Par Baltijas asamblejas 23.sesiju 2004.gada 18.–19.decembrī Rīgā
Sestdien, 18.decembrī, Rīgā darbu
sāka Baltijas asamblejas 23.sesija.
Atklājot sesijas darbu, delegātus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre. Viņa akcentēja Baltijas asamblejai būtiskus
jautājumus, kas skar tās iekšējās reformas un tālākās darbības
perspektīvas, kā arī Baltijas valstu lomu visa reģiona attīstībā:
“Jaunā politiskā telpa ir mainījusi arī mūsu trīspusējās
sadarbības raksturu; ir pieaugusi Baltijas valstu nozīme un
ietekme kā Baltijas jūras reģionā, tā Eiropā kopumā. Mūsu
sadarbība pārtop partnerībā, kas veicina Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas veiksmīgu dalību ES politikas veidošanā un Baltijas
jūras reģiona kā viena no dinamiskākajiem Eiropas reģioniem
attīstību, vienlaikus rūpējoties par drošību un stabilitāti
Eiropā un pasaulē”.
Uz Baltijas asamblejas gada laikā paveikto atskatījās tās
prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs.
Jautājums par to, kādai jābūt Baltijas asamblejai turpmāk,
aizvadītajā gadā tika diskutēts ļoti bieži amplitūdā no pilnīgas
likvidācijas līdz ļoti augstu pilnvaru piešķiršanai. “Latvijas
delegācija vienmēr uzskatījusi, ka Baltijas asambleja sadarbībā
ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo
padomi kalpo kā spēcīga platforma viedokļu apmaiņai un
saskaņošanai par dažādiem jautājumiem, problēmu identificēšanai
un risināšanai, pieredzes un informācijas apmaiņai,” uzsvēra
J.Reirs.
Ieskicējot nākotnes vīziju, Baltijas asamblejas prezidents
norādīja, ka Prezidijs sagatavojis priekšlikumu, kas paredz to
pilnvarot pieņemt lēmumus un dokumentus sesiju starplaikos.
Savukārt Igaunijas delegācija ierosinājusi nākamās sesijas laikā
organizēt Baltijas asamblejas Prezidija un Baltijas valstu
nacionālo parlamentu spīkeru tikšanos. Tāpat delegātu
apspriešanai tiks nodots priekšlikums, kas ļauj pašām valstīm
noteikt parlamentāriešu skaitu Baltijas asamblejas nacionālajās
delegācijās.
Pēcpusdienā Baltijas asamblejas sesijas delegāti sāka diskusiju
par Baltijas valstu informācijas apmaiņu un rīcības koordinēšanu
attiecībā uz Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos, kā arī
sadarbību, sniedzot palīdzību trešajām pusēm un apmainoties
pieredzē ar tām.
Svētdien, 19.decembrī, Rīgā darbu turpināja Baltijas asamblejas
23.sesija. Tās ietvaros notika diskusija par migrācijas
sociālajiem aspektiem, tika uzklausīti komiteju ziņojumi par gada
laikā paveikto, kā arī pieņemtas septiņas rezolūcijas un
galadokuments.
Asamblejas delegāti uzklausīja komiteju priekšsēdētāju ziņojumus
par komiteju darbību 2004.gadā un izvirzītajām prioritātēm
nākamajam gadam.
Tieslietu komitejas priekšsēdētājs M.Pietkevičs informēja, ka
komiteja veikusi labojumus Baltijas asamblejas tiesiskajos aktos
un darbojās ar Šengenas sistēmas ieviešanas jautājumiem, īpašu
uzmanību pievēršot nelegālajai migrācijai. Par nākamā gada
uzdevumu izvirzīts mērķis turpināt aizsākto darbu Baltijas valstu
darbības koordinācijā Šengenas sistēmas ieviešanā un cīņā pret
organizēto noziedzību.
Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komiteja izskatīja
jautājumus, kas skar enerģētikas konservēšanu un apkures sistēmu,
kā arī alternatīvos enerģijas avotus un ostu attīstību. Nākamgad
īpašu uzmanību iecerēts pievērst projektam “Via Baltica” un
Baltijas valstu dzelzceļa attīstībai.
Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja apsprieda izglītības
kvalitātes un minoritāšu valodas un integrācijas jautājumus.
Nākamā gada prioritāte – izglītības kvalitāte un kultūras
mantojuma saglabāšana.
Sociālo lietu komiteja uzsvēra, ka aizvadītajā gadā spriests par
Baltijas valstu veselības sistēmu finansēšanas un attīstības
tendencēm, kā arī par darba tirgus problēmām un turpmāko
attīstību Eiropas Savienības kontekstā. Nākamgad tiks risinātas
demogrāfiskās situācijas un tās uzlabošanas, kā arī ģimeņu un
bērnu problēmas, aktuāla ir arī cilvēku ar īpašām vajadzībām
integrācija.
Baltijas asamblejas noslēgumā tās delegāti pieņēma septiņas
rezolūcijas:
• par darba tirgus politiku un migrāciju Eiropas Savienības
ietvaros;
• par veselības aprūpes finanšu sistēmu Baltijas valstīs;
• par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību izglītības
kvalitātes jomā;
• par Baltijas valstu sadarbību Šengenas rīcības plāna
īstenošanā;
• par nepieciešamību izvērtēt Baltijas valstīm okupācijas
rezultātā radītos zaudējumus;
• par stāvokli Ukrainā;
• par Krievijas Federācijas Valsts domes apsūdzībām.
Pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas tika pieņemts arī aicinājums
Baltijas Ministru padomei. Pamatojoties uz situāciju, kāda
izveidojusies Latvijas uzņēmuma SIA “Laval un partneri” sakarā ar
tā darbības problēmām Zviedrijā, Baltijas asambleja aicina:
Eiropas Komisiju izvērtēt, vai Zviedrija ir pilnībā ieviesusi
direktīvu “Par darbinieku nosūtīšanu veikt darbu pakalpojumu
sniegšanas ietvaros” un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma
pantu, kas paredz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojuma
atcelšanu Kopienā to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic
uzņēmējdarbību tādā Kopienas valstī, kurai nepieder personas, kam
domāti pakalpojumi;
Baltijas Ministru padomi sniegt atzinumu Baltijas asamblejai par
Eiropas Savienības tiesību ievērošanu Zviedrijā attiecībā uz SIA
“Laval un partneri”.
Pieņemtajā galadokumentā Baltijas asamblejas delegāti noteica
šādas darbības prioritātes:
• sadarbība ar jaunajām ES kaimiņvalstīm;
• dzīves līmeņa un izglītības kvalitātes uzlabošana Baltijas
valstīs pēc pievienošanās ES un NATO;
• nevalstisko organizāciju nozīme pilsoniskās sabiedrības
veidošanā un cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācija
sabiedrībā.
Sadarbībā ar Baltijas Ministru padomi noteikti šādi darbības
virzieni:
• Baltijas jūras ekonomikas reģiona attīstība;
• civilās aizsardzības un iedzīvotāju drošības attīstība
reģionā;
• jūras vides aizsardzība un drošības palielināšana jūrā.
Nolemts, ka nākamā Baltijas asamblejas sesija notiks 2005.gada
24.–26.novembrī Tallinā, Igaunijā.
Svētdien, 19.decembrī, Baltijas asamblejas sesijas delegāti
pieņēma aicinājumu par Eiropas Savienības tiesību ievērošanu
Zviedrijā attiecībā uz SIA “Laval un partneri”.
Pamatojoties uz situāciju, kāda izveidojusies Latvijas uzņēmumam
SIA “Laval un partneri” sakarā ar tā darbības problēmām
Zviedrijā, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāve
Silva Golde ierosināja pieņemt aicinājumu Eiropas Komisijai un
Baltijas Ministru padomei.
Baltijas asamblejas dokumentā aicināts:
Eiropas Komisijai izvērtēt, vai Zviedrija pilnībā ieviesusi
direktīvu “Par darbinieku nosūtīšanu veikt darbu pakalpojumu
sniegšanas ietvaros” un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma
pantu, kas paredz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojuma
atcelšanu Kopienā to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic
uzņēmējdarbību tādā Kopienas valstī, kurai nepieder personas, kam
domāti pakalpojumi;
Baltijas Ministru padomei sniegt atzinumu Baltijas asamblejai par
Eiropas Savienības tiesību ievērošanu Zviedrijā attiecībā uz SIA
“Laval un partneri”.
Saeimas preses dienests
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres un Baltijas asamblejas prezidenta, Latvijas delegācijas vadītāja Jāņa Reira runas, kā arī Baltijas asamblejā pieņemtie dokumenti — “Latvijas Vēstnesī” turpmāk