No kurienes radusies “Eglīte”?
Daudz, daudz reižu Ziemassvētkos un Vecgada vakarā dziedāta šāda dziesmiņa:
Šo Ziemassvētku egle Rātslaukumā Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Reiz mežā
dzima eglīte,
Un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna
Bij ziemā, vasarā.
Par to jāpateicas Eiženam
Mindenbergam, komponista L.Bekmaņa dziesmas atdzejotājam.
“Eglīti” 1941.gada sākumā 10 000 eksemplāru lielā metienā izdeva
VAPP Dziesmu un nošu apgādniecība, piešķirot tai 3.numuru sērijā
“Pionieru un oktobrēnu dziesmas”. Mazliet dīvaina ir šīs
nepolitiskās vispārcilvēciskās dziesmas piemērošana padomiskajām
organizācijām. Un noticis ir tā, ka tauta šo oktobrēnu dziesmu ir
pieņēmusi un piemērojusi arī Ziemassvētkiem.
Bet kas ir E.Mindenbergs? Grāmatā “Latviešu rakstniecība
biogrāfijās” (1992, 2003) viņa dzīvesstāsta nav. Vajadzēja gan
būt.
Eižens Mindenbergs dzimis 1894.gada 6.aprīlī Liepājā. Viņš
piedalījies Pirmajā pasaules karā, ticis ievainots un kļuvis par
invalīdu uz visu mūžu. No 1936. līdz 1940.gadam bijis žurnāla
“Kara Invalīds” redaktors. 1939.gadā sācis studijas Latvijas
Universitātes Teoloģijas fakultātē. Miris ar balsenes vēzi
1966.gada 23.augustā Rīgā.
E.Mindenberga pirmie dzejoļi iespiesti 1933.gadā. Izdota dzejas
un atdzejas grāmata – “Sirds un prāts” (1937). Pēc Otrā pasaules
kara viņš galvenokārt tulkojis un atdzejojis (A.Beks, A.Čehovs,
H.Fallada, M.Gorkijs, I.Krilovs, M.Ļermontovs, S.Mihalkovs,
I.Ņikitins, N.Pogodins, A.Puškins, A.Surkovs, V.Šveikerts u.c.).
Ar tuvinieku gādību man nodots E.Mindenberga arhīvs, kas prasa
nopietnu pētīšanu.
Ilgonis Bērsons