Eiropas Parlaments atbalsta sarunu sākšanu ar Turciju
Šodien Briselē sākas Eiropadomes sanāksme, kuras ietvaros dalībvalstu vadītāji lems par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju. Savukārt vakar, 15.decembrī, Eiropas Parlaments (EP) pauda atbalstu sarunu sākšanai ar Turciju. Tā kā līdz vakardienas balsojumam bija savākts pietiekami parakstu, balsojums bija slēgts un vēlētājiem nebūs iespējams uzzināt, kā balsojis viņa ievēlētais deputāts. Balsojumu interesantu padarīja arī tas, ka daļa deputātu savu atbalstu vai noliegumu sarunu uzsākšanai ar Turciju bija attēlojuši uz plakātiem, kurus pacēla īsi pirms aizklātā balsojuma.
Foto: EPA/A.F.I. |
Neapmierināti ar slēgto balsojumu
Pirms balsu nodošanas par Turciju
vairāki deputāti izrādīja neapmierinātību ar to, ka balsojums būs
slēgts. Galvenokārt tika norādīts, ka EP ir atklāta un
demokrātiska institūcija un deputātiem nevajadzētu slēpt savu
viedokli. Daži tos, kas atbalstīja slēgto balsojumu, dēvēja par
gļēvuļiem.
Vairāki preses izdevumi savukārt norādīja, ka slēgts balsojums ir
tāpēc, ka Vācijas un Francijas deputāti izvairās no atbildības
vēlētāju priekšā. Zināms, ka daudzviet Eiropā attieksme pret
ieceļotājiem no Turcijas ir naidīga un deputāta atbalsts sarunu
sākšanai ar šo valsti var būt ļoti nepopulārs.
Latvijas deputāti balso dažādi
“Latvijas Vēstneša” satiktie
Latvijas deputāti neslēpa savu izvēli un atklāja, kā balsojuši.
Mūsējo vidū vienprātības nav – cits atbalstījis, cits noraidījis
sarunu sākšanu ar Turciju. Dažāda deputātu attieksme vērojama pat
vienā politiskā grupā.
Kā varat lasīt vakardienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”,
Nāciju Eiropas grupas deputāte Inese Vaidere iestājās pret sarunu
sākšanu ar Turciju. Arī šodien pēc balsojuma viņa apliecināja, ka
balsojusi pret rezolūciju. Viņa ieteica Turcijai piešķirt
privileģētās partnerības statusu. Arī Ģirts Valdis Kristovskis
sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina, ka balsojis pret sarunu
sākšanu ar Turciju. “Galvenais arguments man ir neskaidrība ar
Kipras jautājumu. Tas, manuprāt, degradē līdzšinējos ES
demokrātijas, cilvēktiesību un likumības principus.”
Savukārt citi sastaptie Nāciju Eiropas grupas deputāti atzina, ka
atbalstījuši sarunu sākšanu ar Turciju. Guntars Krasts teica: “Es
balsoju par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju. Tomēr
rezolūcijā ir teikts, ka sarunu sākšana automātiski nenozīmē
pozitīvu rezultātu – Turcijas dalību ES.” Jautāts, vai tā nav
Turcijas tracināšana, sakot – sāciet sarunas, bet patiesībā mēs
jūs ES nemaz negribam, G.Krasts atbildēja: “Tas nav nekas jauns.
Arī Latvijas gadījumā netika garantēts pozitīvs sarunu rezultāts.
(..) Tiesa, Turcijas gadījums ir nedaudz individuāls. Nedz
Latvijā, nedz kādā citā ES valstī Turcijas jautājums nav plaši un
pilnīgi izdiskutēts. Tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc
rezultāts netiek garantēts, jo nav skaidrs, kā attīstīsies
sabiedriskā doma. Varbūt tāpēc pat ir labāk, ja mēs godīgi
pasakām Turcijai – mēģiniet, bet nav garantēts. Turklāt jāņem
vērā daudzie nosacījumi, kas varētu tikt izvirzīti Turcijai,
piemēram, ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai. Arī tie varētu
mainīt sabiedrisko domu.”
Līdzīgi kā G.Krasts, arī Valdis Dombrovskis atbalstījis sarunu
sākšanu ar Turciju. “Ziņojumā bija skaidri norādīts, ka sarunu
sākšana vēl nenozīmē sekmīgu sarunu noslēgumu. Tas nozīmē, ka
viss ir atkarīgs no Turcijas spējas izpildīt Kopenhāgenas
kritērijus. Nekādas atlaides Turcijai šo kritēriju izpildē netiks
dotas.”
V.Dombrovskis arī atklāja, ka parakstījis dokumentu, lai
balsojums būtu slēgts. “Jā, es tiešām par to parakstījos.” Tomēr
deputāts piebilda, ka viņa mērķis nav bijis slēpt savu nostāju
Turcijas sakarā. “Mani argumenti šajā sakarā bija vairāk
pragmatiski. Kolēģis, kurš vāca parakstus slēgtajam balsojumam,
vairākkārt ir parakstījis dažādas deklarācijas un vēstules, kas
bijušas svarīgas man.”
Zināms, ka arī Tatjana Ždanoka balsojusi par sarunu sākšanu ar
Turciju. Savukārt deputāts Rihards Pīks šajā plenārsesijā
nepiedalījās un līdz ar to nedz atbalstīja, nedz noraidīja sarunu
sākšanu ar Turciju. Kā “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja R.Pīka
palīgs, deputāts atrodoties Ukrainā, kur novēro vēlēšanas.
Noraida privileģēto partnerību
Izstrādātā rezolūcija, kurā pausts atbalsts sarunu sākšanai ar Turciju, tika pieņemta ar 407 balsīm “par” un 262 “pret”. 29 deputāti atturējās. Savukārt balsojums par izšķirošajiem grozījumiem, kuros tika piedāvāta alternatīva Turcijai – privileģētās partnerības statuss, tika noraidīts.