Sadarbojas muzeji

Restaurēto tīstokli rāda Jeļena Viktorova Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ķīniešu speciālisti restaurējuši vienu no Latvijas Ārzemju mākslas muzeja ķīniešu mākslas kolekcijas retumiem – tā sauktās tīstokļu glezniecības paraugu. Austrumu grafikas krājums muzejā veidojies ilgā laikā, galvenokārt no privātajām kolekcijām. Pašlaik te glabājas 400 Ķīnas un apmēram tikpat Japānas mākslas darbu, starp tiem arī ļoti vērtīgi eksemplāri. Diemžēl gandrīz visiem tiem nepieciešama restaurācija. Iesākumam tika izvēlēts 19.gadsimta tradicionālās tīstokļu glezniecības darbs – U Suna “Krizantēmu vērošana” ar meistara veltījumu kādai personai. Tradicionālais sižets izteikts ziedu un augu simbolikā. Autors gleznojis uz papīra, izmantojot ar pigmentu piemaisījumu bagātinātu, daudzkrāsainu tušu. Laika gaitā tīstoklis bija ievērojami cietis.
Patlaban īpašas austrumu mākslas nodaļas muzejā nav, krājumu pārzina grafikas nodaļas vadītāja Jeļena Viktorova. Viņa veido japāņu mākslas darbu zinātnisko katalogu un, izmantojot muzeja kolekciju, raksta doktora disertāciju par teātra tematikai uzticīgo 19.gadsimta gravīras meistaru Utagavu Kunisadu un viņa skolu. Latvijas Universitātes Orientālistikas katedrā Jeļena Viktorova lasa lekcijas par Japānas mākslas vēsturi. Viņas maģistrantes Ilze Puķe un Irina Bezručenko patlaban pēta muzeja krājumā esošās ķīniešu Cinu dinastijas enciklopēdijas 100 lapas, kas stāsta par ikdienas dzīvi un paražām 19.gadsimta beigās. Izpētītās lapas paredzēts izstādīt 2006.gada sākumā.
Jeļenai Viktorovai un muzeja restauratorei Aijai Brīvniecei pērn bija iespēja trīs nedēļas pavadīt Ķīnā. Viņas iepazinās ar Ķīnas imperatoru pils muzeju Pekinā, kas ir lielākais un bagātākais valstī, un ar jaunuzcelto Šanhajas muzeju, kas lepojas ar jaunākajām tehnoloģijām.
Vispārsteidzošākā bijusi speciālā kamera, kurai pirms došanās glabātavā jāiziet cauri, lai atbrīvotos no putekļiem un visa cita nelāgā, kas varētu kaitēt mākslas darbiem. Ķīniešu kolēģi bijuši ļoti draudzīgi, atklāti un labestīgi ziņkārīgi. Atklājuši arī dažus restaurēšanas noslēpumus, zinādami, ka Latvijā glabājas viņu kultūras mantojuma daļiņa.
Ieradušies Rīgā, restauratori Jans Dzehua no Pekinas un Džu Pinfaņa no Šanhajas divas nedēļas no agra rīta līdz vēlam vakaram čakli strādāja Ārzemju mākslas muzejā. Darbs bija ļoti sarežģīts, bet rezultāts ir lielisks.
Ķīnas un Latvijas muzeju kontakti attīstās saskaņā ar abu valstu kultūras ministriju noslēgto kultūras apmaiņas līgumu 2003.–2005.gadam.

Jānis Akmentiņš