Ceļ saulītē neparastos iegruvumus
Bauskas rajona Skaistkalnes pagasta padome kārtējā sēdē apstiprinājusi Eiropas nozīmes dabas pieminekļa “Skaistkalnes karsta kritenes” dabas aizsardzības plānu.
Dabas piemineklis aizņem 114
hektāru teritoriju, kas ir tikai daļa no aktīvā karsta –
ģeoloģiskās parādības – teritorijas Latvijas dienviddaļā. Tajā
ietilpst arī Bārbeles, Stelpes, daļēji arī Vecsaules un Brunavas
pagasts Bauskas rajonā, kā arī Valles, Kurmenes, Sērenes,
Mazzalves un Daudzeses pagasts Aizkraukles rajonā, informē
Latvijas Lauksaimniecības universitātes preses daļas vadītājs
Juris Kālis. Minētajos apvidos lielākā vai mazākā mērā novērotas
ģeoloģiskā procesa virszemes izpausmes – karsta kritenes.
Šie zemes virsējo slāņu piltuvveida iegruvumi radušies vietās,
kur pazemes ūdeņi izskalojuši minerālus un tādējādi pazemes
slāņos izveidojuši tukšumus.
Kā norāda J.Kālis, Skaistkalnes apkaimē koncentrējies visvairāk
karsta kriteņu, kas šo teritoriju ļauj dēvēt par vienu no
neparastākajiem apvidiem visā Zemgalē. Par tām interesējas arvien
vairāk tūristu.
Dabas aizsardzības plānu izstrādāja LLU Meža fakultātes
zinātnieki fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska vadībā, bet
dokumenta apspriešanā piedalījās zemes īpašnieki, pagasta padomes
un sabiedriskās organizācijas “Zemgales piekūns” pārstāvji, kā
arī citi aktīvākie Skaistkalnes iedzīvotāji.
Tas izstrādāts, lai saglabātu un aizsargātu dabas piemineklī
sastopamās unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot tūrisma
un izglītības iespēju attīstību.
“LV” informācija