"Apdraudēts noskaņojums Austrumos"

Arvien lielākas kļūst briesmas, ka līdz ar paplašināšanas novilcināšanu kandidātvalstīs pretēji var mainīties pagaidām vēl pārsvarā proeiropeiskais noskaņojums. Līdz ar to arvien nepieciešamāka kļūst laika perspektīvas noteikšana kandidātvalstīm. Vidēji iestāšanās ES atbalstītāju skaits kandidātvalstīs joprojām ir samērā augsts — 60%. Tomēr laika limita trūkuma dēļ ir parādījušās "pirmās noguruma pazīmes", kā saka Ungārijas parlamenta Ārpolitikas komisijas priekšsēdētājs Īštvans Sents–Īvaņji. Arī Polijas valsts sekretārs Eiropas integrācijas lietās Jaroslavs Pietrs vilcināšanās briesmas saskata "abās pusēs". "ES dalībvalstis atsakās no drīzas uzņemšanas izredzēm. Kandidātvalstu iestāšanās līdz ar to tiek atlikta uz ilgu laiku," saka Pietrs.

Eiropas institūcijās kandidātvalstis sūdzas par pretrunām starp konkrēta datuma trūkumu un ar to saistītajām neskaidrajām perspektīvām, kā arī forsēto, ar lielām izmaksām saistīto "acquis communautaire" pārņemšanu. Sarunu dalībnieki arvien biežāk norāda uz iespējami ilgiem pārejas termiņiem problēmu jomās. Kā piemēru Pietrs nosauca Polijas ceļu tīkla pielāgošanu ES normām, ko naudas trūkuma dēļ "nav iespējams tik ātri realizēt".

Tiek kritizēta arī pašas ES sarunu taktika: svarīgākās nodaļas (lauksaimniecība, apkārtējā vide, infrastruktūras) tika atvērtas tikai 2000. gada pirmajā pusē, tātad Portugāles prezidentūras laikā, lai gan sarunas ar pirmo kandidātvalstu grupu tika sāktas jau 1998. gada martā. "Mēs jau esam iesildījušies un gribam ķerties pie grūtākajām sadaļām," precizē Polijas valsts sekretārs. Tas esot svarīgi tāpēc, lai līdz 2003. gadam būtu pārņemta ES likumu lielākā daļa.

Kritika tiek vērsta arī pret pašu izturēšanās veidu; līdz šim vadošās pirmās grupas valstis kā "neproduktīvu" nosoda to, ka ir apvienotas vienā grupā ar valstīm, kuras tikai tagad sāk sarunas. Tāpēc šīs valstis gaida, ka Zviedrijas prezidentūras laikā, kas sāksies 2001. gada janvārī, bijušās pirmās grupas kandidātvalstīm par svarīgākajiem sarunu punktiem tiks izstrādāta detalizētāka politiska vienošanās, pamatojoties uz kuru varētu īstenot pēdējos attiecīgo valstu uzņemšanas soļus. Tam nepieciešamie lēmumi ir jāpieņem ES galotņu sanāksmē decembrī Nicā.

"Die Presse"

— 2000.08.02.

Ulrike Šporere