Konkurences veicināšanai un patērētāja labumam

Valdība spērusi būtisku soli, lai kļūtu iespējama trešā operatora ienākšana mobilo sakaru tirgū. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) lēmusi konkurences sekmēšanai ietekmēt telekomunikāciju uzņēmumu cenu politiku, nosakot tarifu “griestus”.

Satiksmes ministrija 17.decembrī paziņoja, ka noteikts galīgais UMTS (Universal Mobile Telecommunications System)/GSM(Global System for Mobile Communications) mobilo sakaru operatora licences izsoles termiņš – nākamā gada 25.februāris. “Divi mēneši ir pietiekami liels laiks, lai spētu izšķirties gan tie, kam iepriekšējais termiņš šķita par īsu, gan tie, kas vēl nebija izlēmuši, vai izsolē piedalīties,” uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš prognozē, ka mobilo sarunu tarifi pēc trešā operatora ienākšanas tirgū varētu samazināties uz pusi un cenas būs spiesti pazemināt arī “Tele2” un “Latvijas mobilais telefons” (LMT).
Nopietnas diskusijas raisījuši attiecībā uz investējamās summas apjomu izvirzītie nosacījumi. Satiksmes ministrs norāda, ka šādi līdzekļi vajadzīgi, lai izveidotu jaunu sakaru tīklu visā Latvijā. Savukārt Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis nesen iebilda, ka prasīto ieguldījumu apjoms sašaurinās iespējamo pretendentu loku, turklāt noteikumos netiek pietiekami skaidri definēts, kā šie līdzekļi izmantojami. Nule veiktās izmaiņas izsoles nosacījumos gan paredz, ka licences pircēja pienākums būs izsoles komisijai iesniegt konkrētu investīciju plānu.

Vai šoreiz atnāks trešais operators?

Izsoli trešā mobilā operatora licencei mēģināja veikt 2002.gadā, taču pieteikumus izsolei iesniedza divi līdzšinējie operatori – “LMT” un “Tele2”. Uzņēmumi iegādājās UMTS licences, katrs samaksājot par tām 5,6 miljonus latu. Tagad tika izlemts UMTS/GSM licenci pārdošanā nepiedāvāt. Saskaņā ar valdības lēmumu atkārtoto izsoli nedrīkstēja organizēt 24 mēnešu laikā pēc iepriekšējās izsoles beigām. Einara Repšes vadītā valdība, tuvojoties moratorija beigām, pauda vēlmi veikt izsoli atkārtoti. Šīs ieceres īstenošanai konkrētus pasākumus uzsāka Induļa Emša valdība, kura izsoles nosacījumus apstiprināja 23.novembrī. Saskaņā ar tiem pretendentam intereses apliecinājums jāiesniedz līdz 21.decembrim, bet finansiālais nodrošinājums – līdz 28.decembrim. Licences sākumcena tika paredzēta 1,3 miljoni latu, un tika noteikta arī jau minētā investējamā summa.
Valdība vēl pagājušonedēļ apliecināja, ka, neraugoties uz LTA iebildumiem, iepriekš noteiktie izsoles nosacījumi paliek nemainīgi. 13.decembrī A.Šlesers pauda pārliecību, ka izsoles termiņu pagarināt nav iespējams. Šobrīd jau gan skaidrs, ka termiņa maiņa ir galīga – to akceptēt vakardienas ārkārtas sēdē nolēmis Ministru kabinets. Tomēr šodien Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības un apkarošanas komisija, klātesot Satiksmes ministrijas, SPRK, LTA, kā arī Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas pārstāvjiem, spriedīs par jautājumiem, kas saistīti ar gaidāmo izsoli un tās nosacījumiem.

Regulators lemj, “Lattelekom” iebilst

SPRK veikusi būtiskus pasākumus tirgus liberalizācijā. Ar 15.decembri regulators izlēmis noteikt “Lattelekom” starpsavienojumu tarifu maksimālo robežu. Sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītāja Inna Šteinbuka norādīja, ka “Lattelekom” būs spiests samazināt galatarifus, pielāgojoties tirgus situācijai, un regulatora lēmums šo procesu paātrinās. Turklāt starpsavienojuma tarifu pazemināšana vairos operatoru izvēles iespējas, kas iekšzemes tālsarunās līdz šim bija nelielas. “Lattelekom” pārstāvji gan izteikuši pārsteigumu par regulatora lēmumu. Uzņēmuma Regulēšanas lietu daļas direktors Aivars Kreilis norāda: “Prakse rāda, ka mūsu starpsavienojumu tarifu samazināšanai nav tiešas saiknes ar citu operatoru galalietotāju tarifu samazināšanu. No starpsavienojumu tarifu samazināšanas labumu gūs nevis Latvijas sabiedrība un telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji, bet gan atsevišķi telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji.” Kā apgalvo regulatora pārstāvji, šāds lēmums bijis nepieciešams, lai veicinātu tirgus spiedienu uz “Lattelekom”. I.Šteinbuka uzskata, ka Latvijas fiksēto telefonsakaru gigantam noteikto regulēšanas parametru dēļ vidējā telefona rēķina summai līdz nākamā gada novembrim būtu jāsarūk par čet-riem procentiem.
Citu regulatora panākumu vidū minams interneta lietošanas cenu kritums un palielinātās pieslēgšanās iespējas. Šos procesus, kas ļauj ienākt tirgū jauniem dalībniekiem, I.Šteinbuka vērtē kā pozitīvu sasniegumu, atzīmējot arī to, ka telekomunikācijas ir vienīgā tautsaimniecības nozare, kurā vērojams cenu kritums.

Jānis Nicmanis