Ārzemju presē

Krievijas “Duelj”: “Baltijas valstu politiķi “visai asā formā” reaģējuši uz Krievijas Valsts domes vēršanos pie parlamentāriešiem un “visiem atbildīgiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķiem” ar uzaicinājumu pārskatīt attieksmi pret Otrā pasaules kara sekām. Pēc Igaunijas premjera domām, Valsts domes paziņojums liecinot par Krievijas nevēlēšanos atzīt vēsturiskus faktus. Minēta arī Baltijas valstu un Lielbritānijas Eiropas Parlamenta deputātu vēstule līderiem ar aicinājumu neapmeklēt 9.maija svinības, un diskusija centrējas ap Baltijas un Krievijas atšķirīgajiem viedokļiem par šo datumu. Igaunijas Eiropas Parlamenta deputāts Tunne Kelams uzsver: “Bez principiālas jaunāko laiku vēstures notikumu noskaidrošanas, bez paskaidrojuma, ka komunistiskā diktatūra bija tādā pašā mērā necilvēcīga kā nacistiskais režīms, nevar mierīgi apstiprināt, ka nacistu vai komunistu noziegumi neatkārtosies.””

•

Franču “Le Monde”: “Ir veikts milzīga apjoma pētījums Eiropā par reliģijas jautājumiem. To, ka pastāv nepatika pret musulmaņiem, atzīst vairāk nekā puse (52%) iedzīvotāju.”

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Putins ir Krievijas Pinočets vai ģenerālis Franko. Viņš neved Krieviju uz brīvā tirgus demokrātiju, bet gan uz diktatūru. Neraugoties uz to, fašistiskā tipa Krievija ir labāka par komunistisko Krieviju. Komunismā saimniecība nedarbojās, kamēr Franko Spānijā un Pinočeta Čīlē ekonomika ievērojami attīstījās, izveidojot vidusslāni. Tur tolaik arī nostiprinājās starptautiskie kontakti, tādējādi veidojot pamatu demokrātijai.”

•

Krievijas “Literaturnaja gazeta” raksts ir par PSRS uzvaru Lielajā Tēvijas karā. Raksts publicēts pirmajā lappusē ar lielu fotokolāžu – trīs padomju kareivji uz uzraksta “Pobediteļi 1941–1945” fona, un apakšpusē vienā līnijā izkārtojušies Eiropas parlamentārieši, kuri cenšas aizsniegt tos uz priekšu izstieptām rokām. Autora sašutumu izraisījis Eiropas Parlamenta 93 deputātu “uzsaukums boikotēt” 9. maija svinības.

•

Vācu “Die Welt”: “Vai Rietumi un Krievija Ukrainas dēļ sanaidosies? Raugoties uz notikumiem Ukrainā, Austrumu un Rietumu viedokļu atšķirības nevarētu būt vēl lielākas. ASV un Eiropas Savienībai par to nav ne mazāko šaubu: Kijevā demonstrējošā tauta vēlas demokrātiju un oligarhu režīma galu.”

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Pozitīvā informācija ir tā, ka Kremlis līdz apnikumam var izteikt draudus, taču tam šobrīd vairs nepietiek reāla tanku spēka, lai šos draudus īstenotu. Te arī ir vērojama starpība starp pašreizējo valsti un bijušo PSRS.”

•

Krievijas “Vremja novostei”: Krievijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta pētniecības centra vadītāja Olga Krištanovska apakšvirsrakstā “Krievija izmēģina Ukrainā parlamentāru republiku” atsaucas uz jau agrāk izvirzītu tēzi, ka Krievijas 2008. gada scenārijā paredzēts mainīt politiskās uzbūves modeli – pāriet uz parlamentāru republiku, kur vara koncentrējas premjerministra rokās. Viņasprāt, šā modeļa izmēģinājums tiek veikts Ukrainā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem