Imanta Ziedoņa un Kārļa Skalbes pasakas

Konkursā vidusskolēniem “Ko Tu zini par Kārli Skalbi?”, kurā piedalījās ap 200 jauniešu, bija arī šāds jautājums “Salīdzini K.Skalbes pasakas ar A.Sakses, S.Kaldupes vai I.Ziedoņa pasakām”. Tātad – bija brīva izvēle. Savus darbus konkursam iesniedza 170 jaunieši un daudzi rakstīja par I.Ziedoņa pasakām.

Kad 1945.gadā Stokholmā emigrācijā nomira Kārlis Skalbe, Imants Ziedonis mācījās Lapmežciema pamatskolā padomju okupācijas apstākļos. Starp “Ziemas pasakām” (1913) un “Krāsainajām pasakām” (1973) ir ļoti garš laika nogrieznis. Kāds tad ir redzējums no 2004.gada skatutorņa?
Limbažu 1.vidusskolas 10.klases skolniece Gundega Graudiņa uzsver kopīgo: “Abu pasakām raksturīga dzejiska valoda, tēlainība, bet, tāpat kā atšķiras abu dzejas stils, dažādas ir arī pasakas. K.Skalbes pasakas māca, ka bagātība ir garīgās vērtības – tikums, sirdsskaidrība, pazemība, mīlestība u.c. I.Ziedoņa pasakās valda mākslinieciska savdabība, it kā nepareizums, jo tās atšķiras no pieņemtā, stereotipa, kādām jābūt pasakām, taču arī tajās slēpjas šķietami vecas patiesības. Gan K.Skalbes, gan I.Ziedoņa pasakas ir bagātas ar zemtekstiem, lasītājam pašam ir daudz jādomā un jāvēro. Nerimtīgu tieksmi pēc tālēm rāda K.Skalbes pasakas, tur galvenie varoņi ir meklētāji un sapņotāji; šāda tieksme izteikta arī I.Ziedoņa “Zilajā pasakā”. Abu rakstnieku pasakas vieno arī humora izjūta un dzīvības pilna pasaules plašuma izjūta. Tāpat arī abi izsaka protestu – pret ļaunumu, alkatību, liekulību un mietpilsonību. Viņu pasakas māca pacelt acis uz debesīm un neaizmirst par skaisto un dvēselisko.”
Līdzību un atšķirību uzrāda arī Tilžas internātpamatskolas audzēkne Līga Buļmiste, kas startēja ārpus konkurences: “Kārļa Skalbes pasakas ir skumjas un pilnas ar ciešanām, jo rakstnieks uzskatīja, ka, ciešot un dzīvojot līdzi pasaku varoņiem, mēs kļūstam dvēselīgāki un līdzcietīgāki. Viņa pasakas liek mums domāt par cilvēcīgāko cilvēkā. Turpretī Ziedoņa pasakas ir gaišas, tās it kā spēlējas ar mums, jo dzejnieks pats spēlējas ar krāsām, ar vārdiem, ar domām. Tāpat kā K.Skalbes pasakās, I.Ziedoņa pasakās ir ietverta liela dzīves gudrība.”
Par rotaļīgumu izteikušies vairāki. Baiba Orbidāne (Ogres 1.ģimnāzija, 10.kl.) raksta, ka Ziedoņa “draiskās, jautrās un rotaļīgās pasakas uzrunā cilvēku ar jauko un gaišo skatījumu uz dzīvi”. Kristīna Morževska (Daugavpils J.Pilsudska Poļu vidusskola, 12.kl.): “Ziedonis it kā visu laiku “attīsta” savu fantāziju, patiešām meistaro, “spēlējas”, piemēram, ar paradoksiem.”
Gajane Grigorjana (Jaunogres vidusskola, 11.kl.) uzsver: “I.Ziedoņa pasakas ir ļoti mīļas bērnu pasakas. (..) Šo pasaku īsto domu var atrast tikai bērns, jo pieaugušam cilvēkam ir cita domāšana. (..) Man liekas, ka I.Ziedoņa “Krāsainās pasakas” veltītas tieši fantāzijas attīstīšanai, jo visu, ko autors apraksta pasakās, bērni iedomājas savā prātā.” Irina Lastovska (Zilupes vidusskola, 12.kl.) par adresātu domā citādi: “Bērnībā man nebija skaidrs, par ko īsti ir runa I.Ziedoņa pasakās, bet vecākajās klasēs, tās pārlasot, es tajās saskatīju to, ko autors vēlējies pateikt. K.Skalbes pasakas bērna domāšanai ir saprotamākas nekā I.Ziedoņa pasakas, jo bērni visu uztver tiešā nozīmē.”
Konkursā par Skalbi Ziedoņa pasakas visplašāk un visdziļāk vērtē Saldus pilsētas 2.vidusskolas 11.klases skolniece Svetlana Tkačuka. Viņa atzīst, ka Ziedoņa pasakas domātas visiem lasītājiem un visu spēļu atbalsta laukums ir realitāte.
Priecājos, ka tik daudz skolēnu iesaistījās literatūrkritiskajā domāšanā – dažādu autoru pasaku salīdzināšanā un ka viņu vidū bija daudzi cittautu jaunieši, kas aug kopā ar savu un latviešu kultūru.

Ilgonis Bērsons,

konkursa žūrijas priekšsēdētājs