Skolotāja godināšana
Latvijas Universitātes jauktais koris “Juventus”, Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktais koris, Valmieras vīru koris “Imanta” un Rīgas “Absolventi” trešajā Adventes svētdienā pieskandināja Universitātes Lielo aulu, ar dziesmu godinot diriģentu, komponistu, ērģelnieku un jauno mūziķu audzinātāju Jāni Dreimani (1909–1963) 95.dzimšanas dienā.
“Spilgts, trauksmains,
neaizmirstams!” – tā par Jāni Dreimani saka atceres koncerta
iniciators Georgs Dovgjallo, viens no daudzajiem izcilā mūzikas
pedagoga audzēkņiem. To ar savu koru sniegumu apliecināja arī
diriģenti Juris Kļaviņš, Irēna Zelča, Ilze Štāla, Arvīds Platpers
un Pauls Kvelde. Skanēja Jāņa Dreimaņa tautasdziesmu apdares un
oriģināldziesmas, kā arī viņa savulaik iestudētie Jāzepa Vītola,
Emīla Dārziņa, Jāņa Kalniņa un citu komponistu darbi. Spēlēja
ērģelnieks Tālivaldis Deksnis.
Izrādās, ka pirmo ceļa zvaigzni Jānis Dreimanis iededzis arī
profesoram Oļģertam Grāvītim: “Kad 1949. gadā Liepāja gatavojās
Alfrēda Kalniņa 70 gadu jubilejai, viņš, jau ievērojams pedagogs
un diriģents, konservatorijā sameklēja mani, trešā kursa
studentiņu, un aicināja teikt koncertā ievadvārdus. Es nekad vēl
nebiju publikas priekšā runājis, bet laikam profesors Jēkabs
Vītoliņš bija mani ieteicis un viņš uzticējās. Uzticējās
jaunatnei. Viņš arī mūzikā meklēja jauno, reto, patiesi
interesanto. Liepājā viņš izvadāja mani pa savu mūzikas
vidusskolu, kur mācīja arī mūzikas vēsturi. Toreiz apbrīnoju
skolas bagāto bibliotēku un skaņuplašu kolekciju. Arī Debisī,
Ravēls, Stravinskis, Šēnbergs. Mūziķi, kuru vārdus pēc zināmajiem
partijas lēmumiem pret formālismu padomju mūzikā un klanīšanos
Rietumu priekšā padomju jauniešiem bija vēlēts aizmirst.
Skolotājs topošos mūziķus turpināja mācīt pēc savas gaumes un
saprašanas.”
Kompaktdiskā ierakstīta piemiņas grāmata “Brīvmākslinieks Jānis
Dreimanis. Atmiņas, attēli, notis”, ko sastādījis Georgs
Dovgjallo. CD formā tā pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Mūzikas nodaļā.
Aina Rozeniece, “LV”
Uzziņai:
Jānis Dreimanis dzimis Rīgā.
Klavierspēli sācis mācīties Valmierā. Latvijas konservatorijā
(tagadējā Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā) beidzis prof. Paula
Jozuus ērģeļu un prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi,
apguvis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu un sitamo instrumentu
spēli. Jau studiju gados sācis diriģenta gaitas. 1934.gadā kļuvis
par virsdiriģentu Mālpilī, vēlāk Ludzā, Siguldā, Mērsragā. Viņa
vadītais mūzikas un dziedāšanas biedrības “Fortissimo”
jauktais koris 1943.gadā atzīmē 15.gadadienu. Kopā ar to un
biedrības mazo simfonisko orķestri viņš koncertē visā Latvijā.
Vada arī Rīgas 5.aizsargu pulka kori, vairākus gadus ir Tukuma
luterāņu baznīcas ērģelnieks un draudzes kora diriģents.
Pēc Otrā pasaules kara Jānis Dreimanis dzīvo Liepājā. Strādā
mūzikas vidusskolā un teātrī. Viņa dārgākais lolojums ir vīru
koris “Dziedonis”, ar kuru izcīnītas uzvaras dziesmu karos un
gūti panākumi neskaitāmos koncertos. 1946.gada pavasarī sākas
Alfrēda Kalniņa autorkoncerti. Pirmatskaņojumu piedzīvo vīru
korim komponētā “Himna sievietei” un dziesma “Nameisis,
zemgaliešu virsaitis”. Latviešu mākslas dekādē Maskavā, kas
notika 1955.gadā, ievērību izpelnījās viņa komponētā dziesmu un
deju svīta “Senās kāzas Nīcā” etnogrāfiskā ansambļa priekšnesumā.
“Dziedonis” savu 35.gadskārtu atzīmē ar vērienīgu koncertu, kas
veltīts Jāzepa Vītola simtgadei. Vairākus gadus Jānis Dreimanis
ir Liepājas pilsētas un līdz pat mūža galam – Liepājas apriņķa
koru virsdiriģents.
Negaidīti un pēkšņi aprāvās Jāņa Dreimaņa dzīves pavediens.
Pēdējā gaitā viņu pavadīja visa Liepāja.
No rakstu krājuma “Latvju mūzika” Nr.24, 1995.g.