"Turcijai nepieciešama politiskā šoka terapija"

Eiropas Savienība paudusi viedokli, ka Turcijai nopietni jāstrādā, lai uzlabotu demokrātisko situāciju valstī, un jānovērš daudzie pārkāpumi cilvēktiesību jomā, tikai tad tā kā pašreizējā ES kandidātvalsts var saglabāt iespēju kļūt par ES dalībvalsti. Šādas prasības no ES nāca kā šoks Turcijas valdībai un spēcīgi satricināja ilgi pastāvošo Ankaras sapni par Eiropu. "RFE/RL" Briseles korespondents Ahto Lobjakass ziņo.

Pagājušā gada decembrī, kad ES Helsinku sanāksmē Turcija tika izvirzīta kā oficiālā ES kandidātvalsts, Turcijas premjers šo lēmumu nodēvēja par vēsturisku soli gan Turcijas, gan ES attīstībā.

Turcija ir smagi strādājusi 80. un 90. gados, lai saņemtu šo uzaicinājumu. Turcija vairākkārt saņēmusi atteikumu no ES, tādēļ turku lielā sajūsma pagājušā gada decembrī bija izprotama.

Tomēr pašlaik šķiet, ka lielajā eiforijā Turcija ir piemirsusi, ka kandidātvalsts statuss piešķir ne tikai privilēģijas, bet arī uzliek zināmus pienākumus. Vispirms kandidātvalstīm ir smagi jāstrādā, lai spētu izpildīt politiskos un ekonomiskos standartus, tā saucamos Kopenhāgenas kritērijus, ko noteikusi ES.

Ekonomiskie standarti Turcijai nevarētu sagādāt milzīgas pūles, turpretim politiskajā ziņā Turcija uzskatāma par pašu vājāko kandidātu — tas ir fakts, kas vienlīdz labi ir zināms gan Briselē, gan Ankarā.

Pirms divām nedēļām, kad ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens bija ieradies vizītē Turcijā, viņš bija sagatavojis sarakstu ar rekomendācijām ilglaicīgām reformām Turcijā. Atsaucoties uz labi novērtēto Beirutas dienas avīzi "Al Mustaqbal", šīs G.Ferhoigena izteiktās rekomendācijas nāca kā šoks Turcijas valdībai. Kā vēsta laikraksts, daži valdības ministri atklāti jautājuši, vai piekāpšanās ES vēlmēm ir pareizais Turcijas politikas kurss?

Marius Vāls, Eiropas Politikas studiju centra pētnieks no Briseles, teica, ka G.Ferhoigena vizīte Turcijā īpaši izvērsusi diskusiju, kura Turcijā sākusi "vārīties" jau kopš Helsinku sanāksmes.

"Šķiet, ka pašreiz norit cīņa pašā Turcijas iekšienē starp diviem atšķirīgiem grupējumiem — modernizētājiem jeb rietumniekiem un "veco gvardi". Fakts, ka Turcijas Drošības padome ir sākusi samērā atklātu diskusiju par cilvēktiesībām un kurdu jautājumu, ir solis pareizā virzienā. Bet, kas attiecas uz jautājumiem, kurus izvirzījis G.Ferhoigens un kuri jau vairākkārt izskanējuši presē, ir vairāki ļoti sāpīgi, kuri ne tuvu nav atrisināti un nav salīdzināmi ar stāvokli šajās sfērās citās kandidātvalstīs."

Garais saraksts ar ES prasībām liek pārskatīt Turcijas valsts uzbūvi un funkcijas. Turcija tiek mudināta reorganizēt vai vispār likvidēt militāri dominējošo Nacionālo drošības padomi, kura visai efektīvi ietekmē civilo valdību. Tāpat ES vēlas, lai Turcija respektētu kurdu minoritātes tiesības un ar likumu atļautu translēt raidījumus kurdu valodā.

G.Feirhoigena iesniegtajā dokumentā izteikta prasība pārtraukt politisko partiju aizliegumu un ierosināts izdarīt izmaiņas vēlēšanu likumā. Dokumentā teikts, ka Turcijai jāveic radikālas reformas valsts tiesu sistēmā un jāpārtrauc piemērot nāvessodu kā vienu no soda veidiem. Tāpat dokumentā pieprasīts garantēt vārda brīvību valstī.

Ja Turcija vēlas turpināt savu ceļu uz dalību ES, tad tai jārīkojas nekavējoties, lai realizētu galvenās prasības, kuras izteiktas G.Ferhoigena ziņojumā.

Eiropas Komisija, kas ir ES galvenais izpildorgāns, pagājušajā nedēļā ierosināja parakstīt Pievienošanās partnerības aktu ar Turciju. Šis dokuments ļautu ieņemt Turcijai pozīciju blakus pārējām kandidātvalstīm. Šāda vienošanās ir noslēgta ar visām kandidātvalstīm, un tā sekmē juridisko progresu ceļā uz gaidāmo pievienošanos Savienībai.

Eiropas Komisija novembra sākumā gatavojas ar šo vienošanās projektu iepazīstināt ES dalībvalstu valdības. Tādēļ, kā saka Marius Vāls, šis rudens būs kritiskais periods Turcijas eiropeiskajām ambīcijām. Liela daļa dalībvalstu vēl aizvien nopietni šaubās, vai uzņemt Turciju kā kandidātu, un, protams, katra dalībvalsts balsos tikai savās interesēs.

Pirms Helsinku sanāksmes vairākas dalībvalstis, kā, piemēram, Zviedrija un Vācija, bija visai skeptiski noskaņotas par Turcijas iespējamo kandidatūru. Šai sakarā jāmin arī nesenais starpgadījums, kad Vācija atteicās pārdot tankus Turcijai, kas ir tās sabiedrotais. Kā atteikuma iemesls tika minēti cilvēktiesību pārkāpumi Turcijā. Tā vien šķiet, ka pievienošanās partnerībai tika noslēgta tikai kā retoriska piekāpšanās, kas liktu Turcijai kaut ko darīt. Bet pašreiz tomēr šķiet, ka ES dalībvalstis ir nolēmušas šo procesu tomēr turpināt.

Blakus jaut tik ierastajām bažām par cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā līdz novembrim, iespējams, var rasties vēl nozīmīgāki šķēršļi šīs valsts kandidatūrai. Piemēram, šīs nedēļas sākumā Itālijas krasta apsardze kuģi aizturēja, kurš visai noteikti bija nācis no Turcijas ostas, un uz tā atradās 418 nelegālu imigrantu. Itālijas ārlietu ministrs par šo atgadījumu iesniedzis formālu sūdzību Turcijas vēstniekam Romā.

"RFE/RL"

— 2000.08.

Ahto Lobjakss