Ārzemju presē

Vācu “Die Zeit”: “Latvijas politiskās attiecības ar Krieviju ietekmē savstarpējā neuzticēšanās. Tomēr gudrākie uzņēmēji un investori jau sen ir atraduši ceļu, kā izmantot tradicionālos krievu un latviešu kontaktus. Krievi Latviju uzskata par ekonomiskā ziņā relatīvi drošu

un stabilu vietu naudas noguldīšanai. Tas, ka valsts krieviem ir atraktīva, ir saistīts arī ar tautiešiem Latvijā. Tāpat kā daži Rietumu uzņēmumi Baltiju grib izmantot kā tramplīnu uz Krievijas tirgu, arī krievu firmas Baltijas valstis grib izmantot kā bāzi darījumiem ES. Latvijā ir dzirdami politiski iebildumi pret to, ka līdz šim Krievijas lielie investori – tāpat kā Lietuvā un Igaunijā – galvenokārt investē valsts enerģijas apgādē. Arī transporta jomā Latvija sevi redz kā tranzīta koridoru preču un produktu apmaiņai starp Austrumiem un Rietumiem. Tātad latvieši raugās uz Rietumiem – un nespēj atbrīvoties no kādreizējās atkarības no Austrumiem.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Arodbiedrību strīds par latviešu strādnieku algām kādā zviedru celtniecības objektā ir izvērties par konfliktu starp valdībām Rīgā un Stokholmā un tagad nodarbina arī ES institūcijas. Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, kurš zviedrus apvaino diskriminēšanā un konkurences noteikumu izkropļošanā, grib lūgt palīdzību ES Komisijai un nepieciešamības gadījumā vērsties Eiropas Tiesā. Savukārt Zviedrijas darba ministrs Hanss Karlsons atsaucas uz vietējo arodbiedrību tiesībām vērsties pret uzņēmumiem, kas izvairās noslēgt kolektīvo līgumu.”

•

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Notikumi Ukrainā ir atklājuši nopietnas problēmas Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās. Savstarpējie apgalvojumi par Eiropas kopējo māju un kopējās ekonomiskās telpas veidošanu, kopēju ārējās un iekšējās drošības politiku, kā arī kopējiem kultūras un pētniecības pasākumiem sakarā ar jaunajām dalījuma līnijām Eiropā tā arī ir palikuši tikai uz papīra. Patiesībā Krievijas un Eiropas intereses kopumā nav pretrunīgas – tās pat saskan. Tāpēc “cīņa par Ukrainu” nozīmē lielus zaudējumus kopējai Eiropas un Krievijas politikai un centieniem izveidot vienotu Eiropu bez dalījuma līnijām. Ja Eiropas Savienība un NATO bijušo PSRS teritoriju uzlūkos kā savu interešu sfēru, Ukrainas scenārijs var atkārtoties arī citās NVS valstīs un negatīvi ietekmēt Eiropas un Krievijas attiecības.”

•

Krievijas “Izvestija” autors uz Padomju Savienības drupām veidotajai NVS piemēro citātu “pacients ir drīzāk miris nekā dzīvs”, atzīmējot, ka Krievijas attiecības ar bijušajām PSRS republikām kļūst arvien sarežģītākas.

•

Angļu “The Financial Times”: “Tas, kas notika ar mani, bija politisks akts, lai iznīcinātu opozīcijas līderi,” norāda Viktors Juščenko. Saindēšanās ar dioksīnu ir padarījusi ciešāku Juščenko politisko apņēmību un reizē tuvinājusi atbalstītājiem, sakropļotajai sejai kļūstot par ļoti personisku simbolu cenai, kas jāmaksā, lai tauta varētu saukt Ukrainu par demokrātisku un Eiropas valsti.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem