Izstāde kā stāsts par laiku

Valsts Mākslas muzeja (VMM) izstāžu zālē “Arsenāls” skatāma Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) rīkotā ikgadējā izstāde “Rudens 2004”, kas ir viens no nozīmīgākajiem tēlotājmākslas notikumiem Latvijas kultūras dzīvē.

Elīna Kalniņa. “Ādams un Ieva” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kaspars Zariņš. “Mana māja” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Svetlana Korkla Dāvida. “I love Coca” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rudens izstāde ziemas sezonā

Rudens ir laiks, kad noslēdzas mākslinieku aktīvā radošā darba sezona. Pirmā “Rudens” izstāde tika sarīkota 1973.gadā un kopš tā laika tiek rīkota ik gadus kā mākslinieku pārskats sabiedrībai un pašiem sev par padarīto katra konkrētā gada ietvaros.
Ilgu laiku izstāde tradicionāli tika rīkota rudenī izstāžu zālē “Latvija”. Pēc izstāžu zāles likvidēšanas māksliniekiem nācās meklēt jaunas telpas. Jau vairākus gadus izstāde “Rudens” notiek izstāžu zālē “Arsenāls”.

Rosina piedalīties pieredzējušus māksliniekus

Izstādē piedalās ļoti dažādu paaudžu mākslinieki. Tomēr, kā atzīst izstādes iekārtotāja un žūrijas vadītāja māksliniece Helēna Heinrihsone, tā pārsvarā ir jauno mākslinieku izstāde, kas viņiem sniedz lielisku iespēju parādīt savus darbus un iegūt atzinību.
H.Heinrihsone uzskata, ka jauno mākslinieku dominante izstādē skaidrojama arī ar to, ka vecāka gadagājuma mākslinieki ir zināmā mērā vīlušies izstādē un nepiedāvā savus darbus. Padomju laikos “Rudens” ekspozīcijas darbus noteikti nopirka Kultūras ministrija, Mākslas fonds un pastāvēja cerība, ka pirks arī Maskavā. Tas daudzus stimulēja piedalīties izstādē. Tāpēc pozitīvi vērtējams fakts, ka mākslinieki atrod laiku un piedāvā savus darbus bez materiālas stimulācijas.
Šobrīd Latvijā stabilizējies samērā aktīvs mākslas tirgus, tāpēc pieredzējušāki mākslinieki nenoņemas ar sabiedrisku izstādi, laiku ieguldot savu darbu realizācijā. Tomēr izstādes veidotāji, lai padarītu izstādi kolorītāku un profesionālajā ziņā daudzveidīgāku, ir uzaicinājuši vairākus Latvijā un pasaulē pazīstamus latviešu māksliniekus – Ievu Iltneri, Džemmu Skulmi, Ivaru Drulli, Kristapu Kalnu, Sarmīti Māliņu, Kirilu Panteļejevu, Oļegu Tillbergu. H.Heinrihsone uzskata, ka šo mākslinieku uzaicināšana turpmāk varētu rosināt piedalīties arī citus pieredzējušus māksliniekus. Daži mākslinieki izstādei piesakās ik gadu, piemēram, Biruta Baumane, kuras darbi ir neatņemama “Rudens” izstādes sastāvdaļa.

Vērtē kompetenta žūrija

“Rudens” izstādes vērtēšanas kritēriji ir profesionalitāte un pieejamība, turklāt iesniegtajiem darbiem jābūt oriģināliem. Tā kā šī ir Latvijas Mākslinieku savienības izstāde, tad profesionalitāti nosaka tās īpaši izvēlēta žūrija: mākslinieki Ivars un Helēna Heinrihsoni, Marita Grase, Barbara Ābele, Frančeska Kirke, Kaspars Zariņš, Gļebs Panteļejevs un mākslas zinātnieki Raimonds Kalējs, Stella Pelše un Inese Riņķe.
H.Heinrihsone pastāstīja, ka darbu atlase izstādei esot sarežģīta, jo ne vienmēr žūrijas locekļi bijuši vienisprātis.
Izstādes “Rudens 2004” laureāti netiek sakārtoti hierarhiskā sistēmā. Žūrija piešķir naudas balvas māksliniekiem, kuri ar mākslas starpniecību risinājuši aktuālas sociālās, politiskās vai filozofiskās tēmas.
Žūrijas vērtējumu attiecībā uz galveno balvu ieguvējiem pamato H.Heinrihsone: “Dainas Riņķes (1941) ar krītu zīmētie darbi “Avillissement I-II” un “Papardēs” ieguva balvu par emocionalitāti un gleznieciski pārliecinošu dramatisma pašatklāsmi. Elīnas Ļihačevas (1978) fotogrāfijas par tēmu “Kādu dienu es apmaldījos pilsētā” ieguva balvu par subjektīvi marginālu izjūtu veiksmīgu formulējumu. Savukārt Mārīte Elksne (1979) ar grafiku ciklu “Bērnība” ieguva balvu par veiksmīgu tēmas konceptualizēšanu un burvīgu cilvēcisko naivumu.”

Māksla nepastāv ārpus laikmeta

Analizējot izstādi, presē izskan spriedumi, ka tā neesot laikmetīga. H.Heinrihsone uzskata, ka šādi pārmetumi nav pamatoti, jo izstādītie darbi radīti šā gada laikā, tātad pilnīgi noteikti atspoguļo laikmetīgās mākslas ainu. Lai arī pārsvarā ekspozīciju veido gleznas, tas nenozīmē, ka žūrija īpaši virzījusi šo mākslas veidu. Iesniegto darbu klāsts liecina par žūrijas atsaucību attiecībā uz laikmetīgajiem medijiem, jo lielākā daļa iesniegto netradicionālās formas darbu konkursu ir izturējuši. Turklāt piedāvājums no māksliniekiem, kas strādā ar netradicionāliem materiāliem un medijiem, šai izstādei bijis visai niecīgs.
Pietiekami skumjš un absurds ir arī nesen izskanējušais apgalvojums par I.Iltneres un Dž.Skulmes piederību aizgājušam laikam – šīs mākslinieces pieder ne tikai pie latviešu mākslas klasikas, bet pilnīgi noteikti ir šā laikmeta mākslas neatņemama sastāvdaļa.
Rezumējot žūrija atzīst, ka izstāde ir veiksmīga un gana saistoša ikvienam, kas interesējas par mūsdienu latviešu mākslu.

Raivis Spalvēns