"Jums pienākas konkrēti termiņi"

"Eiropas Savienībai atsevišķām kandidātvalstīm ir jānosaka iestāšanās sarunu nobeiguma termiņi", vakar paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Robins Kuks. Uzstājoties Budapeštā, viņš atzina, ka Čehijai, Polijai un Ungārijai pēc iespējas ātrāk ir jāsāk piedalīties diskusijās par Savienības nākotni.

Neviens no Rietumeiropas politiķiem līdz šim nav uzdrošinājies pieprasīt sarunu nobeiguma termiņus. Francijas un Vācijas pārstāvji sarunās aprobežojās vienīgi ar apgalvojumiem, ka "sarunas tiks pabeigtas tad, kad ES un kandidātvalstis būs tam gatavas". Jautājums "kad?" tika nomainīts ar vārdiem "savā laikā".

Britu diplomātijas šefs apgalvo, ka ar to ir par maz. "Iepriekšējās Eiropas Savienības paplašināšanas reizēs konkrētu termiņu noteikšanai bija svarīga loma. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks, kad Savienībai ir jāsakoncentrējas un jānosaka sarunu beigu termiņi ar tām valstīm, kuras ir gatavas līdzdalībai," paziņoja Kuks, uzstādamies Ungārijas vēstnieku konferencē Budapeštā.

Britu ministrs uzskata, ka pašreiz notiekošā ES institūciju reforma nekādā gadījumā nedrīkst atlikt paplašināšanos uz vēlāku laiku.

Pēc Kuka domām, Eiropas Savienībai ir jāsniedz arī dāsnāka palīdzība kandidātvalstīm. "Mums ir jābūt iejūtīgiem un devīgiem. Pašreizējās ES dalībvalstis no paplašināšanās procesa ir ārkārtīgi daudz ieguvušas. Kad kandidātvalstis kļūs par dalībvalstīm, tad pašreizējo dalībvalstu ienākumi palielināsies par 11 miljardiem eiro ik gadu. Mums ir jāpanāk plašāka mūsu tirgu atvēršana kandidātvalstīm," teica Kuks.

Britu valdība arī vēlas, lai kandidātvalstis pēc iespējas ātrāk varētu iesaistīties diskusijās par Savienības nākotni. "Mēs nevaram mainīt spēles noteikumus, iekams jūs neesat iestājušies. Jaunajiem kluba biedriem ir jāpiedalās tā noteikumu izstrādē," teica Kuks un izteica domu, ka pirmās jaunās dalībvalstis būtu jāuzņem Eiropas Savienībā vēl pirms tā dēvētās Otrās starptautiskās konferences sākuma. Francija un Vācija vēlas, lai tā tiktu organizēta 2004. vai 2005.gadā. Kuks pieminēja Poliju, Čehiju un Ungāriju kā kandidātvalstu sacensības līderus. "Es gaidu dienu, ka ungāru gulašs, poļu desa un čehu knēdliki būs tikpat pazīstami britu veikalos kā pumperniķeļi vai kruasāni," uzsvēra britu diplomātijas šefs.

Polijas ārlietu ministrs Vladislavs Bartoševskis :

Es atrodos ceļojumā un neesmu pienācīgi izpētījis ministra Kuka izteikumus. Pirmajā acu uzmetienā tie izraisa optimistisku noskaņu. Britu ministrs (bet mēs angļus parasti uzskatām par apvaldītiem) tomēr pietiekami nepārprotami izsakās par ātru ES paplašināšanu. Es to nesaistītu ar noteiktiem datumiem, bet gan vairāk saistītu ar vispārējo tendenci — godīgi, precīzi un ātri nokārtot paplašināšanās jautājumu. Man šķiet, ka tajās grūtībās, kādas rodas kandidātvalstīm ar ES, tai skaitā arī Polijai, slēpjas enerģijas un entuziasma trūkums panākt ātru paplašināšanos. Tādi izteikumi no ietekmīgas ES valsts ministra puses palīdz mums radīt attiecīgu atmosfēru. Ikviena balss mūsu atbalstam var būt izšķirošais akmens lavīnas izraisīšanā.

Ja briti ar savu vēlmju demonstrēšanu grib iespaidot citus, tad tas jau kopš gadsimtiem ir normāla parādība politiskajā spēlē. Mums, poļiem, ir tikai viena problēma: vai šie izteikumi mums ir izdevīgi, vai nē.

Britu publicists Nīls Ešersons :

Es esmu ārkārtīgi pārsteigts par šo deklarāciju un tajā pašā laikā ļoti apmierināts. Ja ministrs Robins Kuks tā ir izteicies, tad no tā vairs nevar atkāpties — no šī brīža tā kļūs par oficiālo valdības līniju. Kādēļ Kuks izlēmis tik stingri nostāties kandidātvalstu pusē tieši tagad?

Tas var būt īpašs manevrs pret pašreizējo Savienībā vadošo valsti Franciju.

Lielbritāniju šī vadība satrauc, jo tieši Londonas valdībai ir ambīcijas ieņemt noteicošās pozīcijas Savienībā. Lielbritānijai strauja jaunu dalībvalstu uzņemšana būtu izdevīga. Konservatoru valdības, sākot ar Mārgaretas Tečeres valdību, paplašināšanos uzskatīja par ES "atšķaidīšanu". Leiboristu valdība uzskata, ka paplašināšanās ir pietiekami labs arguments, lai piespiestu ES veikt reformas, īpaši lauksaimniecības politikas jomā, kurām ES bez pietiekama pamatojuma nekad nebūtu gatava.

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.07.26.