Ārzemju presē

Krievijas “Rossijskaja gazeta” aplūko sarežģīto jautājumu, ar ko jāsaskaras Baltijas valstu prezidentiem, – braukt vai nebraukt uz 9. maija svinībām, kad varētu tikt parakstīti robežlīgumi ar Krieviju. Igaunijas prezidents parakstīšanu vēlas veikt agrāk, jau februārī. Laikraksts ziņo, ka viņa pozīcija nebraukt uz svinībām vairs neesot tik noteikta, tomēr diplomāti un amatpersonas joprojām iesaka nespert šo soli.

•

Francijas “Le Figaro”: “Aptaujas rāda, ka vairākums Francijas iedzīvotāju atbalsta Žaka Širaka viedokli par Turcijas pievienošanos ES. Turklāt šī lieta ir nesaraujami saistīta ar referendumu par Eiropas konstitūciju.”

•

ASV “The New York Times” ievadrakstā tiek apsveikts ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Turciju kā “būtisks solis pretim pasaulei, kur identitāte ir balstīta uz kopēju cieņu pret cilvēktiesībām, nevis tautību vai reliģiju.”

•

Angļu “The Financial Times”: Gruzijas prezidents Ukrainas vēlēšanu nākamās kārtas priekšvakarā 26. decembrī aicina demokrātisko pasauli būt modrai, atskatās uz postpadomju valstu neatkarības atgūšanu, ar otro liberalizācijas vilni domājot Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, “Solidaritātes” triumfu Polijā, Berlīnes mūra krišanu, bet ar trešo – Gruzijā notikušo un Ukrainas tiekšanos pēc demokrātijas.

•

Zviedru “Svenska Dagbladet”: “Zviedrija pārtrauks militāro kaujas kuģu, zemūdeņu un zemūdens ieroču attīstību. Zemūdeņu skaits var būt mazāks, nekā nupat nolēma Riksdāgs. Tas izriet no bruņoto spēku virspavēlnieka jaunajām direktīvām.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Turcija nedrīkstētu kļūt par Eiropas Austrumvāciju – mucu bez dibena, kurā ieguldītie līdzekļi aizplūst smiltīs bez jebkāda rezultāta. Tajā pašā laikā nav noliedzams, ka Turcijai ir arī savas ekonomiskās priekšrocības.”

•

Krievijas “Gazeta.ru” raksts acīmredzot tapis vēl pirms Turcijas iestāšanās sarunu datuma noteikšanas. Autors komentē Turcijas iestāšanās ES jautājumu. Šī valsts uz integrāciju Eiropā tiecas jau 40 gadus, bet tikai pirms neilga laika tas kļuvis par reālistisku jautājumu un reizē slidenu virsmu ES. Autors runā par Eiropas sarkano līniju, atdalot Eiropu no Osmaņu un Krievijas impērijas, kuru Eiropas integrācija pagaidām nav pārgājusi. Pēc autora domām, ir simboliski, ka ES vienlaikus jāsaskaras ar Turcijas un Ukrainas jautājumu risināšanu. Tiek jautāts, vai ES ekonomiski politiskais “motors” būs pietiekami spēcīgs, lai integrētu šo valsti.

•

ASV “The New York Times”: “Turcija un Ukraina, kas Juščenko ievēlēšanas gadījumā arī tieksies uz dalību ES, ir lielas un nabadzīgas valstis Eiropas nomalē un radīs lielu izaicinājumu politiskās, ekonomiskās un drošības kopienas (kas ir Eiropas Savienība) adaptīvajai kapacitātei un iekšējai saskaņotībai. Iespējams, ka Bušs savā otrajā termiņā prezidenta amatā Eiropu grasās uztvert nopietnāk, un tas ir būtiski, lai atbildētu pasaules šābrīža izaicinājumiem un draudiem, orientējoties uz līdzvērtīgu partnerību.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem