Ir sācies Latvijā jauns darba gads, gadu simtenis, gadu tūkstotis

Valsts prezidente:

— Jaungada apsveikumā tautai

Uzruna Latvijas Televīzijā 2001.gada 1.janvārī, pl. 00.10

Es novēlu daudz laimes jaunajā gadā visai Latvijai, daudz laimes pirmajā gadā jaunā gadsimtā un jaunā tūkstošgadē!

Mūsu senči ticēja, ka Laimes māti cilvēks var sastapt savā ceļā, un, ja tā, tad deva viņam trīs vēlējumus. Tas nozīmē, ka katram bija jābūt gatavam ar trīs vēlējumiem, ko tas gribētu piepildīt, gadījumā, ja nu iznāk Laimes māti satikt savā ceļā. Es novēlu, lai katram nākamā gada gaitā tas izdodas, un es ieteiktu, ka katram vajadzētu būt ar saviem trīs vēlējumiem gatavam.

Tie pirmie trīs varētu būt katram pašam par savu personīgo dzīvi, par savas dzīves mērķiem un cerībām. Ja cilvēkam nav skaidri mērķi, pēc kuriem tas tiecas, tad ļoti grūti dzīvē kaut ko sasniegt. Mērķis ir jāizvirza, tas ir skaidri jāformulē, tam jātic ar sirdi un dvēseli, ar sirdi un ar prātu, — tad viss šķiras un viss veras, un Laimes māte pati pienāk klāt un palīdz atrast risinājumu tam, kas ir iecerēts, tam, ko sirds tiešām karsti ir vēlējusies.

Tas pats ir ar valsti. Neko nelīdz mums visiem brēkt kā posta dzeguzēm, kūkot jeb brēkt kā vālodzēm par to, ka mūsu valstī klājas slikti. Ir svarīgi katram izdomāt, iztēloties, kādu mēs vēlētos redzēt šo, to vai citu savā valstī, kā tam būtu jābūt, kā būtu labi, lai viss būtu, kā nākas. Tur katram savā darba laukā tad jāizvirza varbūt arī savi trīs mērķi, ko Laimes mātei prasīt. Ja Laimes māte nāktu pretim un teiktu, kuras trīs lietas tu vēlētos Latvijā sakārtot, kuras trīs lietas tu vēlētos redzēt labākas, tad esi gatavs ar savu atbildi, nāc ar savu vēlējumu, ar savu priekšlikumu.

Man šķiet, ka Latvijai ir nākotnē visas durvis vaļā un šajā jaunajā gadsimtā tiks piedāvātas daudzas iespējas, protams, arī daudz sūra darba, daudz grūtību, bet vai tad mūsu senčiem jebkad ir bijis citādi. Mūsu izredzes ir daudz, daudz labākas. Mums ir izredzes par savām pūlēm arī redzēt sava darba augļus. Mēs, latvieši, esam stipra tauta, mēs esam gudri, atjautīgi, strādīgi, mēs arī varam visu to, ko var citi.

Pagājušais gads mums ir nesis olimpisko zelta medaļu, dažādus čempionus, mūsu mākslinieku laurus dažādos starptautiskos konkursos. Latvietis ir sevi pierādījis kā spējīgs stāvēt jebkuram citam pasaulē blakus. Domāsim par izcilību, domāsim par kvalitāti, darīsim katrs savu darbu pēc iespējas labāk no sirds un dvēseles, lai tas tiktu izdarīts racionāli, saprātīgi, eleganti un skaisti! Un tad, man šķiet, zemei nebūs citas izvēles, kā zelt, plaukt un attīstīties.

Es novēlu visiem piedalīties šai Latvijas celšanas darbā! Es redzu šī gadsimta Latviju kā skaistu, attīstītu, bagātu zemi. Ķersimies visi pie darba, lai tādu to varētu veidot! Daudz laimes jaunā gadā un jaunā gadsimtā!

— sveicot Austrāliju simtgadē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga gada nogalē, 29. decembrī, nosūtīja apsveikuma vēstuli Austrālijas valdībai un iedzīvotājiem sakarā ar Austrālijas Savienības pastāvēšanas simto gadadienu.

Vēstulē prezidente raksta, ka Austrālija var būt lepna par gadsimta laikā sasniegto, kā arī atzīmē tās nozīmīgo lomu Klusā okeāna reģiona un pasaules attīstībā. Svarīgākais Austrālijas iedzīvotāju centienu pamats bija likts Austrālijas konstitūcijas pieņemšanā un Austrālijas Savienības nodibināšanā 1901.gada 1.janvārī, bet arī pirms tam austrālieši bija tādu demokrātisko procesu aizsācēji kā aizklātā balsošana un vēlēšanu tiesību piešķiršana sievietēm, sacīts vēstulē.

"Kā Latvijas prezidente esmu pateicīga par to, ka liela daļa manu tautiešu atrada patvērumu Austrālijas zemē pēc tam, kad bija spiesti pamest dzimto zemi, bēgot no svešzemju okupācijas. Trimdas latvieši deva arī nozīmīgu ieguldījumu Austrālijas labklājības veicināšanā, kā to atzina 1997.gadā Austrālijas parlamentā pieņemtā rezolūcija," raksta V.Vīķe–Freiberga. Prezidente izsaka Latvijas iedzīvotāju pateicību par Austrālijas aktīvo atbalstu Latvijai, atzīmējot, ka Austrālija bija viena no pirmajām pasaules valstīm, kas 1991.gada augustā "de facto" atzina atjaunotās Latvijas Republikas neatkarību.

Austrālijas simtgades atzīmēšanas svinības notiek drīz pēc Sidnejas Olimpiskajām spēlēm — starptautiski ļoti svarīga notikuma, kas apliecina Austrālijas dinamisko un mērķtiecīgo attīstību, norāda prezidente. Vēstules noslēgumā V.Vīķe–Freiberga novēl Austrālijai un tās iedzīvotājiem arī turpmāk veiksmi, labklājību un progresu.

Valsts prezidenta

preses dienests