Vēl trīs gadus īres griesti

Ar 70 balsīm par, 15 pret, bet vienam deputātam atturoties, izlemts īres griestu liktenis. Saeimas ārkārtas 20.decembra sēdē galīgajā lasījumā pieņemti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” grozījumi, kas nosaka jaunus īres maksas griestus turpmākajiem trim gadiem. Bet vēl pirms nepilniem sešiem mēnešiem Saeimas balsojums bija pretējs – īres griestus, pamatojoties uz iepriekšējām iestrādēm likumā, bija plānots nākamgad atcelt.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jaunās īres maksas no aprīļa

Savu nostāju, balsojot pret īres griestu saglabāšanu, arī šoreiz nemainīja Tautas partija. Atturējās bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, neatkarīgais deputāts Andrejs Radzevičs, bet balsojumā nepiedalījās pašreizējais ministrs Māris Kučinskis.
Likumdevējs ir noteicis, ka denacionalizētajās mājās, kurās īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, maksimālā īres maksa 2005.gadā būs 0,60 latu, 2006.gadā – 0,72 lati, bet 2007.gadā – 0,84 lati par kvadrātmetru. Kā zināms, šogad īres griesti ir 0,48 lati par kvadrātmetru. Namīpašnieks drīkstēs brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu tikai tad, kad būs stājušies spēkā minētie grozījumi, tātad pēc 2005.gada 1.janvāra. Brīdinājumus privātpersonām jāizsūta trīs mēnešus pirms īres maksas palielināšanas. Tātad jaunā paaugstinātā īres maksa būs jāsāk maksāt tikai nākamgad aprīlī.
Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā īrniekiem būs tiesības rakstveidā saņemt informāciju par maksu un tās aprēķināšanas metodiku.
Dzīvojamās telpas īres līgumā būs jānorāda persona, kurai maksājama īres maksa, un maksa par pakalpojumiem, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja īres maksa un maksa par pakalpojumiem kārtojama kā bezskaidras naudas norēķins, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.
Ir atbalstīts ierosinājums, ka izīrētājam vai pakalpojumu sniedzējam ir jāatlīdzina īrniekam zaudējumi, ja netiek nodrošināti pamatpakalpojumi – apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana. Bet Īres valdes izdoto lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, pēc savas kompetences nodrošinās attiecīgā pašvaldība.
Ministru kabinetam būs līdz 2005.gada 1.martam jāizstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam jāievieš valsts un pašvaldības atbalsta programma un kompensāciju mehānismi īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā dzīvojamajā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanas brīdim.

Deputātu priekšlikumi

Noraidīts tika deputātes Annas Seiles ierosinājums noteikt maksimālās īres maksas ierobežojumu tikai 2005.gadam.
Savukārt Saeima atbalstīja deputātes Ineses Šleseres priekšlikumu atļaut īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrniekam dzīvot kopā ne tikai ar laulāto, bet arī ar darbnespējīgiem īrnieka ģimenes locekļiem, ja tie ir viņa apgādībā un ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.
Atbalstu neguva cits I.Šleseres priekšlikums, kas aizsargāja ilggadēja dienesta dzīvokļa īrnieka un tā nepilngadīgo bērnu intereses. Tika rosināts noteikt: ja uz darba attiecību pamata dibināts valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa vai dienesta īres līgums ir turpinājies vairāk nekā desmit gadu un īrnieks visu šo laiku ir bijis darba attiecībās ar valsts vai pašvaldības iestādi, tam ir tiesības slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja ar viņu kopā dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns.
Pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam Saeima atbalstīja vēl kādu I.Šleseres priekšlikumu. Tas uzdod bāriņtiesām vai pagasttiesām rūpēties par to, lai ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras ar tiesas spriedumu tiek izliktas no saviem agrākajiem dzīvokļiem, vēl pirms izlikšanas tiktu nodrošinātas ar citām dzīvošanai derīgām telpām.

Finansiālā seguma nav

Saeimā pieņemtajā 2005.gada valsts budžetā valsts līdzdalībai denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā līdzekļi patlaban nav paredzēti. Tiek solīts, ka nauda būs nākamgad, veicot grozījumus budžetā.
Kā zināms, namīpašnieki jau lūguši Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu neizsludināt grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz saglabāt īres griestus vēl trīs gadus. Ja Valsts prezidente grozījumus tomēr izsludinās, namīpašnieki vērsīsies Satversmes tiesā. “Gaidīt vēl trīs gadus mēs negribam un nevaram,” atzina Latvijas Namīpašnieku asociācijas viceprezidents Dmitrijs Trofimovs.