Nekur nav tik labi kā mājās

Andris Siliņš, konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” Kurzemes novada vērtēšanas komisijas loceklis no Latvijas Agronomu biedrības

Turpinājums. Sākums “LV”, 10., 11.12.2004.

4.

Skolā ieti man gribas

Ar dzeju, mūziku, dziesmām un puķuzirņu pušķi novada vērtēšanas komisiju sagaida Zirņu pagastā Foto: Andris Siliņš

Ar dzeju, mūziku, puķuzirņu pušķi un vārītu zirņu bļodiņu mūs sveica Saldus rajona Zirņu pagastā. Kopplatība – 20554 ha, 1878 iedzīvotāji. Pagastā 469 zemnieku saimniecības ar vidējo lielumu ap 30 ha. 196 ganāmpulkos reģistrēti 950 liellopi, t. sk. 540 slaucamas govis.

Zemnieku samniecībā “Ziķi” tēvs un dēls Bušinski apsaimnieko 220 ha zemes, apkopj 20 slaucamās govis, kuras augu diennakti tur laukā, arī ziemā. Uz jautājumu, vai tad pupi govīm neaizsalst, saimniece atbild noliedzoši. 15 sivēnmāšu sivēnus galvenokārt pārdod, nedaudz nobaro paši. Ir iestādīti 2 ha intensīvā ābeļdārza un 5,2 ha upeņu. Tas esot tā – vaļaspriekam. Lai ražu saglabātu svaigu līdz pat ziemai, iegādāta aukstumkamera. Padziļinātajā dīķī ielaisti līņi. Turpat blakus facēliju lauks – tas bišu barībai.

Kā to visu var paspēt?

“Ziķos” uzskata, ka jāsaimnieko ar prātu. Tad arī darbi sokas un tos var darīt ar prieku. “Tā tikai liekas, ka mēs daudz strādājam. Patiesībā tā ir atpūta. Man ļoti patīk strādāt. Aizeju uz dārzu pie bitēm, saņemu enerģiju un darbus padaru labprāt,” tā mājas saimniece Marija. Biju dzirdējis atziņu, ka atpūta esot darbu rakstura maiņa. Te nu tas izpaudās praksē. Bet kāpēc “Ziķos” šogad bites nespieto? Labam saimniekam bites nespieto – atsmej Marija. Ko te vēl piebilst? Ak, jā! To, ka pagājuši 50 gadi, kopš Saldus rajonā sākuši darboties pirmie foto un kino pulciņi. Mājas saimnieks Andris kopš 1966.gada Saldus tehnikumā šai jomā aktīvi piedalījies, izveidojot pamatīgu arhīvu. Savācot vēl tā laika aparatūru, savā mājā izveidojis Saldus rajona fotokino muzeju.
Zemnieku saimniecības “Sārmi” saknes sniedzas līdz 1645.gadam, t.i., Pētera Pirmā laikiem, kad te bijusi ziepju vārīšanas manufaktūra, kurā no koku pelniem gatavojuši veļas mazgājamo sārmu un vārījuši ziepes. Mājas saimnieks Jānis Sārmiņš ir lielisks stāstnieks. “Pieredzes apmaiņai” savulaik “komandēts” uz Sibīriju. Pārbraucot savā mājā nedrīkstējis apmesties. Atļauju saņēmis, kad no mājas nekas nav palicis pāri. Sākuši būvēt. Kaut kur vajadzējis mazgāties. Ierīkojuši dīķi un ielaiduši zivis. Maizei iesējuši labību. Tagad brīvai slaukšanas zālei kā Eiropai cauri nu iet 50 raglopi. Ir arī cūklopi, bites un zivis. – Nu tu esi simttūkstošnieks – tā kaimiņi, jo tev tik daudz bišu. Tēva saimniecībā savulaik strādājuši 4 zirgi un 12 cilvēki. Tagad darbus ar 4 traktoriem padara tēvs un dēls ar sievām un mazmeitiņu. Pēc darba – uz pirti. Un no rīta atkal visi svaigi kā gurķīši. Pirts atpūtas telpā vietas 20 cilvēkiem – nākamiem tūristiem.
Pagasta lielākās zemnieku saimniecības īpašnieks Guntars Pelēķis apsaimnieko 597 ha zemes, audzē graudus. Saimnieks nomā zemi arī citos pagastos. SIA “Strēlnieks” iepērk un pārstrādā kokus. Pirmā produkcija bijusi dzelzceļa gulšņi Latvijai, tagad plašāks sortiments aptver arī ārzemes, atceļā veicot transporta pakalpojumus citiem uzņēmumiem.

Pašiem savs olimpiskais medaļnieks

Zirņu pagastā ir divas pamatskolas. Kurzemītes pamatskolā pēc Anglijas pieredzes mācības notiek pa blokstundām, t. i., vienu priekšmetu mācoties divas stundas no vietas. Šai laikā bērni pilnīgi apgūst vielu un mājas darbs ir vairāk radošs, mazāk apgrūtinošs, jo sešu vai septiņu priekšmetu vietā tagad jāmācās trīs. Līdz ar to arī somas kļuvušas vieglākas. Šai skolā padziļināti apgūst vides izglītību.
Pirmā ideja bijusi, rīkojot dažādas nometnes, izzināt dabu. Nākamais solis – vides izzināšanas iekļaušana mācību stundās, tad izvērtēšana un savas attieksmes veidošana pret vidi, savu vietu tajā. Tas ir sākums saimnieka attieksmei pret zemi. Vide jau nav tikai daba ap mums. Bērni domā, kā rīkoties sabiedrībā, mācās apzināties sevi, lai ārējā pasaulē, izejot no mājām vai skolas, neapjuktu un nepazustu. Mācības vistiešākā veidā tiek saistītas ar reālo dzīvi. Pērn 9.klase kopā ar skolotāju projekta ietvaros uzdāvināja skolai puķu dobi. Nesen skolēni gar ceļmalas grāvi iestādīja daudz mazu bērziņu. Ir iecere vākt makulatūru. Skolēni netieši iesaista arī vecākus un pārējo sabiedrību. Projekts “Skolas ilgtspējīga attīstība” vides izglītībā iesaista visu skolu un dod iespēju iegūt partneri vides izglītībā Anglijā. Pēc projekta iecerēm Kurzemītes skola būs Kurzemes bāzes skola visā Latvijā ar domu veidot šeit Vides izglītības centru. Zviedrijas un Latvijas kopprojektā “Trepes” apgūtā zviedru pieredze iemācīja nodarbību vadīšanu dabā. Daudz dabas vērotāju projekti tapuši sadarbībā ar ārzemju partneriem.
Latvijas un Dānijas kopprojekta būtība ir izmantot to kā mācību metodi stundā. Tas aptvēris 50 skolu 150 skolotājus un vairāk nekā 1000 5.–9.klašu skolēnus, apzinot četras lielākās Latvijas upes no dabaszinātnieka, vēsturnieka un mūziķa redzespunkta.
Tā kā skola piedalās ļoti daudzos ārzemju projektos, bērniem angļu valodu māca no 1. klases. Skolēni, atgriezušies no olimpiskajām spēlēm Lietuvā, bijuši gandarīti par iespēju sarunāties ar citu valstu vienaudžiem. Arī bērnu vecāki mācās angļu valodu un datorus. Skola ļoti priecājas par tikko uzcelto sporta zāli, kas tapusi par pašvaldības kredītu un vietējās būvfirmas palīdzību. Bez pirmskolas un pamatizglītības programmas skola realizē speciālās izglītības programmas skolēniem ar speciālām vajadzībām un garīgās attīstības traucējumiem.
Tikāmies ar šīs skolas absolventu Edgaru Bergu, kurš Saldus profesionālajā vidusskolā apgūst datortehniķa specialitāti. Viņam pieder otrs labākais rezultāts pasaulē lodes grūšanā un diska mešanā invalīdu sportā. Apbrīnojama ir viņa apņēmība un mērķtiecība. Liels ir Edgara vecāku nopelns, kuri vadāja puisi uz sacensībām un treniņnometnēm un neļāva ieslīgt apātijā. Kad pavēries ceļš uz starptautiskajām sacensībām, sports kļuvis par viņa dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Lai gan treniņos lijuši sviedri, varbūt pat asaras, “nekad nav bijis tik grūti, lai atteiktos no iesāktā” – tā atsaka Edgars, kas bērniem ir paraugs un pierādījums, ka īpašas vajadzības nav šķērslis, lai gūtu labus rezultātus un piepildītu savus sapņus darbā, mācībās un sportā. Nu jau zinām, ka Edgars paraolimpiskajās spēlēs Atēnās iepriecināja visu Latviju ar divām izcīnītām olimpiskajām medaļām.

Sūtība – darīt otram labu

Kad tuvojamies 1909.gadā celtajai Zirņu pamatskolai, uz skursteņgala ligzdojošie stārķi un skolas direktore apliecina, ka skolai audzēkņi būs arī turpmāk. Pirmsskolas programmu apguvuši 27, bet vispārējo pamatizglītību – 135 bērni, iesaistoties 11 interešu izglītības programmās. Skolā strādā 19 pedagogi un 10 tehniskie darbinieki. Ik gadus 30 – 33 skolēni piedalās 12 – 16 olimpiādēs rajonā, novadā un valstī, iegūstot 10 – 13 godalgotas vietas rajonā, 1 – 3 novadā un 1 – 2 valstī. Skolu sporta spēļu kopvērtējumā rajonā otro gadu 1.vieta. Meiteņu komanda “Saldus FK/Zirņi” jau otro gadu ir Latvijas čempiones futbolā, un trīs šīs skolas skolnieces un absolventes spēlē Latvijas izlasē. Skolā darbojas folkloras kopa. Jau trešo gadu skolā notiek folkloras nometne “Zaļā naģe”, kas pulcē bērnus no visas Kurzemes. Skolēni izveidojuši skolas prezentācijas disku vācu valodā, kuru cēla priekšā konkursā “Join Multimedia 2004”. Skolā darbojas jaunsargi, arī meitenes. Skolotāju dienā topošie pedagogi un radošo profesiju pārstāvji strādā ar skolēniem un skolu vada vecāku padome. Bijusi tikšanās ar absolventiem, kuri izvēlējušies militāro karjeru. Sazinās ar absolventiem, kas dienē Irākā. Lielu nozīmi skolā piešķir vēstures mācīšanai. Sāk ar skolas vēsturi, tad pagasta un visas valsts vēsturi, uzsākta seno lietu vākšana.
Airītēs atrodas piemineklis un muzejs Oskaram Kalpakam. 1950.gadā piemiņas vieta tika izpostīta un pieminekļi aizvesti uz mežu. 1987.gada 8. novembrī patriotu grupa Oskara Grīga vadībā sakopa bijušā pieminekļa apkārtni. Vēlāk vietējā akmeņkaļa V. Berga vadībā izgatavots jauns O.Kalpaka piemineklis un uzstādīts 1990.gada 11.novembrī. Tad arī atjaunota muzeja darbība. Priedi, pie kuras pulkvedis tika nāvīgi ievainots, sazāģēja ripās, kuras ar atbilstošu uzrakstu uzdāvināja skolām.
Pagastā darbojas divas bibliotēkas – Zirņos un Būtnāros. Zirņu bibliotēka ir iekļauta vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā ar interneta pieslēgumu. Pieprasījums ir ļoti liels, un tiek domāts palielināt datoru skaitu. Par izlasītām grāmatām bērni labprāt atstāj savas atsauksmes. Mākslinieki šeit izstāda savus darbus. Bibliotēkas dvēsele ir tās vadītāja Benita Kārkliņa, kas grāmatas izsniedz arī skolas bibliotēkā. Ar kādu labestību un sirsnību viņa runā par sava pagasta ļaudīm! Ik vārdā var just: darīt otram labu – tā ir viņas sūtība. Īsts kristīga cilvēka paraugs. Ne velti viņa šeit noorganizējusi Maltas palīdzības dienesta punktu, kurā var iegādāties lietotus apģērbus. Arī nodot sev nevajadzīgos, bet citam noderīgos. Šogad Saldus Maltas palīdzības dienests svinēja 10 gadu jubileju. Par labu sadarbību pagasta priekšsēdētājs apbalvots ar medaļu. Zirņu pagastā nav baznīcas, bet ir ierīkota kapela. Pēc skolotāju iniciatīvas pirmie dievkalpojumi notikuši skolā. Ir izraudzīta vieta un dabūta atļauja baznīcas celšanai.
Zirņos ir divas BMX trases: viena laukā, otra bijušajā minerālmēslu šķūnī. Šoferis Eduards Viļums, savulaik braukdams ar dažādu marku mašīnām, savācis atzīstamu antīko automobiļu kolekciju. Zirņu pagastā atrodas Mednieku un makšķernieku biedrības bāze “Atpūtas” un Pakuļu šautuve, kurā regulāri notikušas klubu sacensības un republikas mēroga čempionāti. Ilgu laiku saldenieki bijuši labākie šāvēji valstī.

Ēdampagastu ēverģēlības

Zirņu pagasts dūšīgi piedalās Latvijas ēdamo pagastu koalīcijā, tikšanās reizēs allaž gūstot jaunas atziņas un bagātinoties ar tām. Tā kārtējā, nu jau jubilejas salidojumā Pampāļos Zirņu pagasts prezentēja jaunu un izsvērtu reģionālās reformas koncepciju, pēc kuras Kurzemē būs tikai 1 (viens) reģions ar centru Zirņos, kurā laika gaitā iekļautu visu Latviju.
Savukārt arheoloģiskos izrakumos Kūkās atrastajos pergamentos konstatēts, ka Ievas dotais skābais grēka ābols patiesībā bijis salds kūkas gabals. Toreiz enerģiski uzdarbojušies dietologi un grēka kumosu pierakstījuši ābolam. Nozīmīguma ziņā šie pētījumi būtu atsevišķas publikācijas vērti, bet ierobežotā raksta apjoma dēļ minēšu tikai Tumes pagasta ierosmi. Lai sabalansētu budžetu pašvaldībās un Saeimā un sekmētu darba ražīgumu, pagasta padome pieņēmusi jaunus Darba kārtības noteikumus, kurus ES ieteikusi par paraugu citām dalībvalstīm. Jaunie noteikumi paredz, ka slimības lapas vairs netiks pieņemtas, jo, ja darbinieks ir bijis spējīgs tikt līdz ārstam, tad viņam jāspēj ierasties arī darbā. Katram darbiniekam turpmāk būs 104 brīvdienas gadā – sestdienas un svētdienas. Bet atvaļinājumu noteiktie datumi ir 1.janvāris, 1.maijs un Līgo svētki.
Zirņu pagastā pārliecinājāmies, ka pagasts ar labiem panākumiem varētu piedalīties konkursā par dziedošāko pagastveci un viņa svītu, bet zemkopības ministrs konkursa noslēgumā šoreiz pasniedza Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauksaimniecības un konsultāciju centra un Latvijas Agronomu biedrības balvu nominācijā “Zemkopība un lauku vide”. Arī nominācijā “Izglītība un sports” zirņenieki šogad labākie, un Izglītības un zinātnes ministrijas balvu dāvā Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktore Agra Bērziņa.

Nobeigums sekos