""Austrijas gadījums" kā impulss diskusijām"

"Austrijas gadījums" atkal ir aptumšojis starptautisko konferenci. Šoreiz zaļo sarīkoto Austrumu – Rietumu dialogu par tēmu "ES paplašināšana un prioritātes apkārtējās vides jomā".

Eiropas Zaļo partiju federācijas pārstāvis Francs Floss paskaidroja: "Postkomunistiskās kandidātvalstis atrodas dilemmas priekšā. Tās, cik ātri vien iespējams, grib iestāties ES, bet tās nevēlas hegemoniju." Tāpēc kandidātvalstīm ir interesants Austrijas piemērs, tas, kā Brisele izturas pret mazākajām dalībvalstīm. Taču konferencē Austrijas tēma toni noteica arī vēl kādā citā virzienā — tā deva impulsu detalizētām debatēm par labēji ekstrēmistiskajām partijām kandidātvalstīs. "Mums, Zaļo partijām šajās valstīs, ir skaidri jāpasaka, ka nevis bijušās komunistiskās, bet labējās, nacionālistiskās partijas ir demokrātijas ienaidnieces," uzsvēra Golss. Nedrīkstot būt nekādu šaubu par to, ka "zaļie ir pretpols labējam ekstrēmismam".

ES deputāts no Holandes Aleksaders de Roo Austrumu – Rietumu dialoga beigās asi kritizēja ES paplašināšanas politiku: "Tā ir neproduktīva, jo vispirms tiek runāts par vieglākām lietām". Par grūtākajām jomām, kā apkārtējā vide, lauksaimniecība un brīva personu pārvietošanās, tiekot runāts tikai beigās. Un sekas esot tādas, ka uz attiecīgajiem apkārtējās vides ministriem netiek izdarīts spiediens. "Tāpēc šajā jomā pašreiz nekas nenotiek vai arī notiek ļoti maz."

Pēc Roo domām, slikti ir arī tas, ka kandidātvalstīs ar nereāliem iestāšanās datumiem tiek modinātas veltas cerības. Procesa sākumā pat esot teikts, ka pirmā iestāšanās varētu būt jau 2002. gadā. "Taču tā, kā izskatās pašreiz, tik tālu varētu būt 2005. gadā," teica Roo. Te klāt vēl nākot arī tas, "ka neviena valdība šajās valstīs nav iedzīvotājiem paskaidrojusi, ko patiesībā nozīmē iestāties". Tāpēc zaļo parlamentārietis baidās, ka "tas noteikti atriebsies pēc iestāšanās".

"Die Presse"

— 2000.07.24.

Klemenss Šūmans