Ko dara darbaspēks?

Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada analogu laika posmu palielinājies gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Latvijā katrs vienpadsmitais nodarbinātais iedzīvotājs strādā būvniecībā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kopumā valstī nodarbināti 1029,7 tūkstoši cilvēku jeb 56,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina apsekojums, kas atspoguļo situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti.
Nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu. No visiem nodarbinātajiem katrs sestais strādāja apstrādes rūpniecībā, katrs septītais – tirdzniecībā, nedaudz mazāk – lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs vienpadsmitais strādāja būvniecībā, gandrīz tikpat – transporta un sakaru nozarē, katrs trīspadsmitais bija nodarbināts izglītībā, katrs četrpadsmitais strādāja valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, katrs piecpadsmitais – sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sniegšanā.
Savā lauku saimniecībā, lai saražotu produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 8,8 tūkstoši cilvēku (0,9% no nodarbināto kopskaita).

Cik ilgi strādājam un cik saņemam?

Vairāk nekā puse nodarbināto strādāja likumdošanā noteikto 40 stundu darba nedēļu, astotā daļa (pārsvarā sievietes) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā, bet aptuveni ceturtā daļa – vairāk par oficiālo darba nedēļu. Šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši.
Visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka sešiem procentiem no nodarbināto kopskaita bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu, uzskata CSP Darba statistikas daļa.
Katram sestajam (16,4%) darba ņēmējam pamatdarbā saņemtās pēcnodokļu darba algas lielums bija līdz 73 latiem mēnesī, katrs ceturtais (23,7%) algotu darbu strādājošais saņēma algu 73,01–100 latu robežās, katrs piektais (21,6%) 100,01–150 latus, katrs sestais (15,7%) 150,01–200 latu, savukārt katrs vienpadsmitais (9,3%) darba ņēmējs saņēma algu 200,01–300 latu robežās.

Katrs desmitais meklē darbu

Pēc CSP datiem, trešajā ceturksnī Latvijā bija 114,6 tūkstoši darba meklētāju jeb desmitā daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar pērngada situāciju darba meklētāju skaits nedaudz samazinājies.
Gandrīz puse bija ilgstošie darba meklētāji. Pilsētās darba meklētāju īpatsvars bija augstāks nekā laukos – attiecīgi 11,1% un 7,3%. Kā atzīst CSP, daļējs izskaidrojums zemākam īpatsvaram laukos varētu būt tas, ka par nodarbinātām tiek uzskatītas arī tās personas, kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas vai personīgajā saimniecībā tikai savam personiskajam patēriņam.
Kā galvenais bezdarba iemesls minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (38,7%), turklāt šo iemeslu kā galveno minēja gan vīrieši (38,9%), gan sievietes (38,4%). Dažādu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgājuši 16,3% vīriešu un 29,9% sieviešu. Desmitajai daļai saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.

Zaudētas cerības atrast darbu

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, tātad ir ekonomiski neaktīvi. Trešajā ceturksnī tādu bija 670,8 tūkstoši jeb gandrīz divas piektdaļas no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tas ir vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.
No ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem divas piektdaļas bija pensionāri un gandrīz trešā daļa – skolēni un studenti. Savukārt katrs divpadsmitais sevi uzskatīja par mājsaimnieku/ci, bet aptuveni septiņi procenti bija ilgstoši slimojošie iedzīvotāji un invalīdi.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš tiem iedzīvotājiem, kuri ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Cilvēku, kas zaudējuši cerības atrast darbu, bija 33,2 tūkstoši jeb 5 % no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. To skaits salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni ir samazinājies par 2,3 tūkstošiem.

“LV” informācija

Uzziņai:

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji jeb darbaspēks ir nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu. Trešajā ceturksnī vairāk nekā puse (63%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi.