Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus “no kuriem” ar vārdiem “no kura”;

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdu “līgumsabiedrības” ar vārdu “personālsabiedrības”;

papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.”

2. 8.pantā:

izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdu “līgumsabiedrības”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“4.¹ Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr.259/68 fiziskā persona — Latvijas Republikas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr.260/68.”;

izslēgt piektās daļas 4.punktu.

3. 9.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “Latvijas Republikā” ar vārdiem “un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs”;

aizstāt pirmās daļas 8.punktā vārdus “apstiprināta fonda” ar vārdiem “apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma”;

papildināt pirmās daļas 25.punktu pēc vārda “palīdzība” ar vārdiem “naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā”;

papildināt pirmo daļu ar 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

“27) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, — gada neapliekamā minimuma apmērā;

28) kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam).”;

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli “un 25.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “25. un 27.punktā”.

4. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;”;

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “privātajos pensiju fondos” ar vārdiem “vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos”;

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus “izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu)” ar vārdiem “atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai”;

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

“1.¹ Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, šā panta izpratnē uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

1.² Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona vai saistīts uzņēmums, vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, nepiemēro šā panta trešo daļu.”

5. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.”;

izslēgt pirmās daļas ceturto teikumu;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “netiek piemērots” ar vārdiem “izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem”.

6. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļā vārdus “puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā apmērā”;

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

“1.² Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “piešķirtā pensija” ar vārdiem “un tos nerezidentus, kuri, būdami citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, taksācijas gadā Latvijā guvuši vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem”.

7. 17.pantā:

papildināt desmito daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.”;

izteikt 12.³ daļu šādā redakcijā:

“12.³ Personālsabiedrība aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver personālsabiedrības taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas personālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta devīto un desmito daļu.”

8. Papildināt 19.panta sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ka persona, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā nav izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.”

9. Papildināt 20.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu.”

10. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz” ar vārdiem “maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu” ar vārdiem “Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.¹ daļā noteiktajā termiņā iesniegt:”;

izslēgt trešās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“3.¹ Maksātājs saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz personiski ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas vai gada ienākumu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu, — citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā termiņā.”;

papildināt ceturtās daļas pēdējo teikumu pēc vārdiem “(iesniegtie dokumentu noraksti)” ar vārdiem “kā arī citi dokumenti un pierādījumi”.

11. Papildināt 24.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“5. Šā panta ceturtā daļa nav piemērojama attiecībā uz īpašo nodokli, ko Eiropas Savienības dalībvalstis, to saistītās un atkarīgās teritorijas, valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ietur no uzkrājumu ienākuma (turpmāk — nodoklis no uzkrājumu ienākuma). Kopējo Latvijā aprēķināto nodokli samazina par visu ārvalstī ieturēto nodokļa no uzkrājumu ienākuma summu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā uzkrājumu ienākuma faktiskajam īpašniekam summu, par kādu nodoklis no uzkrājumu ienākuma pārsniedz Latvijā aprēķināto nodokli, ja šā nodokļa summa ir lielāka par kopējo Latvijā aprēķināto nodokli.

6. Ja no uzkrājumu ienākuma, kas saņemts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās saistītajā vai atkarīgajā teritorijā vai valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ar kuru Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošu starptautisko līgumu par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ir ieturēts gan ienākuma nodoklis, gan nodoklis no uzkrājumu ienākuma, vispirms piemēro šā panta trešo daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto ienākuma nodokli un pēc tam piemēro šā panta piekto daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto nodokli no uzkrājumu ienākuma.”

12. 26.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli “71,6” ar skaitli “73”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli “28,4” ar skaitli “27”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktam tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā.

4. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, Ministru kabinets izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un, ja nepieciešams, paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumam.”

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

“14. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām.

15. Fiziskajai personai — tādas kapitālsabiedrības dalībniekam, kuras kapitāla daļu vai akciju vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vai akciju vērtības palielinājumu apliek ar nodokli tajā taksācijas periodā, kurā ir veikta kapitāla daļas vai akciju vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana.

16. Ar nodokli apliek fiziskajai personai — kapitālsabiedrības dalībniekam — no speciālās rezerves izmaksātās summas, kas tajā ieskaitītas no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, ja tās nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem.

17. Ienākuma izmaksātājs pārejas noteikumu 15. un 16.punktā noteiktajos gadījumos ietur nodokli izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ievērojot šā likuma 17.panta vienpadsmitās daļas nosacījumus. Ja ienākuma izmaksātājs ir fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, pārejas noteikumu 15.punktā minētais kapitālsabiedrības dalībnieks deklarē gūtos ienākumus un maksā nodokli rezumējošā kārtībā.

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, kā arī Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, ir tiesīgi 2005.gadā aprēķināto nodokli samazināt par ziedotajām summām. Kopējais apliekamā ienākuma samazinājums saskaņā ar likuma 10.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no gada apliekamā ienākuma.

19. Šā likuma 12.pantā paredzēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru un šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 1.2 daļā paredzēto mēneša nodokļa atvieglojuma apmēru 2005.gadam nosaka likums “Par valsts budžetu 2005.gadam”.

20. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 20.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 24.decembrī