"Pie ES durvīm — augsti sliekšņi"

Samērā pretrunīgas nostādnes šobrīd izveidojušās lietuviešiem zemes pārdošanā. Aptaujas rezultāti liecina, ka vairums cilvēku saskata ekonomisku izdevīgumu, ja zemes tirgus tiktu atvērts pircējiem no citām valstīm. Taču tas pats vairākums cilvēku uzskata, ka nevajadzētu vienādot Lietuvas pilsoņu un ārzemnieku tiesības iegūt zemi. Uz jautājumu, pārdot vai nepārdot ārzemniekiem zemi, šo ideju atbalstīja mazākums — 38 procenti aptaujāto.

Komentējot šo nostādni, Lietuvas vecākais sarunvedējs ar Eiropas Savienību Vīgauds Ušacks norādīja, ka cilvēki apzinās ārzemēm atvērtā zemes tirgus priekšrocības — investīcijas, jaunas darba vietas, saimniecības modernizācija. Bet pēc padomju laika kolektivizācijas un neatkarības laikā notikušās zemes atgūšanas cilvēkiem izveidojusies stipra emocionālā pretestība pret zemes pārdošanu ārzemniekiem. Turklāt pastāv specifiski lietuviski domāšanas stereotipi.

Lietuvas Konstitūcija negarantē brīvu kapitāla kustību saistībā ar zemes iegādi. Lietuva ne vēlāk kā līdz 2003. gadam ir apņēmusies veikt izmaiņas Konstitūcijā, kā arī citos zemes likumos.

Pašreizējā sarunu gaitā ar Eiropas Savienību Lietuva ir noslēgusi sarunas piecās sadaļās no kopumā trīsdesmit vienas. Lietuva ir sagatavojusi savu pārejas programmu dalībai Eiropas Savienībā. Kopumā nepieciešams pieņemt aptuveni trīs tūkstošus likumu, lēmumu un citu normatīvo aktu, kuri kā tilts savienotu Lietuvu ar Eiropas valstu tiesiski normatīvo aktu sistēmu. Šobrīd ir pieņemti aptuveni pusotra tūkstoša nepieciešamo dokumentu.

Par iestāšanās perspektīvām Vīgauds Ušacks norādīja, ka pēdējā laikā pastiprinās jauns uzskats, ka Baltijas valstis jāuzņem Eiropas Savienībā vienlaikus. Sabiedrība un politiķi vēl apsver konkrētus pievienošanas scenārijus. Viens variants iesaka iekļaut pēc iespējas vairāk kandidātvalstu, jo tas atvieglotu likumu pieņemšanu, līgumu ratificēšanu. Tādā gadījumā Polija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, trīs Baltijas valstis, kā arī Slovākija, Kipra un Malta par Eiropas Savienības dalībvalstīm kļūtu 2004. — 2005. gadā.

Finansiālā izteiksmē pašlaik vēl nav iespējams precīzi aprēķināt Lietuvas izmaksas iestājoties Eiropas Savinībā. Ušacks atzina, ka skaitliski grūti tās aprēķināt, jo nepieciešams novērtēt, cik no tā iegūs Lietuva. Nav iespējams aprēķināt, cik lielas investīcijas tiks piesaistītas un cik lielu finansiālo atbalstu iegūs Lietuva.

"Lietuvos rytas"

— 2000.07.03

Rita Grumadaite