Hallo, … ir ievietots spridzeklis!
Vakar uz kādu laiku tika apturēts darbs Tiesu namā Rīgā, Abrenes ielā. Iemesls – zvans par ēkā ievietotu spridzekli, kurš izrādījās kārtējais viltustrauksmes gadījums. Lai arī vainīgais uz karstām pēdām aizturēts nav, šādus likumpārkāpumus atklāt izdodas arvien biežāk.
Sapieri ar speciālās tehnikas palīdzību neitralizē iespējamo spridzekli telefona būdiņā Brīvības un Miera ielas stūrī Rīgā pērn vasarā Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
“Trauksme izrādījās nepamatota,
ēkā spridzeklis atrasts netika. Strādājam pie noziedznieka
izskaitļošanas,” par incidentu 15.decembra rītā informē Rīgas
galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints
Ķuzis.
Lai gan draudi par ēkās vai sabiedriskās vietās ieliktiem
spridzekļiem faktiski nekad neapstiprinās, likumsargi reaģē uz
jebkuru šādu informāciju. Uz potenciāli apdraudēto vietu izbrauc
konkrētās teritorijas policijas apakšvienība un pēc vajadzības –
ugunsdzēsēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī speciālā
operatīvā vienība “Omega”, kas nodarbojas ar spridzekļa
meklēšanu. Deviņdesmito gadu sākumā un vidū, kad šādi incidenti
Latvijā aizsākās, dienestu ierašanās ļaunprātīgā zvanītāja
norādītajā vietā nodokļu maksātājiem izmaksāja ap 500 latu, bet
tagad šī summa, atkarībā no konkrēta gadījuma, var pat
divkāršoties, stāsta I.Ķuzis.
Visbiežāk zvana skolēni
Ik gadu policija Rīgā reģistrē
70–90 viltustrauksmes zvanus. Lielākā daļa no tiem bijuši
adresēti mācību iestādēm (šogad 11 mēnešos 38 reizes), tām seko
tirdzniecības vietas, Centrālā dzelzceļa stacija un autoosta,
dzīvojamās mājas, kafejnīcas un bāri. Zvanītāji par izglītības
iestādēm lielākoties bijuši to audzēkņi, kuriem “draudējis”
kontroldarbs vai cits pārbaudījums. Stacijas un autoostas
terorizētāji parasti izrādījušās psihiski nelīdzsvarotas
personas, kas gūst baudu vai apmierina pašapziņu, vērojot
operatīvo dienestu ierašanos. Brīdinātāji par spridzekļiem
veikalos bieži vien bijuši šo tirdzniecības vietu darbinieki,
kuri, piemēram, ņēmuši ļaunā atlaišanu no darba. Savukārt
kafejnīcu un bāru iztramdītāji lielākoties ir klienti, parasti
reibuma stāvoklī, kas vēlējušies atriebties par tur piedzīvotiem
nepatīkamiem brīžiem.
Šis nav pirmais gadījums, kad ļaunprātīgie zvanītāji traucējuši
tiesu iestādes, skaidro I.Ķuzis. Diemžēl vainīgajiem līdz šim
izdevies izvairīties no notveršanas.
Vainīgos meklē neatlaidīgi
Krimināllikuma 231.pants, kas
šādos gadījumos tiek piemērots, paredz gana bargu sodu – līdz pat
pieciem gadiem cietumā. Apmēram 30–40 procentos gadījumu
viltustrauksmes cēlāji agrāk vai vēlāk tiek noskaidroti, stāsta
I.Ķuzis. Turklāt tiesībsargājošās iestādes šo incidentu atklāšanā
strādā sevišķi rūpīgi, pat zinot, ka izmeklēšanā ieguldītie
resursi, iespējams, pārsniegs ļaunprātīgā zvanītāja nodarītos
tiešos materiālos zaudējumus. Tiesa, kā atzīst I.Ķuzis, šādus
likumpārkāpumus pilnībā izskaust nav iespējams, tādi notiek visās
valstīs, un nav arī nekādas īpašas metodikas cīņai ar tiem.
Novērots, ka visbiežāk ļaunprātīgie zvani sabiedrību un
operatīvos dienestus traucē mācību gadu sākumā un tā beigās.
Guntars Laganovskis, “LV”