Ārzemju presē

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Briselē ir sākušās vienas no sarežģītākajām sarunām – par zivju nozvejas kvotām un zivju aizsardzības pasākumiem Baltijas jūrā... Polija, kā arī Lielbritānija, Spānija, Francija un Portugāle, kuras tāpat cīnās par savām nozvejas kvotām, uzskata, ka daudziem no Komisijas priekšlikumiem par zvejošanas aizliegumiem nav pienācīga zinātniskā pamatojuma.”

•

ASV “The Wall Street Journal”: “Ja Rietumi nevēlējās iestāties par cilvēka pamattiesību un demokrātijas principu aizsardzību Krievijā, atlika cerība, ka tie palīdzēs vismaz brīvai uzņēmējdarbībai, kas netika sagaidīts.” Autors izsaka brīdinājumus par Krievijas politisko kursu un ekonomiku, Putina autoritārismu un nākotnes perspektīvām: “Kad Putina režīms sabruks zem paša nežēlības, augstprātības un nekompetences smaguma, pārmaiņas iestāsies pēkšņi un sekas būs radikālas.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: “Pareizais iemesls atbalstīt Juščenko ir tas, ka šīs vēlēšanas reprezentē iekšēji sairušu režīmu, bet nepareizais – turpinot aukstā kara priekšstatus, padarīt Ukrainu par bufervalsti starp Rietumiem un Krieviju. Tāpat pareizais ceļš, integrējot Ukrainu Rietumos, ir caur ES, bet nepareizais – pirms ES sākt ar NATO.”

•

Krievijas “Izvestija”: “Baltkrievija nevar cerēt uz nopietnu sadarbību ar NATO, kurā ietilpst arī kaimiņos esošās Polija, Lietuva un Latvija, līdz ar to vienīgā partnere paliek Krievija. Kremlis ir vienīgais politiskais spēks, kas turpina atbalstīt Lukašenko režīmu”. Tādus secinājumus izdara “Izvestija”, komentējot Baltkrievijas ārlietu ministra izteikumus par Kolektīvās drošības līguma organizācijas nepietiekamību Baltkrievijas nacionālās drošības nodrošināšanā un Āzijas valstu drošības interešu nesakritību ar Krievijas un Baltkrievijas interesēm (kaut abu pēdējo intereses arī ne vienmēr sakrīt). “Acīmredzot Baltkrievijas puse nolēmusi pirms kārtējās Krievijas un Baltkrievijas ministru padomes sanāksmes “pakutināt Maskavai nervus”,” secina “Izvestija”.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Pazīstamais ukraiņu rakstnieks Mikola Rjabčuks uzskata, ka televīzijas debatēs Ukrainā nepārprotamu uzvaru guva Juščenko. Tomēr tas nenozīmē, ka līdz ar to viņš būs ieguvis plašāku vēlētāju atbalstu, jo vēlētāji jau ir izlēmuši, par ko atdot savas balsis. No Juščenko kā prezidenta būs atkarīgs, vai viņš spēs mazināt plaisu starp Ukrainas austrumu un rietumu reģioniem.”

•

Franču “Le Figaro”: “Teledebatēs Ukrainā katrs prezidenta kandidāts runāja savā valodā, tāda veidā vēl vairāk apliecinot savu piederību ukrainiski runājošajai valsts rietumu vai krieviski runājošajai valsts austrumu daļai. Juščenko diezgan agresīvā veidā paziņoja, ka ir pārliecināts par savu uzvaru, un kārtējo reizi atsauca atmiņā iepriekšējās vēlēšanās pieļautos pārkāpumus. Viņš piesauca noziedzīgo valsti un tās realizēto ēnu ekonomiku. Janukovičs uzvedās ļoti nosvērti un gandrīz vai atvainojās vēlētājiem, tādā veidā it kā atzīstot sava pretinieka pārākumu.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem