Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš Saeimas sēdē 16.decembrī, pirms valsts budžeta 2005.gadam pirmā lasījuma:

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie Saeimas deputāti!
Mūsu valsts ir aizvadījusi dinamisku un jauniem izaicinājumiem bagātu gadu. Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas, protams, ir apsveicami. Taču vai mūs apmierina nabadzīgākās Eiropas Savienības dalībvalsts statuss? Vienīgā Latvijas sabiedrībai pieņemamā atbilde uz šo jautājumu var būt tikai kategorisks “nē”.
Tāpēc pašreizējās valdības un Saeimas darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta ir ārkārtīgi svarīgs, jo nākamā gada valsts budžets būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecību 2005.gadā un arī turpmākajos gados. Nav šaubu, ka galvenais mērķis pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO ir mūsu valsts pārticības līmeņa paaugstināšana. Tāpēc 2005.gada valsts budžets ir maksimāli vērsts uz investīcijām un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguvi, vienlaikus sabalansējot valsts atbalstu sabiedrības sociālajām vajadzībām.
Liktenim un maniem kolēģiem – Latvijas politiķiem – ir labpaticies, ka šogad jau otro reizi man ir tas gods piedāvāt nākamā gada valsts budžeta projektu apstiprināt jums Saeimā. Jūs droši vien interesē jautājums: “Kas ir mainījies 2005.gada valsts budžeta projektā salīdzinājumā ar vēl Induļa Emša valdības laikā izstrādāto?” Ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka nākamā gada valsts budžeta projekts pa šo laiku ir kļuvis vēl precīzāks, sabiedrības aktuālākajām vajadzībām atbilstošāks un vēl vairāk ir sasniegts šķietami neiespējamais, proti, pateicoties veiksmīgajai nodokļu iekasēšanai šā gada laikā, Finanšu ministrijai un valdībai ir izdevies samazināt budžeta deficītu nākamā gada valsts budžeta projektā līdz 133,5 miljoniem latu jeb tikai 1,67 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas pilnībā iekļaujas Eiropas Savienības valstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī un ir būtisks fiskālā deficīta samazinājums salīdzinājumā ar šo, 2004.gadu. Šis skaitlis precīzāk par jebkuriem vārdiem uzrāda valdības rūpes par inflācijas samazināšanu un apliecina vēlmi ieturēt kursu uz bezdeficīta budžetu. Tajā pašā laikā valdība ir spējusi papildinājumā rast vairāk nekā 40 miljonu latu veselības nozarei, zinātnei un sportam.
Esmu gandarīts, ka tas ir izdarīts bez vilcināšanās. Tātad 2005.gada valsts budžetu mums ir iespējas apstiprināt vēl šogad.
Man ir patiess prieks, ka valdošās koalīcijas partijas ir spējušas “nesaplosīt” šo budžeta projektu ar populistiskiem priekšlikumiem, no kuriem droši vien bija grūti atturēties pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Paldies jums par to! Un ļoti ceru, ka līdzīgus pateicības vārdus drīz varēšu teikt arī jums, godātie Saeimas deputāti.
Tā kā 2004.gada deviņos mēnešos Latvijas tautsaimniecība attīstījās ļoti strauji, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 8,5%, tad 2005.gada budžets veidots, prognozējot 6,7% iekšzemes kopprodukta pieaugumu salīdzināmās cenās un 4,3% inflāciju gads pret gadu. Es kā finanšu ministrs būtu ļoti priecīgs, ja mūsu iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes izrādītos visai pieticīgas, jo būtiskākais priekšnosacījums sekmīgai tautsaimniecības attīstībai ir līdzšinējo ekonomikas pieauguma tempu saglabāšana, uz ko pirmām kārtām ir jābūt vērstam arī valdības darbam.
Budžeta projekts paredz 2005.gadā valsts budžeta ieņēmumus 2,57 miljardu latu apmērā, savukārt plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi ir 2,71 miljards latu. Salīdzinot ar 2004.gadu, valsts budžeta kopējie ieņēmumi pieaugs par 537 miljoniem jeb 26,3%, izdevumi – par 509 miljoniem latu jeb par 23,2%.
Par visbūtiskāko no 2005.gada valsts budžeta prioritātēm jāuzskata Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei paredzētie 296 miljoni latu. Šie līdzekļi būs būtisks atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, valsts infrastruktūras attīstībai, kā arī vides sakārtošanai. 2005.gada budžets sāk risināt veselības aprūpes sistēmas aktuālās finansiālās problēmas, paredzot krīzes pārvarēšanai šajā nozarē piešķirt papildus 34,5 miljonus latu. Un tas ir būtisks pieaugums, kas ļaus Veselības ministrijai uzsākt šīs visai sabiedrībai nozīmīgās sistēmas pamatīgu sakārtošanu un uzlabošanu.
Runājot par valdības lielāko “sāpju bērnu” – veselības nozari kopumā –, ir skaidrs, ka veselības aprūpes nepietiekamais finansējums pašlaik ir lielākā problēma valstī, taču tāpat ir jāatzīst, ka valstī nav otras tādas sfēras, kur budžeta līdzekļi tiktu izlietoti tik neefektīvi kā veselības aprūpē šobrīd.
Paskatīsimies uz šo problēmu pilnīgi atklāti! Valsts veselības aprūpē ar katru gadu iegulda arvien vairāk līdzekļu, taču pakalpojumu pieejamība un kvalitāte diemžēl krītas. Es patiesi ceru, ka šajā sfērā patlaban ir sasniegts lūzuma punkts un, sakārtojot veselības aprūpes finansēšanu un administrēšanu, mēs spēsim veselības aprūpi padarīt efektīvāku un pakalpojumus daudz kvalitatīvākus.
Vēl viena būtiska valdības prioritāte ir atspoguļota programmā “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, piešķirot tai 153,3 miljonus latu, kas ir par 29,4 miljoniem latu vairāk nekā šajā 2004.gadā, un nodrošinot šai programmai finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā tas ir noteikts likumā.
Par būtisku priekšnosacījumu ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un Latvijas konkurētspējas nodrošināšanai valdība uzskata izglītības un zinātnes kvalitātes paaugstināšanu, tādēļ 2005.gada budžetā paredzēts būtisks pieaugums gan pedagogu algām – 27,8 miljonu latu apmērā, gan zinātnes fundamentālo pētījumu finansēšanai.
Valdība ar 2005.gada budžetu plāno kompleksi uzlabot atbalstu valsts iedzīvotājiem arī sociālajā sfērā. Par 59 miljoniem latu pieaugs sociālā budžeta izdevumi, nodrošinot būtisku pensiju indeksāciju 2005.gadā. Tāpat, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju Latvijā, 10 miljoni latu atvēlēti bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalsta būtiskam palielinājumam.
Tāpat sociāli nozīmīgs ir valdības lēmums sākt pakāpenisku neapliekamā minimuma paaugstināšanu, un jau 2005.gada līdzšinējā 21 lata mēnesī vietā būs 26 lati un no 10,5 latiem līdz 18 latiem mēnesī pieaugs arī atvieglojumi par apgādājamām personām. Lai šis lēmums neradītu ieņēmu pieauguma samazinājumu pašvaldībām, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir paredzēta šā nodokļa ieņēmumu proporcijas pārdale par labu pašvaldībām, un turpmāk tās 71,6% vietā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummas saņems 73%, kas kopumā dos pašvaldībām papildus 6,5 miljonu latu ieņēmumus.
2005.gada budžetā papildu līdzekļi paredzēti arī vairākām citām nozīmīgām sfērām – kā tiesībsargājošo institūciju atalgojuma palielināšanai, Kultūrkapitāla fondam, skolu Dziesmu un deju svētkiem, Valsts probācijas dienestam.
2005.gadā valdība par nepieciešamu uzskata ieturēt stingru fiskālo politiku, būtiski palielināt ekonomikas attīstību veicinošo investīciju īpatsvaru un valsts budžeta iespējām atbilstoši realizējot plašu sociālo programmu.
Paredzams, ka stingra fiskālā politika ļaus Latvijai gadu no gada samazināt valsts budžeta fiskālo deficītu, un šo tendenci atspoguļo jau 2005.gada valsts budžets.
Tā kā šogad šī ir jau trešā valdība, bet nākamā gada valsts budžeta realizācija ir jāuzsāk ar nākamā gada 1.janvāri, šai valdībai neatlika nekas cits, kā strādāt ļoti saspringtā tempā. Lai budžetu varētu izsludināt vēl šogad, šāds darba temps būtu jāuztur arī parlamentam.
Tāpēc aicinu cienījamos Saeimas deputātus līdz otrajam budžeta lasījumam atlikušo laiku izmantot lietderīgi un rūpīgi izvērtēt savus iespējamos priekšlikumus budžeta kvalitātes uzlabošanai.
Es kā finanšu ministrs šādu politiķu iniciatīvu varu tikai apsveikt, jo esmu ieinteresēts, lai katrs santīms no valsts budžeta līdzekļiem tiktu tērēts valsts attīstības un sabiedrības dzīves līmeņa paaugstināšanas labā.
Paldies jums par uzmanību! Un lai veicas budžeta projekta vētīšanas darbs!