Ministru kabineta rīkojums Nr.1002

Rīgā 2004.gada 20.decembrī (prot. Nr.72 43.§)

Par Koncepciju par finanšu resursiem zāļu pieejamības nodrošināšanai pacientu ambulatorai ārstēšanai Latvijā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, valsts lomu un atbildību šajā procesā

1. Atbalstīt Koncepcijas par finanšu resursiem zāļu pieejamības nodrošināšanai pacientu ambulatorai ārstēšanai Latvijā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, valsts lomu un atbildību šajā procesā (turpmāk — koncepcija) kopsavilkumā ietvertā risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Veselības ministrijai līdz 2005.gada 1.maijam sagatavot un veselības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

4. Veselības ministrijai līdz 2006.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas īstenošanas gaitu.

5. Jautājumu par koncepcijas īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta pieprasījumiem, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

(Ministru kabineta

2004.gada 20.decembra rīkojums Nr.1002)

Koncepcijas

par finanšu resursiem zāļu pieejamības nodrošināšanai pacientu ambulatorai ārstēšanai Latvijā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, valsts lomu un atbildību šajā procesā

kopsavilkums

I. Ievads

Latvijas iedzīvotāju veselības statistikas dati liecina par nepieciešamību mainīt attieksmi pret veselības aprūpi, nosakot to kā valsts prioritāti un paredzot tās nodrošināšanai stabilu ilgtermiņa finansējuma pieaugumu. Latvijā ir augstākais mirstības rādītājs Baltijas valstīs, un iedzīvotāju dabiskais pieaugums veido vislielāko plaisu starp mirstības un dzimstības rādītājiem. Galvenie mirstības cēloņi ir asinsrites sistēmas slimības un onkoloģiskās slimības. Nozīmīga loma gan šo, gan arī citu smagu un hronisku diagnožu slimnieku ārstēšanā ir savlaicīgai diagnosticēšanai un ārstēšanas uzsākšanai, lielā mērā balstoties uz medikamentozo ārstēšanu.

Zāļu iegādes kompensācijas sistēma ir veidota kā viens no mehānismiem primārās veselības aprūpes principu — pieejamības un taisnīguma — nodrošināšanai pacientiem ar smagām un hroniskām slimībām. Pilnvērtīga medikamentoza ārstēšana ambulatorajā posmā ļauj novērst pacientu veselības stāvokļa pasliktināšanos un nonākšanu stacionārā, līdz ar to būtiski ietaupot ārstēšanas izdevumus. Taču neatbilstošais valsts piešķirtā finansējuma apmērs negatīvi ietekmē pacientu iespējas saņemt medikamentozo ārstēšanu.

II. Risinājuma varianti

1.variants

Noteikt, ka valsts neparedz attīstīt zāļu iegādes kompensācijas sistēmu, atstājot tai piešķirto finansējumu pašreizējā apmērā un neiekļaujot kompensācijas sistēmā atlikušās diagnozes. Ņemot vērā saslimstības un pacientu skaita pieaugumu, šī risinājuma varianta īstenošanai jāveic šādi pasākumi:

— jāsamazina kompensācijas procenti jau iekļautajām diagnozēm;

— jāsvītro no diagnožu saraksta atsevišķas jau iekļautās diagnozes, kurām paredzēta zāļu iegādes kompensācija (problemātisks būs jautājums par kritērijiem diagnožu svītrošanai);

— no diagnožu saraksta jāsvītro visas diagnozes, kuras bija paredzēts iekļaut kompensācijas sistēmā, bet kuru iekļaušana tika atlikta.

Plusi:

Īstenojot šo risinājuma variantu, finansējums no valsts budžeta tiktu saglabāts pašreizējā līmenī.

Mīnusi:

a) nozīmīgi pasliktinātos pacientu veselības stāvoklis, līdz ar to turpmākajos gados strauji palielinātos izdevumi stacionārajā posmā un neatliekamajā palīdzībā, kā arī tiktu negatīvi ietekmēta valsts tautsaimniecības attīstība, jo daudzu ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes kompensācijas sistēmā iekļauto diagnožu slimnieki, regulāri saņemot ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, ir pilnvērtīgi darbspējīgi darbinieki;

b) nozīmīgi pasliktinātos pensionāru un maznodrošināto veselības aprūpe, līdz ar to pastiprinot sociālo spriedzi sabiedrībā;

c) šāda rīcība nebūtu atbalstāma Eiropas Savienības integrācijas kontekstā.

Īstenojot šo risinājuma variantu, piešķirtais finansējums paliek pašreizējā līmenī.

2.variants

Pakāpeniski palielināt zāļu iegādes kompensācijai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu summu, 2007.gadā sasniedzot līmeni (52,6 milj. latu gadā, ar turpmāko ikgadējo pieaugumu 0,5 milj. latu apmērā), kas ļautu nodrošināt valsts atbalstu zāļu iegādē visiem pacientiem ar smagām un hroniskām slimībām, kuriem zāļu iegādes kompensācija ir noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem par ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, vienlaikus veicot šādus pasākumus:

— sadalīt kompensējamo zāļu sarakstu divos sarakstos (A saraksts un B saraksts);

— A saraksta ietvaros veikt terapeitiski aizvietojamu zāļu grupēšanu un noteikt šai grupai references cenu, kas ir kompensācijas cena visiem grupā iekļautajiem zāļu nosaukumiem;

— par references cenu kompensācijas cenas aprēķinam izmantot lētāko zāļu vispārīgā nosaukuma vai medicīniskās ierīces cenu attiecīgajā salīdzināmajā zāļu farmakoterapeitiskajā grupā;

— B sarakstā iekļaut tikai tos zāļu nosaukumus, kuri ir neaizvietojami noteiktai slimībai vai pacientu grupai, saglabājot medicīniska rakstura izrakstīšanas ierobežojumus;

— noteikt, ka pacients sedz starpību starp konkrēto zāļu kompensācijas cenu un references cenu, ja konkrētu zāļu kompensācijas cena ir augstāka par attiecīgās farmakoterapeitiskās grupas references cenu, neatkarīgi no līdzmaksājuma apmēra references cenas ietvaros.

Plusi:

a) zāļu kompensāciju atliktām diagnozēm varētu uzsākt 2005.gadā, bet pilnībā kompensējamo zāļu sarakstu izveidot, sākot ar 2007.gadu;

b) būtu iespējams uzlabot zāļu pieejamību tiem pacientiem, kuru diagnozes grupas jau ir iekļautas zāļu iegādes kompensācijas sistēmā;

c) tiktu radīts pamats veselības aprūpes budžeta racionālai un izmaksu efektīvai izlietošanai;

d) varētu nodrošināt ārstēšanas shēmām atbilstoša kompensējamo zāļu saraksta izveidošanu tām slimību grupām, kurās vērojams saslimstības un mirstības rādītāju pieaugums (kardiovaskulārās slimības, onkoloģiskās slimības);

e) kompensējamo zāļu sarakstā pakāpeniski tiktu iekļautas ambulatorai ārstēšanai paredzētās zāles, kas šobrīd tiek iepirktas centralizēti;

f) izņēmuma gadījumos tiktu radīta iespēja nodrošināt ar zālēm pacientus ar smagām un hroniskām slimībām konkrētajās situācijās (reta diagnoze, kas nav iekļauta kompensācijas sistēmā, nepieciešamās zāles nav reģistrētas vai nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā);

g) būtiski samazinātos sociālā spriedze sabiedrībā;

h) perspektīvā tiktu uzlaboti kopējie Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji.

Mīnusi:

Nepieciešami papildu budžeta līdzekļi.

Risinājuma īstenošanas finansējuma avots ir valsts budžets. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ikgadējam finansējumam jāsastāda trešdaļa no veselības aprūpei paredzētā kopējā finansējuma pieauguma (bet ne mazāk kā 10 milj. latu gadā), sasniedzot finansējuma līmeni 20 % apmērā no kopējā veselības aprūpes finansējuma apjoma.

Kā papildu finansējuma avots zāļu pieejamības uzlabošanai attiecībā uz pacienta veicamā maksājuma daļu varētu būt noteikta apdrošināšanas sabiedrības pacienta izdevumu daļas valsts kompensējamo zāļu iegādē kompensācija (apdrošināšanas atlīdzība), veicot veselības apdrošināšanu.

3.variants

Pakāpeniski palielināt zāļu iegādes kompensācijai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu summu, ņemot vērā reālās budžeta iespējas.

Plusi:

a) valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2005.gadā salīdzinājumā ar 2.risinājuma variantu būtu 5,3 milj. latu;

b) tiktu uzsākta zāļu iegādes kompensācija atliktajām diagnozēm (bet kompensācija būtu 20 %, neievērojot slimības smaguma pakāpi);

c) kompensējamo zāļu sarakstā pakāpeniski tiktu iekļautas ambulatorai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas šobrīd tiek iepirktas centralizēti;

d) izņēmuma gadījumos tiktu radīta iespēja nodrošināt ar zālēm pacientus ar smagām un hroniskām slimībām konkrētajās situācijās (reta diagnoze, kas nav iekļauta kompensācijas sistēmā; nepieciešamās zāles nav reģistrētas vai nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā).

Mīnusi:

a) tiks likvidēta 90 % kompensācijas kategorija, pašlaik 90 % apmērā kompensējamām diagnozēm (glaukoma, vairākas endokrīnās un nervu sistēmas slimības, radiācijas ietekme u.c.) paredzot 75 % kompensāciju;

b) diagnozēm, kurām pašlaik ir noteikta 75 % kompensācija (astma, hipertensija, sirds išēmiskās slimības u.c.), tiks samazināts kompensācijas apmērs, paredzot 50 % kompensāciju;

c) ņemot vērā kompensācijas procentu samazināšanu, pasliktināsies zāļu pieejamība pacientiem, jo ne visi pacienti varēs segt līdzmaksājuma daļu;

d) pieaugs sociālā spriedze;

e) netiks nodrošināta pilnvērtīga kompensācija saskaņā ar ārstēšanas shēmām, ņemot vērā, ka kompensācijas procentu samazināšana izraisīs zāļu pieejamības pacientiem samazinājumu līdzmaksājuma apjoma palielinājuma dēļ.

Risinājuma īstenošanas finansējuma avots ir valsts budžets un pacienta līdzmaksājuma palielinājums.

Kā papildu finansējuma avots zāļu pieejamības uzlabošanai attiecībā uz pacienta veicamā maksājuma daļu varētu būt noteikta apdrošināšanas sabiedrības pacienta izdevumu daļas valsts kompensējamo zāļu iegādē kompensācija (apdrošināšanas atlīdzība), veicot veselības apdrošināšanu.

Veselības ministrs G.Bērziņš