Hallo, … ir ievietots spridzeklis!

Vakar uz kādu laiku tika apturēts darbs Tiesu namā Rīgā, Abrenes ielā. Iemesls – zvans par ēkā ievietotu spridzekli, kurš izrādījās kārtējais viltustrauksmes gadījums. Lai arī vainīgais uz karstām pēdām aizturēts nav, šādus likumpārkāpumus atklāt izdodas arvien biežāk.

Sapieri ar speciālās tehnikas palīdzību neitralizē iespējamo spridzekli telefona būdiņā Brīvības un Miera ielas stūrī Rīgā pērn vasarā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

“Trauksme izrādījās nepamatota, ēkā spridzeklis atrasts netika. Strādājam pie noziedznieka izskaitļošanas,” par incidentu 15.decembra rītā informē Rīgas galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Lai gan draudi par ēkās vai sabiedriskās vietās ieliktiem spridzekļiem faktiski nekad neapstiprinās, likumsargi reaģē uz jebkuru šādu informāciju. Uz potenciāli apdraudēto vietu izbrauc konkrētās teritorijas policijas apakšvienība un pēc vajadzības – ugunsdzēsēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī speciālā operatīvā vienība “Omega”, kas nodarbojas ar spridzekļa meklēšanu. Deviņdesmito gadu sākumā un vidū, kad šādi incidenti Latvijā aizsākās, dienestu ierašanās ļaunprātīgā zvanītāja norādītajā vietā nodokļu maksātājiem izmaksāja ap 500 latu, bet tagad šī summa, atkarībā no konkrēta gadījuma, var pat divkāršoties, stāsta I.Ķuzis.

Visbiežāk zvana skolēni

Ik gadu policija Rīgā reģistrē 70–90 viltustrauksmes zvanus. Lielākā daļa no tiem bijuši adresēti mācību iestādēm (šogad 11 mēnešos 38 reizes), tām seko tirdzniecības vietas, Centrālā dzelzceļa stacija un autoosta, dzīvojamās mājas, kafejnīcas un bāri. Zvanītāji par izglītības iestādēm lielākoties bijuši to audzēkņi, kuriem “draudējis” kontroldarbs vai cits pārbaudījums. Stacijas un autoostas terorizētāji parasti izrādījušās psihiski nelīdzsvarotas personas, kas gūst baudu vai apmierina pašapziņu, vērojot operatīvo dienestu ierašanos. Brīdinātāji par spridzekļiem veikalos bieži vien bijuši šo tirdzniecības vietu darbinieki, kuri, piemēram, ņēmuši ļaunā atlaišanu no darba. Savukārt kafejnīcu un bāru iztramdītāji lielākoties ir klienti, parasti reibuma stāvoklī, kas vēlējušies atriebties par tur piedzīvotiem nepatīkamiem brīžiem.
Šis nav pirmais gadījums, kad ļaunprātīgie zvanītāji traucējuši tiesu iestādes, skaidro I.Ķuzis. Diemžēl vainīgajiem līdz šim izdevies izvairīties no notveršanas.

Vainīgos meklē neatlaidīgi

Krimināllikuma 231.pants, kas šādos gadījumos tiek piemērots, paredz gana bargu sodu – līdz pat pieciem gadiem cietumā. Apmēram 30–40 procentos gadījumu viltustrauksmes cēlāji agrāk vai vēlāk tiek noskaidroti, stāsta I.Ķuzis. Turklāt tiesībsargājošās iestādes šo incidentu atklāšanā strādā sevišķi rūpīgi, pat zinot, ka izmeklēšanā ieguldītie resursi, iespējams, pārsniegs ļaunprātīgā zvanītāja nodarītos tiešos materiālos zaudējumus. Tiesa, kā atzīst I.Ķuzis, šādus likumpārkāpumus pilnībā izskaust nav iespējams, tādi notiek visās valstīs, un nav arī nekādas īpašas metodikas cīņai ar tiem.
Novērots, ka visbiežāk ļaunprātīgie zvani sabiedrību un operatīvos dienestus traucē mācību gadu sākumā un tā beigās.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv