Sons Mjonhjuns, Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, gads kopš pērnā gada 15. augusta — iepriekšējiem jūsu valsts svētkiem — nesis ievērojamas pozitīvas pārmaiņas attiecībās starp abām, joprojām šķirtajām, ideoloģiski un ekonomiski ļoti atšķirīgajām Korejas valstīm.

— Tiesa. Nav šaubu, ka pats nozīmīgākais notikums pēdējā laika attīstībā bija pirmā sekmīgā Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas vadītāju apspriede šā gada jūnijā. Apspriedes rezultāti, meklējot ceļus nācijas atkalapvienošanai, Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas ekonomiskajai sadarbībai, šķirto ģimeņu atkalapvienošanai un citu problēmu atrisināšanai, guvuši starptautiskās sabiedrības atzinību. Tagad mēs nežēlojam spēkus, lai šajā procesā sasniegtu vērā ņemamus rezultātus. Ir jau bijušas abu pušu ministru tikšanās, pārrunājot sadarbības ceļus. Abu pušu ārlietu ministri, tiekoties Bangkokā, vienojās sadarboties starptautiskās organizācijās. Arī darījuma aprindu ļaudis tiekas sarunās, apspriežot perspektīvus Dienvidkorejas investīciju projektus Ziemeļkorejā. 15.augustā abās galvaspilsētās pēc gandrīz piecdesmit gadiem atkal tikās aptuveni divsimt šķirtās ģimenes no abām Korejas daļām — cilvēki, kas gandrīz pusgadsimtu nav redzējuši savus brāļus un māsas, radus un draugus. Mēs ceram, ka šie centieni ļaus Austrumāzijā iedibināt patiesu miera sistēmu.

— Šķiet, ka būtisks pamats jūsu optimismam ir arī Korejas Republikas ekonomiskā stabilitāte un demokrātiskā iekšpolitika.

— Patiešām, politiski Koreja dažos pēdējos gados sasniegusi nobriedušu demokrātiju un sākusi īstenot visas cilvēka tiesības, par ko mēs domājām gandrīz piecdesmit gadus kopš modernas, demokrātiskas valsts nodibināšanas. Ekonomiski Koreja tagad ir pilnīgi atveseļojusies no finansu krīzes, kas 1997. gada beigās satricināja daudzas Āzijas valstis. Lai atjaunotu savu ekonomisko spēku, Koreja īstenoja galvenās ekonomiskās un administratīvās reformas. Tā pārstrukturēja savu ekonomiku ar valdības iejaukšanos biznesa sektoros un nodrošināja darījumu uzskaites caurskatāmību, padarot mūsu ekonomiku atklātāku un efektīvāku. Taču mēs zinām, ka nepieciešams īstenot vēl vairāk reformu, un Korejas valdība pie tā uzcītīgi strādā.

— Kā Dienvidkorejas sabiedrība vērtē 15. augustu, kas ir jūsu valsts svētki?

— Šī diena korejiešu tautai ir nozīmīga divu faktoru dēļ. Pirmkārt, šajā dienā 1945. gadā japāņu armija padevās sabiedroto spēkiem un mēs, korejieši, pēc 36 Japānas impērijas koloniālās kundzības gadiem ieguvām brīvību. (1910. gadā Japāna anektēja Koreju ar paverdzinošiem noteikumiem, un kopš tā laika korejieši bija sapņojuši par brīvību un neatkarību). Otrkārt, 1948. gada 15. augustā pēc Korejas pirmajām brīvajām un demokrātiskajām vēlēšanām tika izveidota demokrātiskā Korejas Republikas valdība. Kopš tā laika 15. augusts ir arī Korejas Republikas valsts svētki.

— Latviju un Koreju šķir liels ģeogrāfiskais attālums. Cik stipri tas, jūsuprāt, iespaido mūsu valstu attiecības?

— Manuprāt, ģeogrāfiskā attāluma, kā arī diplomātisko attiecību relatīvi īsā laika dēļ mums nav iespējams izvērst plašas ekonomiskās attiecības. Taču mūsu valdības visu šo laiku uzturējušas labas attiecības. Pirms vairākiem gadiem Korejas valdība ielūdza Latvijas pārstāvjus piedalīties dažādos apmācības projektos un programmās, lai apgūtu Korejas ekonomisko un administratīvo reformu pieredzi.

Programmu dalībnieku atsaucība pārspēja gaidīto. Savukārt Korejā aizvien vairāk darījuma aprindu pārstāvju interesējas par Latviju, cenšoties jūsu valstī atrast partnerus kopīgiem projektiem. Mēs arī gribam paplašināt kultūras sakarus ar Latviju, lai sekmētu abu tautu labāku sapratni.

Mēs cienām latviešu tautu, un mūs sajūsmina jūsu varonība pagātnes brīvības cīņās. Arī mēs, korejieši, par savu brīvību cīnījāmies 20. gadsimtā. Latvieši tagad cītīgi strādā, lai pārveidotu savu ekonomiku. No savas pieredzes mēs zinām, ka demokrātija un valsts ekonomiskais uzplaukums nav viegli sasniedzami. Taču es ticu, ka Latvija drīz pārvarēs pašreizējās grūtības un izveidosies par veselīgu, plaukstošu valsti. Jūsu gatavošanās un apņēmība iestāties Eiropas Savienībā un NATO ir apliecinājums šādai perspektīvai.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors