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 33.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– nav, pret– 77, 1– atturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
34.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
35.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
36.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Šī likuma 26.panta preambula šobrīd rada divdomīgu situāciju tieši tiesiskajā jomā pašvaldībās. Kā zināms, Latvijas likumdošana virzās uz priekšu, un ir pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš savā hierarhijā atrodas augstāk par likumu “Par pašvaldībām” un kur skaidri un gaiši pasaka, ka arī pašvaldību deputātiem kā jebkurai amatpersonai ir jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiem.
Šobrīd daudzi, es teiktu, viena paliela daļa Latvijas pašvaldību cilvēku saka tā, ka, ziniet, tomēr šis likums uz mums neattiecas, jo mūsu konkrētajā likumā “Par pašvaldībām” nekas tāds nav minēts. Bet tomēr Latvijas valsts ir, manuprāt, viena tiesiska valsts, kurā likumu hierarhijai vajadzētu strādāt. Līdz ar to arī es šajā likumā ar vienu palīgteikumu gribēju pateikt, ka pašvaldības izdod nolikumus, kurā papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumam nosaka savas darbības sfēras un lietas, kas atbilst to kompetencei.
Tātad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kas jau tāpat tiesiskajā sistēmā strādā. Vienkārši pastiprinot to arī šajā likumā, lai tas nebūtu divdomīgi pašvaldību dažu varbūt ne tik kompetentu cilvēku vidū.
Tātad aicinu nodrošināt tiesiskumu arī pašvaldību jomā, atbalstot šo manu 36.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tas ir pašvaldības nolikuma jautājums. Skaidrs, ka pašvaldība izdod savus nolikumus. Bet te ir rakstīts Kampara kunga priekšlikumā, ka “...kurā papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam...” nosaka kaut ko.
Es domāju, ka tie, kas komisijā ir skatījuši šos priekšlikumus, un apakškomisija izvērtējusi, faktiski šis priekšlikums visumā sajauc visu šī likumprojekta būtību. Un, pirmkārt, es domāju...
Otrais, es gribēju teikt, skaidrs, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums pamatā ir domāts valsts iestādēm, ministrijām un šiem resoriem, un, skaidrs, ka ir šī daļa, kura attiecas tieši uz pašvaldībām, šie panti arī šajā likumā. Bet tādā motivācijā, ka mēs jebkuru nolikumu, ko pieņem pašvaldība, attiecinām uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, es domāju, tas nav pieņemams.
Un skaidrs: ir vēl saistošie noteikumi, kuri ir reglamentējami pašvaldībai plašākai sabiedrības pieejamībai un attiecas uz trešajām personām, kas dzīvo šajā teritorijā un kuras griežas šo jautājumu risināšanā, kuri ietverti saistošajos noteikumos. Tāpēc varbūt atstāt esošo kārtību, kas šeit ir minēta. Tā faktiski pasaka, kas ir pašvaldības nolikums un kas šai nolikumā tiek ietverts, kādas normas.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars– otro reizi.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Šķestera kungs! Nu šobrīd jūs šajā uzstāšanās reizē ļoti precīzi redzējāt, kā pat Saeimas deputāts un atbildīgās komisijas vadītājs saprot likumdošanas sistēmu Latvijā, kurš saka, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums neattiecas uz pašvaldībām.
Godātie kolēģi, tā tas nav! Valsts pārvaldes iekārtas likums daudzās jomās attiecas tieši uz pašvaldībām un daudzko regulē šajā jomā. Šķestera kungs, lūdzu, palasiet, lūdzu, iepazīstieties vairāk! Un, lūdzu, lūdzu, nu padomājiet, kā Latvijā strādā tiesiska valsts!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 36.– deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 46, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
37.– Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
38.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
40.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
41.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
42.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 43.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 42. un 43.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
44.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
46.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
47.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
48.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
49.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
50.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
51.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir nu principā paralēls un runā gandrīz par to pašu, par ko iepriekšējais priekšlikums, ko mēs diemžēl noraidījām. Un tas runā par domes deputātu atbildību savu pilsoņu, valsts un likuma priekšā.
Vai tiešām mēs domājam, ka, ja kāds ir ievēlēts par pašvaldības deputātu, tad uz viņu neattiecas nekas un viņš var darīt jebko? Manuprāt, tas tā nav. Arī mēs, Saeimas deputāti, tāpat kā Ministru kabineta locekļi, esam atbildīgi ne tikai politiski, bet arī tiesiski un likuma priekšā. Un tāpēc vēl jo vairāk, pašvaldību cilvēkiem, deputātiem, vadītājiem būtu jāseko līdzi šiem principiem un būtu ļoti nopietni jādomā par tiesiskuma un par šādu attiecību nodrošināšanu pašvaldībās.
Kolēģi, aicinu balsot par tiesiskumu, par loģiku!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Ja ne, lūdzu balsot par 51.– deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 37, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
52.– deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts 55.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāte Šņepste ir pieteikusies debatēs? Nē. deputāti lūdz balsojumu par 52.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 55, atturas– 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
53.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 55.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 17, atturas– 9. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
54.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!
J.Lagzdiņš (TP).
54.priekšlikums un 55.nav balsojams, jo mēs nobalsojām 53.priekšlikumu, kas ietver visu pantu ar jaunu redakciju.
Sēdes vadītāja.
Paldies Lagzdiņa kungam. Jums ir taisnība. 54. un 55.priekšlikums nav balsojami.
P.Ontužāns.
56.– deputāta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
57.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 58.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
59.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
60.– Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
61.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
62.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 32, pret– 43, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
63.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. Balsojam? Deputāti lūdz balsojumu par 63.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
64– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
65.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
66.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 44, atturas– 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
67.– deputāta Zundas priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda. Deputāts Ēriks Zunda atsauc savu priekšlikumu. Paldies.
P.Ontužāns.
68.– deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā iet runa par pašvaldības darba atklātību, par to, vai iedzīvotājiem ir tiesības vai nav tiesības ietekmēt pašvaldības darbu, ietekmēt būtiskus un svarīgus lēmumus, kuri attiecas uz viņu dzīvi, ko regulē pašvaldība. Konkrēti šeit ir runa par budžetu. Tātad līdz šim likumā ir bijis minēts, ka budžets ir tas tabu, par kuru nedrīkst pat vispār domāt iedzīvotājs, lai to kaut kādā veidā ietekmētu un par kuru pat nedrīkst izsludināt publisko apspriešanu. Kā zināms, publiskā apspriešana nav referendums, kā daudzi saka, salīdzinot ar kārtību, kādā valsts budžets tiek apspriests Saeimā, jo par budžetu valsts mērogā raksta visas avīzes, visi skaitļi ir pieejami, un tāda publiskā apspriešana pēc būtības arī notiek caur presi. Tā ir viena liela politiska lieta, un, protams, referendumu valsts mērogā par to rīkot nevar. Bet publiskā apspriešana ir tikai un vienīgi informatīva lieta, ko, manuprāt, pašvaldības iedzīvotājiem tomēr vismaz nevajadzētu aizliegt. Nevajadzētu teikt, ka par to ir jārīko obligāti publiskā apspriešana, bet aizliegt pašvaldības iedzīvotājiem spriest par budžetu, manuprāt, ir vienkārši bezatbildīgi. Jo tā ir tikai un vienīgi informatīva, rekomendējoša joma.
Godātie kolēģi, tieši tāpēc aicinu jūs atbalstīt 68.priekšlikumu, un aicinu strīpot no tās sadaļas, par ko nerīko publisko apspriešanu, vārdu “budžets”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Uz mirkli iedomāsimies, ka Saeimas budžetu, Saeimas apstiprināto budžetu apspriež publiski visa sabiedrība! Šāda situācija var izveidoties arī katrā pašvaldībā, un šīs publiskās apspriešanas rezultātā ļoti ilgi var tikt aizkavēts pašvaldības budžets. Manuprāt, ja ir izvirzīti deputāti, par kuriem pašvaldības iedzīvotāji ir balsojuši, tad arī viņu pienākums ir šeit strādāt. Jo sabiedrība var arī nezināt visas nianses. Viņa nav piedalījusies budžeta sagatavošanā, un publiskā apspriešana var ļoti reāli apgrūtināt šī budžeta apstiprināšanu tad, kad jau ir gada beigas un kad budžets ir jāpieņem.
Es aicinu noraidīt Kampara priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars, otro reizi.
A.Kampars (JL).
Seiles kundze! Jūs, manuprāt, ļoti precīzi, tikai man nesaprotamā veidā pilnīgi otrādi traktējat šo jautājumu. Pēdējo mēnesi Latvijas Republikas pilsoņi ir tiešā veidā apsprieduši budžetu nākamajam gadam– 2005.gadam. Un tieši šādu iemeslu dēļ krita Emša valdība. Tāpēc, ka bija liels sabiedrības spiediens uz to, ka veselībā nav pietiekami daudz naudiņas. Protams, ka tas nav pilnīgi obligāts jautājums, bet tas ir sabiedrības viedoklis, kurš nosaka politiķu rīcībspēju.
Un tieši tas pats ir manā priekšlikumā, ka sabiedrībai ir tiesības par to vismaz runāt. Jūs gribat aizliegt tiesības runāt. Tā ir tāda padomju laika domāšana, kurā pat nebija tiesības runāt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Jautājums jau nav par to, vai apspriešanu kā tādu publiskot. Jebkurš var iet un apspriest. Bet, ja mēs ieliekam likumā tādu normu, tad tā paliek par obligātu. Un, teiksim, nav mums izstrādāti ne noteikumi, nedz šī kārtība, kā tas varētu izskatīties, un praktiski tad jau arī Saeimas apstiprināto valsts budžetu vajadzētu publiski apspriest, jo pašvaldības budžets ir līdzvērtīgs, tikai savos ietvaros, šīm normām. Tāpēc es domāju, ka, iekļaujot šādu normu, mēs vienkārši faktiski apdraudētu pašvaldības budžeta reālu pieņemšanu. Tāpat kā arī nodokļi netiek diskutēti vai publiski apspriesti. Kādi tie ir, tādi tie jāpilda. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par deputāta Kampara 68.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 43, atturas– 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
Komisija atbalsta deputāta Zundas 69.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
70.– parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Komisija atbalsta 71. un 72.– deputāta Kalniņa priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par kuru? Par 71.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Otro!”) Tātad par 71.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu par 72.– deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 34, atturas– 4 deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
73.priekšlikums– parlamentārā sekretāra Pūķa. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
73.priekšlikums nav balsojams, jo mēs atbalstījām 72.– deputāta Kalniņa priekšlikumu. 74.priekšlikums.
P.Ontužāns.
74.– deputāta Ērika Zundas priekšlikums– daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
75.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
76.– deputāta Zundas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums ir samērā absurds, jo tas saka tā, ka izpilddirektoram ir jāpilda domes priekšsēdētāja rīkojumi. Nevis kādi pašvaldības domes saistošie noteikumi vai citi normatīvie akti, kas ir minēti pirmajā sadaļā, bet arī domes priekšsēdētāja rīkojumi. Piemēram, noslauki man apavus, piemēram, aizdzen man mašīnu uz garāžu vai, piemēram, kaut kas tamlīdzīgs. Tieši tā šis priekšlikums skan, un man liekas, ka tas ir pilnīgi nepareizi, ja mēs ejam tajā virzienā, ka atdalām izpildvaru no lēmējvaras, un šeit mēs liekam izpildvarai pildīt domes priekšsēdētāja rīkojumus, tas ir pilnīgi pretrunā ar šo koncepciju, un tas nebūtu atbalstāms.
Aicinu balsot pret!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 76.– deputāta Zundas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 21, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
77.priekšlikums. Iesniedz deputāti Aleksejevs, Sokolovskis. Komisijas atzinums– noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
78.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
79.– deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas atzinums– noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 25, pret– 32, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
80.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji 81.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
82.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji atbildīgās komisijas 83.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
84.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
85.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Komisijas atzinums– atbalstīt
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
86.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Komisijas atzinums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
87.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji atbildīgās komisijas 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
89.– deputātu Aleksejeva un Sokolovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Tātad, kolēģi, aicinu atbalstīt priekšlikumus otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– 2, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
P.Ontužāns.
10.janvāris, 2005.gads.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 10.janvāris, 2005.gads. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Pašreiz spēkā ir Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme, kas ir apstiprināta ar Ministru kabineta lēmumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 3.pantu un ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu ir noteikts, ka Latvijas Kultūras akadēmija atbilst universitātes tipa augstskolai un, pamatojoties uz šobrīd spēkā esošo Augstskolu likumu, šajā gadījumā Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme ir jāapstiprina nevis Ministru kabinetam, bet Saeimai.
Saeimas komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar Satversmes tekstu. Nevienam ne no vienas frakcijas komisijas locekļiem nebija nekādas iebildes pret to, un mēs vienprātīgi nolēmām lūgt Saeimu atbalstīt Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15.decembrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2004.gada 15.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Apspriežamais likumprojekts saistīts ar šodien pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Apspriežamie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā precīzi nosaka piespiedu darbu izpildes kārtību, kā arī šajā likumprojektā iestrādāta norma, kas nosaka, ka piespiedu darbos var norīkot pašvaldības vai Valsts probācijas dienests.
Komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja. Aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 2005.gada 7.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2005.gada 7.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis dokuments ir vajadzīgs kā steidzams, tāpēc ka Latvijā pašreiz ir apvienotas vairākas iestādes– Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra, Latvijas Vides aģentūra un Valsts ģeoloģijas dienests– ar kopēju nosaukumu– Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra. Līdz ar to tas ir vienīgais labojums, kas ir vajadzīgs pie šī likuma.
Tāpēc es arī lūdzu to nobalsot kā steidzamu. Tāds ir komisijas lēmums.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Kiršteins.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 11.decembris. Otrais lasījums būs... nu, 10. tad, tas būs līdz piektdienai.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.decembris. Un otrais lasījums 16.decembra sēdē.
A.Kiršteins.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Tad citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Jā, godājamie deputāti! Dokumenta numurs 3246 un 3411.
Mums ir pašreiz jāatbalsta vienošanās ar Starptautisko tribunālu Dienvidslāvijas jautājumos. Un galvenā problēma ir tā, ka pašreiz ir nepieciešamība daļai no lieciniekiem, kuri spēj dot liecību šim tribunālam Dienvidslāvijas kara noziegumos, garantēt zināmu aizsardzību, jo viņi ir apdraudēti savā teritorijā. Un jūs zināt visus šos bēdīgos notikumus, kas bija saistīti ar dažādu starptautisko likumu pārkāpumiem, ar genocīdu, ar etniskajām tīrīšanām. Šis tribunāls tika izveidots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1993.gada 25.maija rezolūciju nr.827. Un tribunāla tiesības ir... tiesībās ir notiesāt personas, kuras tur aizdomās par visiem šiem pārkāpumiem, kas izdarīti Dienvidslāvijas teritorijā.
Pašreiz ir pievienojušās šim līgumam 9 valstis, un mēs interesējamies, tātad kopumā no 1996.gada ir pārvietota 61 persona. Tātad 61 persona, kas liecinieka statusā tiek apdraudēta, ir pārvietota uz dažādām valstīm. Nav pašreiz simtprocentīga vajadzība, vai tieši Latvijā būtu jāslēpj kāds liecinieks, bet mēs nevaram izslēgt iespēju, ka kāds cilvēks, kas varbūt prot latviešu valodu vai viņš ir saistīts kādu ģimenes saišu dēļ šajā teritorijā... ka var būt nepieciešamība arī Latvijā piešķirt minētajai personai jeb lieciniekam šo aizsardzības statusu.
Runājot par finansiālajiem izdevumiem, es gribētu pateikt, ka uz vienu cilvēku šie izdevumi nav ļoti lieli, tie var svārstīties no 2,5 tūkstošiem līdz, teiksim, 22 tūkstošiem latu gadā. Tātad dzīvojamās platības nodrošināšana no 720 latiem gadā varētu būt atkarībā no tā, vai viņš dzīvo mazpilsētā vai laukos, vai Rīgā. Tātad uz vienu personu no 700 līdz 2000 latiem gadā. Bēgļa pabalsti, uzturnauda, kas ir 960 lati gadā. Valsts valodas apguvei, mēs zinām, mēs esam pieņēmuši 420 latus– šādu summu. Un kopumā medicīniskā polise vienai personai apmēram 300 latu gadā. Tie ir arī šie galvenie izdevumi. Tātad vidēji līdz 12 tūkstošiem latu gadā vienai personai. Es uzsveru: ja būs šāda nepieciešamība.
Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Nu tagad visa Latvijas tauta zina, cik daudz var saņemt no nabaga Latvijas tautas kaut kāds liecinieks no bijušās Dienvidslāvijas. Es domāju, ka daži mūsu lauku iedzīvotāji arī labprāt dosies uz Dienvidslāviju un tur liecinās par Miloševiča noziegumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Kiršteina kungs!
A.Kiršteins.
Es lūdzu balsot.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Kiršteins.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 21.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lūdzu skatīt dokumentu ar reģistrācijas numuru 995 vai Saeimas dokumentus ar nr.3253 un nr.3412– likumprojektu “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju”. Šī konvencija paredz pašreiz precīzi noteikt principus, kā atlīdzināt zaudējumus cilvēkiem, kas ir cietuši kaut kādā mērā korupcijas rezultātā. Tātad principus zaudējumu atlīdzībai, valsts atbildībai, noilguma piemērošanai, darbinieku aizsardzībai, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem un revīzijai, pierādījumu iegūšanai, starptautiskai sadarbībai. Tātad nodrošina, un ir cerības, ka šī konvencija nodrošina iedarbīgu līdzekļu esamību par labu tām personām, kurām korupcijas darbības rezultātā ir radīti zaudējumi. Es gribētu teikt, ka lielākā daļa no šajā konvencijā minētajiem pasākumiem jau ir iestrādāti dažādos Latvijas likumos, un tāpēc es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā, un, ja ir kādi priekšlikumi, mēs, protams, tos izskatīsim uz otro lasījumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Kiršteins.
Godājamie deputāti, priekšlikumu pieņemšanas termiņu es lūdzu atbalstīt kā 21.decembri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 21.decembris. Paldies.
A.Kiršteins.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3413. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Otrajam lasījumam komisija tika saņēmusi kopumā divus priekšlikumus. Tie tika izskatīti, un komisija pieņēma sekojošu lēmumu.
1.priekšlikums– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
2.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Vairāk priekšlikumu nebija. Komisija atbalstīja savā sēdē likumprojektu otrajā lasījumā. Un arī tāpat komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 14.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 14.decembris. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr.3414. Ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Arī 2. un 3.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, sagatavojot jaunus pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Seile.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 14.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 14.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, skatām priekšlikumus, kas ir saņemti likumprojektam uz otro lasījumu.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
10. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
12. priekšlikumu– atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
22.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 22.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kas visi iesniegti Civilprocesa likumā, un 1.priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 25, atturas– 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
2. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11 priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
16. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
22.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 22.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”. Pirmais lasījums.
Komisijas vārdā– deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godātie kolēģi! Komisija strādāja pie Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”.
Izskatot šo dokumentu, mēs uzskatījām, ka šinī dokumentā daudzi jautājumi nav aptverti, un atbildīgā komisija sagatavoja tādu daudz pamatotāku un plašāku dokumentu.
Un pats būtiskākais, ka šeit tiek paredzēta Valsts civildienesta pārvaldes sastāvā koleģiāla institūcija– Disciplinārlietu komisija, kura darbojas kā pirmstiesas strīdus izskatīšanas instance, lai izšķirtu tiešus strīdus, kuri rodas no civildienesta attiecībām pēc Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu pieņemšanas.
Tādēļ lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu un noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs noraidīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”, jo es uzskatu, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.
Piemēram, ja pavisam nopietni, kolēģi... Saskaņā ar piedāvāto 59.pantu civildienesta ierēdņi pretendē uzurpēt un pildīt tiesas varas funkcijas, proti, ir paredzēts izveidot kaut kādu disciplinārlietu komisiju, kura uzņemsies faktiski pirmās instances tiesas funkcijas. Šī norma ir absolūti pretrunā ar valsts varas dalīšanas principu un līdz ar to ir noraidāma līdzīgi kā arī alternatīvais likumprojekts.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
A.Krūmiņš.
Kolēģi, mazliet nav pareiza izpratne. Šeit neiet runa, ka tiek dublēta tiesu vara. Te iet runa par to, ka profesionāļi sagatavo pārliecinošus dokumentus, lai pēc tam varētu tiesā vieglāk izskatīt šīs te disciplinārsodu apelācijas.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vispirms balsojam par likumprojektu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, tātad likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”, ko iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 56, atturas– 9. Likumprojekts ir noraidīts.
Lūdzu deputātus balsot par alternatīvo– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Valsts civildienests ierēdņu disciplinārās atbildības likums”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– 16, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš.
Tā kā deputāti... paldies par atbalstu! Būs pietiekami daudz laika, lai iesniegtu priekšlikumus un lai likums būtu absolūti labs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2005.gada 14.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 2005.gada 14.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.3419.
1.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
2.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
3.priekšlikumu tāpat iesniedzis ministrs Vējonis. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Un pēdējo– 4.priekšlikumu– arī ir iesniedzis vides ministrs. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Seile.
14.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– šā gada 14.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ministru kabineta iesniegtā “Latvijas Republikas 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojuma par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” apstiprināšanu”.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā– deputāts Aigars Pētersons.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ministru kabineta iesniegtā “Latvijas Republikas 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojuma par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” apstiprināšanu”. Komisija lūdz deputātus apstiprināt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām”.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām.
Kāpēc šis paziņojums bija vajadzīgs, un žēl, ka mēs to nenobalsojām pagājušoreiz, jo saskaņā ar Kārtības rulli, iebilstot dažiem deputātiem, tātad mēs varējām izskatīt tikai šodienas sēdē.
Pirmkārt, zinot to, kādā veidā notika šīs vēlēšanas, mēs pilnībā piekrītam gan mūsu novērotājiem, gan citu organizāciju starptautiskajiem novērotājiem, galvenokārt no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un no Eiropas Savienības, kuri konstatēja vairākus galvenos pārkāpumus. Un šie pārkāpumi bija: nevienlīdzīga masu informācijas līdzekļu izmantošana jeb, kā to saka, gan Krievijā, gan Baltkrievijā, gan arī Ukrainā, nesamērīga administratīvo resursu pielietošana. Tas ir tad, kad masu informācijas līdzekļi, valsts kontrolē esošie radio un televīzijas informācijas kanāli reklamē tikai vienu kandidātu.
Mēs zinām arī, ka bija ļoti daudz izsniegti tā saucamie piestiprinājumu taloni tiem cilvēkiem, kuri nedzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, un ar šiem taloniem balsoja desmitiem citu cilvēku. Bija iespējas viņiem nobalsot vairākas reizes dažādos vēlēšanu iecirkņos. Novērotājiem nebija iespēju iekļūt, kontrolēt, teiksim, balsu skaitīšanas procesu un veselu rindu citu pārkāpumu.
Tāpēc mēs šeit, neuzskaitot visus šos pārkāpumus, kurus arī konstatējis Ukrainas parlaments, atceļot pašreizējo Centrālo vēlēšanu komisiju un apstiprinot jaunu... ar jaunu priekšsēdētāju priekšgalā. Mēs šeit konstatējam vienkārši, ka mēs piekrītam EDSO un Eiropas Parlamenta viedoklim, ka pašreizējie vēlēšanu rezultāti nevar tikt atzīti par spēkā esošiem. Un atbalstām otrās kārtas vēlēšanu organizēšanu, ko jau arī ir pieņēmis Ukrainas parlaments un vēlēšanu komisija.
Es domāju, ka šis paziņojums vismaz pāris mēnešus nenovecos, tāpēc ka mēs zinām, ka jau ir parādījušies spēki, kas izskata jautājumu par dažādu autonomijas ideju izvirzīšanu, un tāpēc galvenais uzsvars šeit ir uz pēdējo rindkopu, ka Latvijas Republikas Saeima, atbalstot Ukrainas tautas tiesības pašai noteikt savu nākotni, noraida jebkādus mēģinājumus graut Ukrainas teritoriālo vienotību.
Par to, ka šādi mēģinājumi parādīsies, mēs jau redzējām televīzijā. Man var jautāt: ko gan dos šāda paziņojuma pieņemšana Latvijā? Dod to, ka Saeimas deputātiem, kuri strādā dažādās starptautiskajās organizācijās, parlamentārajās, gan EDSO Parlamentārajā asamblejā, gan NATO Parlamentārajā asamblejā, gan Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, tātad ir jāpauž šis Saeimas viedoklis, ka mēs atbalstām Ukrainu kā unitāru, jeb latviski, kā vienotu valsti un mēs nosodām jebkurus mēģinājumus veidot mākslīgus autonomus formējumus jeb mēģināt sašķelt pēc tā principa, kā diemžēl izdevies sašķelt gan Moldovu, gan Gruziju, kur mēs zinām situāciju Moldovā vai Abhāzijā, mēs zinām situāciju Piedņestras republikā.
Par procedūru. Tātad desmit deputāti bija iesnieguši priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu iesniedza pirmajam lasījumam... Nekādi jauni priekšlikumi netika iesniegti. Komisija nobalsoja, atturoties vienam cilvēkam un vienam balsojot “pret”, vienkārši šinī gadījumā redakcionāls labojums, nekādi citi priekšlikumi nav iestrādāti, līdz ar to mēs to varam nobalsot kā paziņojumu galīgajā variantā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labdien, augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka Ārlietu komisija ar šo paziņojumu ir nokavējusi. Laiks ir nokavēts, un tas pilnīgi nav vajadzīgs tāpēc, ka no mūsu partijas bija gan EDSO, gan Eiropas Parlamentā, un mūsu viedoklis ir, ka iesniedz gan EDSO, gan Eiropas Parlamentā, no Eiropas Parlamenta strādāja Kušķis, no EDSO strādāja Klementjevs un Dzintars Rasnačs. Es domāju, ka mūsu viedoklis ir skaidrs kā pārstāvjiem. Trešajā kārtā piedalīsies arī Latvijas Republikas deputāti, un es arī domāju, ka viņi iesniegs savus apskatus, un mums rekomendēt tur nav vajadzīgs, ka, pieņemsim, otru kārtu organizēt, kad tā jau organizēta, un Augstākā tiesa jau pieņēma lēmumu, ka tā ir vajadzīga, pilnīgi nav vajadzīga, vajadzēja izsvītrot šo teikumu vai vispār pārstrādāt. Par autonomiju te vispār nav neviena vārda. Mēs runājam... varbūt parunāt te, bet prognozēt, kā pēc trešās kārtas uzvedīsies opozīcija vai pozīcija, es domāju, arī ir muļķīgi. Un iznāk, ka mēs atbildes gala ziņojumā iznāk tā, ka mēs atbalstām demokrātiju, mēs atbalstām draudzību, un vispār veiksmi jums darbā, nākošais prezident!
Es domāju, ka mēs varam visu to slavas dziesmu uzrakstīt, kad mēs apsveiksim to prezidentu, kuru izvēlēs uz inaugurāciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Vispirms par to, ka Kiršteina kungs apvaino Austrumukrainu par centieniem separātismā. Es gribu teikt, ka pirmkārt tieši Rietumukrainas pašvaldības pasludināja Juščenko par savu prezidentu, un viņi atsakās strādāt kopā ar likumīgo varu un, respektīvi, ar premjerministru Janukoviču. Tas attiecīgi uz Kiršteina kunga teikto.
Otrkārt. Vai Latvijai ir morālas tiesības kaut ko teikt Ukrainai par vēlēšanām? Kā jūs zināt, Latvijā aptuveni 20% pastāvīgo iedzīvotāju, kuri maksā nodokļus, viņi nav balsstiesīgi. Mūsu– PCTVL frakcija– visu laiku prasa un pieprasa, lai šiem cilvēkiem, kuri arī ir Eiropas Savienības pastāvīgie iedzīvotāji, būtu piešķirta spēja balsot, bet šīs iespējas viņiem joprojām nav.
Es domāju, ka mūsu Saeimai, kas ļoti rūpējas par Ukrainas Eiropas nākotni, vajag domāt vispirms par Latvijas cilvēkiem. Un Latvijas cilvēki tagad ir ierobežoti un diskriminēti šajā jūsu mīļākajā Eiropas Savienībā. Lūdzu parunājiet par šiem celtniekiem, kuri ir diskriminēti Zviedrijā, par tiem cilvēkiem, kuri ir aplaupīti un nosisti Īrijā un Lielbritānijā. Jūs nedomājat par savu tautu, bet jūs domājat par tālu Ukrainu. Man ļoti žēl.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts, kā arī vispār Rietumu attieksme pret vēlēšanām Ukrainā ir dubultstandarta sliktākais piemērs. Šis lēmuma projekts, kas ir sastādīts ar mērķi atbalstīt mūsu aizokeāna saimnieku, rupji iejaucas Ukrainas iekšlietās. Šis lēmuma projekts ir būtiski nokavējies, jo praktiski pēc būtības noziedzīgās Rietumu rekomendācijas piespiedu kārtā jau ir izpildītas. Bet ir tomēr cerība uz vēlētāju izpratni.
Par ko vispār ir runa? Ļvovā, teiksim, vēlēšanās piedalījās ap 90% vēlētāju un pārsvarā nobalsoja par Juščenko. Tur viss ir kārtībā. Doņeckā un Luganskā, kur dzīvo arī mani radi, arī piedalījās ap 90% vēlētāju, bet viņi nobalsoja nepareizi. Viņi nobalsoja par Janukoviču. Tad jāfiksē rupji vēlēšanu pārkāpumi. Smieklīgi dzirdēt! Skolnieki Rīgas ielās ļoti miermīlīgi pieprasīja par brīvu izglītības valodas izvēli. Nodevas ekstrēmismam, Maskavas rokai... pieaugušie, piedzērušie, tajā skaitā var būt apbruņotie kaujinieki Kijevas ielās, praktiski ar valsts pārvērsuma pieprasījumiem. Tā ir demokrātijas uzvara?
Par ko mēs runājam, mīļie cilvēki? Varbūt pārbaudīsim balsošanas procedūru savā teritorijā. Ukrainas vēstniecībā, kur arī vairākums nobalsoja ne par amerikāniešu kandidātu, bet par Janukoviču. Varbūt rekomendēsim pārveidot visus austrumos dzīvojošos Ukrainas iedzīvotājus par nepilsoņiem un pēc tam pārbalsosim, un būs demokrātija. Viss būs demokrātiski, un tā tālāk.
Dienvidslāvijā, Gruzijā, Baltkrievijā, Ukrainā vienas noziedzīgas ķēdītes locekļi. Baltkrievija neiznāk un Ukraina neiznāk. Yankee, go home!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu– deputātu Brigmaņa, Breša, Kāposta, Ulmes, Kalniņa, Bērziņa un citu– priekšlikums pagarināt kārtējo sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, jo gribu atkārtot– mēs vēl neesam ievēlējuši deputātu, kas ir atjaunojis savu mandātu– Induli Emsi, dažādās komisijās un arī delegācijas sastāvā tātad. Vai deputātiem nav iebildumu?
Tātad pagarinām sēdi. Paldies!
Tātad turpinām debates. Nākošais debatēt pieteicies Boriss Cilevičs. Lūdzu!
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par šā projekta būtību. Nu, mēs visi jau sapratām, ka dažiem kolēģiem gribas arī kaut ko pateikt, ka lielvalstis tur strīdējās un ir tik interesants jautājums, un arī mums būtu jāpieņem kaut kāda skaļa deklarācija, kaut gan mēs visi ļoti labi apzināmies, ka tas jau neko nemainīs. Jo notikumi attīstās, un es uzskatu, ka mums būtu vairāk jāpievēršas tomēr mūsu mājas uzdevumiem un risināt problēmas, kas pastāv tepat Latvijā. Nu, bet, protams, ārpolitika ir daudz pievilcīgāka, šajā jomā visi sevi uzskata par ekspertiem. Es gan nē, tāpēc nerunāšu par projekta būtību.
Bet es gribētu kliedēt Kiršteina kunga ilūzijas. Kiršteina kungs teica, ka lēmums, kas šodien tiks pieņemts, tiks pieņemts un būs saistošs Latvijas parlamentāro delegāciju locekļiem. Man ir ļoti žēl, ka Kiršteina kungs joprojām nezina, ka parlamentārās delegācijas darbam parlamentārās, starpparlamentārās asamblejās tiek veidotas pēc paša parlamentārā principa. Tātad delegācijas locekļi pārstāv nevis Saeimas vairākuma viedokli, bet savu politisko grupu un partiju viedokļus. Piemēram, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas nolikumā tas ir ierakstīts tieši. Un Saeimas parlamenta vairākums nevar būt saistošs parlamentāro asambleju Latvijas delegāciju locekļiem.
Un nevajadzētu to atkārtot, un nevajag maldināt cilvēkus, kas to vienkārši nevar zināt. Kiršteina kungam tas būtu jāzina.
Neatkarīgi no tā, kāds lēmums tiks pieņemts šodien, Latvijas locekļiem, kas pārstāv savas politiskās grupas Latvijas Saeimā, starpparlamentārās asamblejās, vienalga, būs tiesības paust savu personisko viedokli un savu politisko grupu viedokļus. Un ņemsim to vērā.
Un kāda būs vērtība.... Faktiski Kiršteina kunga runa bija vienīgais pamatojums, kāpēc mums jāpieņem šis lēmums, ka it kā mums visiem būtu vienots viedoklis.
Tas nav iespējams politiskajos jautājumos. Saeimas deputāti ir ievēlēti tautas pārstāvji, nevis iecelti ierēdņi. Es nezinu, kad mēs beidzot to sapratīsim. Un kad beigsies tie skandāli... Saeimas vairākums atspoguļo acīmredzot Latvijas pilsoņu vairākumu, bet nebūt ne visu Latvijas pilsoņu viedokļus. Un tāpēc nelolosim ilūzijas. Šis banālais teksts, kas nesatur sevī absolūti nekā jauna, būs tikai nu tāds pašmierinājums tiem cilvēkiem, kam patīk izlikties, ka viņi it kā piedalās ārpolitikas jautājumu risināšanā.
Nu, kolēģi, ja dažiem no mums ir vajadzīgas šādas spēles, nu spēlēsim tālāk šīs spēles, bet vispār nemānīsim cilvēkus, ka tas kaut ko ietekmēs un ka tas ir mūsu darbs. Faktiski par nodokļu maksātāju naudu mēs vienkārši nodarbojamies ar pašpsihoterapiju vai kaut ko tamlīdzīgu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Tik daudz demagoģijas no šīs tribīnes kā šajā jautājumā es vēl nebiju ilgu laiku dzirdējis kopš 7.Saeimas laikiem.
Vispirms es vēršu kreisās opozīcijas uzmanību uz to, ka man ir tiesības no šīs tribīnes runāt par šo jautājumu, jo es piedalījos gan pirmajā vēlēšanu kārtas novērošanas procedūrā, gan arī otrajā. Un arī acīmredzot vienīgais būšu, kas piedalīsies trešajā, jo no jums neviens nav pieteicies. Tas ir viens jautājums.
Otrs jautājums. Vai šodien ir jāpieņem lēmums? Protams, labāk vēlāk, nekā nekad, jo šo punktu Kārtības rullī izmantoja tieši kreisā opozīcija un nobloķēja šī lēmuma savlaicīgu pieņemšanu. Tas, ka mēs šodien pieņemam šo lēmumu, ir politiski ļoti svarīgs solis tikai viena iemesla dēļ. Tā iemesla dēļ, ka mūsu pārstāvji novērotāji piedalās dažādās starptautiskajās institūcijās un uz jautājumu, kāda ir jūsu parlamenta attieksme, mums nākas atbildēt, ka mums, redziet, ir kreisā opozīcija, kura izmanto likuma nepilnības un kura bloķē mūsu atbalstu Ukrainas demokrātijai.
Tā ka es domāju, ka mazāk varbūt šeit nodarboties ar demagoģiju, kolēģi no kreisās opozīcijas, īsāk runāt un balsot par atbalstu šai rezolūcijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es arī biju Ukrainā. Pirms apmēram pusotra gada biju Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas sēdē Kijevā, un mums bija tikšanās gan ar prezidentu Kučmu, gan ar Augstākās Radas priekšsēdētāju Ļitvina kungu, ar ārlietu ministru un daudziem citiem. Un toreiz bija ārkārtīgi skaidrs viedoklis: Ukraina ceļā uz Eiropas Savienību, Ukraina ceļā uz NATO, Ukraina ceļā uz demokrātiju. Kā redzat, kāds ļoti sekmīgi piestrādāja gada laikā, lai Ukrainā daudzko sagrozītu pavisam uz citu pusi. Un līdz ar to tas skaidri parāda, ko nozīmē politiskā vienaldzība, ja izliekas, ka tas nevienu neinteresē un tas nav būtiski.
Un tāpēc es labi saprotu dažu Saeimas deputātu vaimanas par to, kas ir noticis Ukrainā. Jā, es jūs labi saprotu! Jūs esat cietuši kārtējo politisko sakāvi kopā ar saviem draugiem austrumzemē Krievijā. Jo Krievijai, pazaudējot lielo ietekmi Ukrainā, gribot negribot būs jākļūst par otršķirīgu valsti– vai viņiem tas patīk, vai viņiem tas nepatīk. Jā, tas ir liels satraukums, un par to nebūtu ko brīnīties. Tas ir ļoti cilvēciski. Tikpat cilvēciski, cik saprast to, ka Latvijā, arī Saeimā, ir cilvēki, kas pārdzīvo to, ka zūd Krievijas ietekme. Ne jau pirmo reizi jums tas būs jāpārdzīvo! Kādreiz bija PSRS kaut kāda ietekme, tagad tādas valsts vairs nav.
Man kā pastmarku kolekcionāram tas ir ļoti patīkami, jo es varu censties savākt pilnu PSRS marku kolekciju– kā jau izbijušas valsts markas.
Tagad mans jautājums ir tāds: vai Latvijai ir vienalga kā valstij, kas notiek Ukrainā, vai nav vienalga? Ja jau Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības struktūrai, ja EDSO nav vienalga, tad Latvijai kā šo struktūru dalībniecei arī nevar būt vienalga. Un tā nav tikai novērotāju sūtīšana, un tie nav tikai diplomātiskie apsveikumi un kaut kas tamlīdzīgs. Es piekrītu: šajā dokumentā ir trūkumi, tas ir šur un tur novecojis. (Starpsauciens.) Bet kurš tad to veicināja? Kurš mūsu demokrātiju izmantoja, lai atsviestu šī dokumenta izskatīšanu? Jā, negaidīti Ukrainā notikumi risinājās pārāk strauji, un Ukrainas parlamentā ir panākta vienošanās, ko tomēr var uzskatīt par lielu soli pretim demokrātijai, neapšaubāmi. Būs šīs otrās kārtas vēlēšanas. Bet tikpat neapšaubāmi ir tas, ka Krievija jau nu neatlaidīsies un gatavojas arī šīm vēlēšanām, un gatavojas nopietni. Pazīstot Krievijas politiku un to te bļaustīšanos, kas skan zālē, izmisušu Krievijas aizstāvju pēdējie brēcieni... Nav ko brīnīties! Un tieši tas ir arī jāgaida.
Jebkurā gadījumā, pieņemot mums šeit, Saeimā, dokumentu vismaz šodien, tas iegūs kaut kādu starptautisku skanējumu. Šo tekstu... nedomājiet, ka tur kāds briesmīgi studēs! Šo tekstu pieņems kā atbalstu. Un mēs arī skaidrosim, tā kā mans kolēģis šeit teica, ka viņš pārstāv vienus spēkus Eiropas Padomē, es pārstāvu citus spēkus. Mēs skaidrosim katrs pa savam. Tāda nu mums tā sūtība tur ir, un ar to būs jāsamierinās.
Bet kas ir galvenais? Galvenais ir tas, ka mums ir jāseko šiem notikumiem arī turpmāk. Un es domāju, ka Latvijas Republikas Saeimai šis nebūt nebūs pēdējais dokuments, kas seko notikumiem Ukrainā un kas uz tiem reaģē. Jo patlaban ir tāda neliela atelpa. Patlaban ir tāda mierīga gatavošanās Ziemassvētkiem. Un otrās kārtas vēlēšanas ir pēc Ziemassvētkiem. Tātad cilvēki nedaudz atpūtīsies, nomierināsies, jo tas, ko parādīja Ukrainas demokrāti, ir lielisks piemērs, ko nozīmē izturība, ko nozīmē sava mērķa apzināšanās. Un šo un to mums kādreiz arī jāpamācās no citām valstīm. Tā ka mums jau nekas cits neatliek, kā šodien balsot par šo dokumentu, jo cita vienkārši nav.
Bet mans ierosinājums ir mūsu kolēģiem, kas aizraujas ar ārlietām, īpaši tomēr pasekot notikumiem un savlaicīgāk mēģināt arī iesaistīt Latvijas Republikas Saeimu kā lēmuma pieņēmēju, kas varētu atspoguļot šos notikumus kādā no dokumentiem, jo šie dokumenti savukārt mums būs vajadzīgi tur, kur ārpus Latvijas ir jāaizstāv Ukraina, un šo aizstāvību tad varēs paust Latvijas pārstāvji kā oficiāli pieņemtu Latvijas Republikas Saeimas dokumentu. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ir saņemts deputātu Seiles, Kalniņa, Tabūna, Gulbja, Grīnblata, Ābiķa un citu deputātu iesniegums ar ierosinājumu: “Ierosinām par 30.darba kārtības punktu slēgt debatēs pieteikto runātāju sarakstu.” Tas ir punkts viens.
Un otrs punkts: “Saīsināt izteikšanos debatēs līdz 2 minūtēm.” Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi vai nav? (No zāles: “Nav!”) Tātad saraksts ir sekojošs: deputāts Jānis Strazdiņš, deputāts Aleksandrs Kiršteins, deputāts Aleksandrs Bartaševičs, deputāts Aleksandrs Golubovs un deputāts Dzintars Rasnačs– otro reizi. Un deputāts Vitālijs Orlovs. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Tātad saraksts ir noslēgts, un tātad katram debatētājam ir divas minūtes. Lūdzu!
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man bija tas gods mūsu delegācijas sastāvā kopā ar Turlā kungu piedalīties Rietumeiropas Savienības asamblejas sesijā, kur politiskā komisija pieņēma līdzīgu deklarāciju, atbalsta deklarāciju Ukrainas demokrātijai, un arī sesija to apstiprināja. Teksts pie tam ir ļoti analogs mūsu sastādītajam.
Tāpēc es ļoti aicinu par šo paziņojumu balsot, jo tas būtu atbalsts ukraiņu tautai un tiem demokrātiskajiem procesiem, kas tur sākušies un pašreiz vētraini attīstās. Un viņiem mūsu atbalsts vēl ir vajadzīgs.
Un gribu jums arī teikt, ka līdzīgā sesijā Briselē Eiropas Parlamentā lielākā daļa vēlēto deputātu, es nezinu, kā, Latvijas vēlētie, bet citu valstu vēlētie deputāti staigāja oranžajās šallēs.
Tā ka atbalstīsim viņus visus!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins... Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Skaidrs, ka Ukrainā sastopas divu lielvalstu intereses, un, protams, nekāda sakara ar demokrātiju un pārējām vērtībām tur nav. Un skaidrs arī tas, ka kārtējo reizi Latvijai jāparāda cieņa pret vienu lielvalsti un kārtējo reizi jāparāda necieņa pret otru lielvalsti, kas iesaistītas tajā konfliktā, kā tas jau bija ne vienu reizi vien Irākā, Afganistānā, Dienvidslāvijā un vēl būs, kad kādai valstij būs nepieciešams Latvijas atbalsts, lai nodrošinātu ... Lai nodrošinātu savas pozīcijas atbalstu no ... lielu valstu kopuma. Bet, cienījamie deputāti, ņemot visu to vērā, mums, vienalga, jāizstrādā normāls dokuments, ja, protams, Saeima uzskatīs, ka šis dokuments būs vajadzīgs, un nerakstīt pretrunīgas lietas pašā dokumentā. No vienas puses autori raksta, ka... un viņi atzīst, ka pašreizējie vēlēšanu rezultāti nevar tikt atzīti par likumīgiem un par spēkā esošiem. Un turpat nākošā teikumā ir teikts, ka vajag vēlēšanu otro kārtu, atkārtota organizēšana vajadzīga. Tas nozīmē, ka faktiski vēlēšanas tomēr ir likumīgas, jo pirmā vēlēšanu kārta ir likumīga. Un otru kārtu, tāpēc tikai daļa no šīm vēlēšanām bija nelikumīga. Bet mēs šajos teikumos esam pret visiem demokrātiskiem principiem. Jo nevar būt, pieņemsim, tā, ka mēs rīkosim Saeimas vēlēšanas un vienu daļu no deputātiem atzīsim par likumīgi ievēlētiem, bet par citiem deputātiem veiksim otro vēlēšanu kārtu. Tas Latvijā nav iespējams. Bet kāpēc mēs domājam, ka tas būs normāli Ukrainā?
Otrais moments, ka šāda veida ieteikšana ir nekas cits kā citas valsts iejaukšanās iekšējās lietās. Un tas nav pieļaujams, man liekas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. (Starpsauciens: “Vai okupācija bija?”)
A.Golubovs (LSP).
Nebija, nebija.
Cienījamie kolēģi! Šis paziņojums ir parādījies diemžēl par vēlu. Jo neviens neapstrīdēs šeit, ka mūsu attiecības ar Ukrainu ir labas. Tas ir labi. Bet tanī pašā laikā pati Ukrainas valsts atzina, ka bija nopietni pārkāpumi, ka vajag taisīt jaunas vēlēšanas, un tur jau šis jautājums ir atrisināts. Ar savu paziņojumu mēs tikai uzkurināsim tur visu to situāciju.
Bet tanī pašā laikā tas pats Dobelis, viņš šeit uzstājas par Ukrainas teritoriālo vienotību. Bet viņš aizmirst, ka pavisam nesen viņš aicināja atdalīt Čečeniju, un tā tālāk. Tas ir... jums ir dubultstandarti. (Deputāts J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi!”) Ļoti labi, ka jūs to atzināt. Es piedāvāju nepieņemt šodien šo paziņojumu, jo tas nav vajadzīgs. Nedarīsim vēl vienu soli, soli varbūt uz priekšu vai uz sāniem, jo šajā gadījumā, padomājiet, var iestāties arī mēslos.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi, kas kreisā pusē sēž! Man ir jāizsaka jums līdzjūtība, ka jūs tiekat informēti tikai no tiem medijiem, kas nāk no Austrumu puses. Jūs varētu vismaz salīdzināt ar to informāciju, kāda nāk no starptautiskajiem televīzijas kanāliem, kāda nāk no Ukrainas 5.kanāla, aizbraukt vienreiz uz Kijevu, parunāt ar cilvēkiem, kāds tur ir cilvēkiem viedoklis. Jūs dzīvojat, es atvainojos, jūs dzīvojat kā mucā. Jūs esat absolūti neinformēti un dezinformēti.
Papildus es vēl gribētu pateikt par tādu valsti kā Kanāda. Kanādā dzīvo, 3% no visiem iedzīvotājiem ir ukraiņi. Kanādas valdība ir nolēmusi sūtīt 26.decembrī uz trešo vēlēšanu kārtu 500 novērotājus. Piecus simtus! Un Ukraiņu diaspora Kanādā arī ir ļoti ieinteresēta. Un man pārsteidza jūsu attieksme pret Ukraiņu diasporu Latvijā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to debates ir slēgtas. Komisijas vārdā vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins.
Godājamie deputāti! Vienkārši daži konstatējumi arī komisijas vārdā, ko es gribētu pateikt.
Pirmais. Es gribētu atbildēt deputātam Golubovam par Čečeniju. Diemžēl man jāpasaka jums, ka PSRS laikā, tad, kad prezidents bija Gorbačovs, autonomās republikas saņēma suverēnās republikas tiesības ar PSRS Konstitūciju, tiesības ar tiesībām izstāties.
Otrs, kas jums jāzina, godājamie deputāti. Čečenija paguva deklarēt savu neatkarību saskaņā ar šīm jaunajām tiesībām, pirms tika nodibināta Krievijas Federācija...
Sēdes vadītāja.
Kiršteina kungs, jums jārunā komisijas vārdā par lēmuma projektu... komisijas vārdā par lēmuma projektu.
A.Kiršteins.
Es šeit tikai atbildu, jā, šiem cilvēkiem. Tātad nevar salīdzināt situāciju Ukrainā ar situāciju Čečenijā.
Otrs. Es gribu atbildēt Kabanova kungam. Nevis mēs kaut ko šeit citējam, bet es atkārtoju to, ko teica Ukrainas prezidents Kučma par teritoriālo vienotību, kas ir vajadzīga.
Trešais. Ja jau šeit, kā te daudzi runātāji izteicās, ir tik nesvarīgi pieņemt kaut kādus dokumentus, tad jājautā, kāpēc ir šāds satraukums? Un tāpēc man jāpasaka Cileviča kungam, ka viņš īsti arī nesaklausīja, ko es saku. Vairākuma viedoklis tiks izteikts paziņojumā, un jūs, Cileviča kungs, nevarēsiet pateikt, ka Saeima nav neko tādu pieņēmusi, jums būs jāatzīst, ka Saeimas vairākums ir pieņēmis un atbalsta teritoriālu vienotību, un tikai pēc tam jūs varēsiet izteikt savu individuālo viedokli, ka jūs šo paziņojumu neatbalstāt.
Un pēdējais, kāpēc ir jāpieņem šodien šis paziņojums. Tāpēc, ka tiešām Ukraina ir pārsteigusi visus promaskaviskos spēkus un diemžēl mūsu kreiso opozīciju pretēji vēlēšanām Baltkrievijā un arī acīmredzot vēlēšanām Krievijā, un pārsteigusi ar to, ka ukraiņi nevis ļāvās šim administratīvajam spiedienam, bet ieradās protestēt pret šiem pārkāpumiem un parādīja, ka viņi nav cērpamas aitas. Un acīmredzot šī ietekme būs ļoti spēcīga nākošajās prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā 2006.gadā un arī citur, un cilvēki acīmredzot kaut kādā mērā ieklausīsies, un tāpēc ir šī panika, ka tautas vairs nav manipulējamas un ka ir valsts, kas slīd ārā no rokām un grib normāli sadarboties ar visām pārējām Eiropas Savienības un NATO valstīm, un tajā skaitā arī ar Baltijas valstīm.
Un tāpēc es aicinu nobalsot, atbalstīt šeit šo... un ievērot, kāpēc mums ir jābalso... Es vēl gribu pateikt, ka mums būs jāsūta arī savi novērotāji, lai tieši, kā šeit ir teikts, nenotiktu manipulācijas un vēlēšanu viltojumi, tāpēc tas nav novecojis, un es aicinu visus ar savu balsojumu apstiprināt, ka mēs atbalstām valsti, ar kuru mums ir senas un draudzīgas tradīcijas.
Paldies jau iepriekš. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 13, atturas– 1. Lēmums “Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām” ir pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam par procedūru.
A.Golubovs (LSP).
Mēs tikko pārkāpām mūsu pieņemto lēmumu par to, kā ievēlē komisijās, jo Nacionālās drošības komisijā var piedalīties viens deputāts no frakcijas, pašreiz šajā komisijā atrodas divi deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas– tas ir Emša kungs un Krištopana kungs, jo mēs vispirms nenobalsojām par Krištopana atsaukšanu no šīs komisijas. Tāpēc mēs pārkāpām Kārtības rulli. Tas ir pārkāpums, un mūsu šis te lēmums nav likumīgs.
Sēdes vadītāja.
Saeima lēma par Saeimas sēdes darba kārtību. Tātad nākamie darba kārtības punkti arī šo situāciju noregulēs.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Induļa Emša apstiprināšanu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Solovjova, Fjodorova un Deņisova deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam par ceļu satiksmes noteikumu izpildi velobraucējiem. Šo jautājumu nododam iekšlietu ministram.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Solovjova, Fjodorova un Deņisova jautājumu zemkopības ministram Rozes kungam par Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu nr.133. Šo jautājumu mēs nododam Rozes kungam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Solovjova, Fjodorova un Deņisova jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei par latviešu valodas apmācību mazākumtautību skolās. Šo jautājumu mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei.
Kā arī deputātu Golubova, Fjodorova, Bekasova, Deņisova un Solovjova jautājumu veselības ministram Gundaram Bērziņam par medicīnisko pakalpojumu minimumu. Arī šo jautājumu mēs nododam veselības ministram.
Gribu atgādināt deputātiem, ka jautājumu un atbilžu sesija ir trešdienās pulksten 17.00. Būtu ļoti labi, ja jūs ierastos arī uz šo te atbilžu saņemšanu.
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Ina Druviete, Māris Gulbis, Jānis Šmits, Aigars Kalvītis, Arturs Krišjānis Kariņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Leopolds Ozoliņš, Einars Repše, Kārlis Strēlis, Inese Šlesere un Ausma Ziedone-Kantāne. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to šodienas, 9.decembra, sēde ir slēgta.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Es vēl gribēju aicināt dalībniekus no neformālās darba grupas sakarā ar Komunistiskā totalitārisma nosodīšanas deklarāciju pulcēties pulksten 16.15 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies!