Nākamā gada nauda sadalīta

Pirmdien, 20.decembrī, 69 deputātiem balsojot “par” un 19 deputātiem – “pret”, Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma 2005.gada valsts budžetu, izpildot jaunās valdības deklarācijā doto solījumu nākamā gada budžetu pieņemt līdz Ziemassvētkiem. “Latvijas Vēstnesī” to paredzēts izsludināt otrdien, 28. decembrī.

Budžeta pieņemšanas laikā: finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Izdevumi pēdējā brīdī pieaug par miljonu

2005.gada valsts budžets paredz valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus nākamajā gadā 2,59 miljardu latu apmērā, savukārt plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi ir 2,74 miljardi latu. Nākamā gada budžeta deficīts no iepriekš plānotajiem 1,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināts līdz 1,68% no IKP, jo valdība pirms budžeta apstiprināšanas nolēma izdevumu apjomu palielināt aptuveni par vienu miljonu latu. No šīs summas 674,5 tūkstoši latu tiks atvēlēti Latvijas Lauksaimniecības universitātei, bet 326,4 tūkstoši latu – Rīgas Stradiņa universitātei, un šī nauda pārsvarā paredzēta pasniedzēju algām.
Lai gan valsts budžeta deficīts palielināts par 0,01%, salīdzinājumā ar budžeta projektā plānoto tas tomēr iekļaujas Māstrihtas kritēriju līmenī.
Plānots, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad būs 1,89 miljardi latu, bet izdevumi – 2,09 miljardi latu jeb par 482,9 miljoniem latu lielāki nekā šogad, savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi iecerēti 714,8 miljonu latu, bet izdevumi – 668,8 miljonu latu apmērā jeb par 58,8 miljoniem lielāki nekā šajā gadā.
Būtisks finansējums – 270 miljoni latu – nākamā gada budžetā paredzēts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un citu Eiropas Savienības politisku instrumentu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai, savukārt programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” piešķirti 153,3 miljoni latu jeb par 29,4 miljoniem latu vairāk nekā 2004.gadā.

Kam ticis vairāk

Lielākos papildu līdzekļus likumdevēji nākamā gada budžetā atvēlējuši valdības noteiktajām prioritātēm un svarīgākajām sfērām, tai skaitā medicīnai, zinātnei un izglītībai, bērnu kopšanas pabalstu palielināšanai un Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei.
Visvairāk – 34,5 miljoni latu – piešķirti krīzes pārvarēšanai veselības nozarē, pedagogu algu finansēšanai atvēlēti 27,8 miljoni, bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta būtiskai palielināšanai jeb tā dēvētajām māmiņu algām – 10 miljoni, devīto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises nodrošināšanai – 1,5 miljoni latu, tiesnešu un prokuroru algu palielināšanai – 2 miljoni, KNAB darbības nodrošināšanai – 153 tūkstoši, zinātnes fundamentālajiem pētījumiem – 1,78 miljoni, zinātniskās darbības attīstībai universitātēs – 500 tūkstoši, Valsts kontroles darbības uzlabošanai – 500 tūkstoši latu, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma palielināšanai par 10% salīdzinājumā ar šo gadu – 520 tūkstoši, centralizētai medikamentu iegādei – 2 miljoni, medicīnas ierīču un medicīnas preču piegāžu 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes kompensācijai – 1,07 miljoni, infekcijas slimību ārstēšanai un to izplatības samazināšanai – 2,06 miljoni latu, valsts sociālā pabalsta palielināšanai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem – 806 tūkstoši, Valsts probācijas dienesta darbības pilnveidošanai – 1,4 miljoni, kā arī politiski represēto personu sociālajai rehabilitācijai un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem – 300 tūkstoši latu.
Kopumā veselības aprūpei nākamgad plānots tērēt 274 miljonus latu jeb par 37,1 miljonu latu vairāk nekā 2004.gadā, sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai – 791,4 miljonus jeb par 79,3 miljoniem vairāk, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zvejniecībai – 278,8 miljonus jeb par 127 miljoniem vairāk, transportam un sakariem – 219,9 miljonus latu jeb par 78,7 miljoniem latu vairāk nekā šajā gadā.

Inflāciju plāno mazāku nekā šogad

Nākamā gada budžetā IKP pieaugums salīdzināmās cenās plānots 6,7% apmērā, inflācija būs 4,3% salīdzinājumā ar 2004.gadu, iekšzemes pieprasījuma pieaugums prognozēts 10,9% un eksporta pieaugums – 9,9% apmērā.
Līdztekus budžeta likumprojektam parlamentāriešiem izskatīšanai bija iesniegta arī budžetu pavadošo likumprojektu pakete – grozījumi likumā “Par budžetu un finanšu vadību”, grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kā arī grozījumi 2004.gada valsts budžetā.
Atgādināsim, ka saistībā ar budžetu sabiedrībai būtiskus lēmumus pieņēmusi arī valdība. Ar nākamo gadu neapliekamais minimums paaugstināts no 21 lata līdz 26 latiem mēnesī, bet atvieglojumi par apgādībā esošām personām – no 10,5 latiem līdz 18 latiem mēnesī. Nolemts arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporciju par labu pašvaldībām – pašreizējo 71,6% vietā tās saņems 73% no šā nodokļa, Tas ļaus pašvaldību budžetos ieņemt par 6,5 miljoniem latu vairāk un nodrošinās būtisku pašvaldību funkciju realizāciju.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

2004.gada un 2005.gada budžeta atsevišķu pozīciju salīdzinājums (milj. Ls)