"Iestāšanās datuma nosaukšana nav reāla"

Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja sacīja, ka arī turpmāk ES paplašināšanas datums un secība, kādā Austrumeiropas valstis tiks uzņemtas Savienībā, tiks noteikta, vienīgi pamatojoties uz subjektīvo kritēriju bāzes. Šādi viņš reaģēja uz vācu kolēģa Joškas Fišera paziņojumu, ka pēc neilga laika tiks nosaukts Polijas uzņemšanas datums. "Es nedomāju, ka iestāšanās datuma noteikšana ir reāla," trešdien sarunā ar "Berliner Zeitung" teica Tuomioja. "Polija atrodas tajās pašās pozīcijās kā citas kandidātvalstis. ES paplašināšanas datums un secība ir jānosaka pēc objektīvajiem kritērijiem. Es domāju, ka tad, ja Polija izpildīs šos kritērijus, būs labi, bet, ja nē, un vienlaicīgi citas valstis būs tikušas tālāk, tās iestāsies pirms Polijas", teica sociāldemokrātu politiķis.

Korupcijas izplatība

"Nereāli solījumi" kandidātvalstīm neko labu nedos, uzsvēra Tuomioja, kas šī iemesla dēļ arī noraida pārāk lielu steigu ES paplašināšanā uz austrumiem. Ja ES līdz 2003. gadam būšot gatava uzņemt jaunas dalībvalstis, tad viss būšot "kārtībā", bet, ja tas notiks 2005. vai 2006. gadā, arī tā "nevienam nebūs katastrofa". Tuomioja uzsvēra, ka izšķirošā ir nevis veiksmīga atsevišķu sarunu punktu pabeigšana, bet kandidātvalstu spēja uzdevumu katalogu arī īstenot. Tas prasa, lai valdības, kā arī politiskā sistēma strādātu atklāti un caurredzami. Taču pašreiz tā vēl nav, ko apliecina daudzās kandidātvalstīs izplatītā korupcija. "Un tik ilgi, kamēr šajā ziņā netiks panākta vērā ņemama uzlabošanās, šīs valstis nebūs piemērotas līdzdalībai Savienībā."

Pēc Tuomiojas domām, jaunajām dalībvalstīm nedrīkst atņemt iespēju piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā. Tāpēc ārlietu ministrs noraida jebkādas struktūru maiņas Eiropā, kas varētu atstāt ietekmi uz ES ilgtermiņa attīstību. "Jaunajām dalībvalstīm ir tādas pašas tiesības noteikt Eiropas nākotni kā mums," paziņoja Tuomioja. Šajā sakarībā Somijas ārlietu ministrs atkārtoja jau vairākkārt formulēto noraidījumu Fišera vīzijai, kas paredz, ka turpmāk dažu Eiropas kodolvalstu avangards sadarbosies ciešāk un beigās apvienosies federācijā. "ES neticu federālai Eiropas valstij un vēl mazāk — tieši ievēlētam prezidentam," uzsvēra ministrs.

Veiksmīga, jo pragmatiska

Tuomioja apšauba arī Eiropas vīziju noderīgumu: "ES pirmām kārtām panākumus guva tāpēc, ka bija pragmatiski orientēta." Tā sniedza atbildi uz nepieciešamību sadarboties. Pašreiz prioritāte ir jāpiešķir Starpvaldību konferencei, lai sagatavotu ES jaunu dalībvalstu uzņemšanai. "Tas nozīmē, ka mums ir jāizskata Komisijas sastāvs un balsu sadalījums, un tas prasa paplašināt arī lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā arī pastiprinātu sadarbību."

Pēc Tuomiojas domām, ciešāka sadarbība varētu attiekties arī uz ierobežotu valstu skaitu. Tas esot pragmatisks ceļš, kā virzīties uz priekšu. Šāda sadarbība jau eksistē Valūtas savienības un Šengenas līguma ietvaros. Pret padziļinātu Vācijas un Francijas sadarbību Tuomiojam nav nekas iebilstams tik ilgi, kamēr tā nenovedīs līdz avangardam. "Daži cilvēki to vēlas, galvenokārt Francijā, taču mēs to noraidām."

Helsinku favorīts ir Igaunija

Somijai, kā pārējām ES dalībvalstīm, ir favorīti kandidātvalstu vidū. Somi atbalsta Baltijas valstis, īpaši Igauniju. Abu valstu galvaspilsētas — Helsinkus un Tallinu — pa jūras ceļu šķir tikai 80 km. Par spīti lielajām ekonomiskajām atšķirībām Tuomioja nedomā, ka Igaunijas uzņemšana ES varētu novest līdz pastiprinātai igauņu ieceļošanai Somijā. Ārlietu ministrs saka, ka "pretēji Vācijai un Zviedrijai Somijā par šo tēmu pēdējos sešos septiņos gados vairs nediskutē".

"Berliner Zeitung"

— 2000.08.10.