“Esmu no Latvijas! Tā ir mana Dzimtene!”

Ziemassvētki ir arī gadu mijas priekšvēstnesis. Jaunā gada gaidās ar “Latvijas Vēstnesi” savā skatījumā uz aizvadāmo gadu un nākamā gada metiem dalījās Latvijas vēstniece Čehijā Iveta Šulca, vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja un vēstnieks ASV Māris Riekstiņš.

– Kā jūsu akreditācijas valstī izjūtams jaunais Latvijas valstiskuma statuss – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts?

I. Šulca: – Paruna saka: “Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.” Mūsu – gan čehu, gan latviešu – sabiedrotie kopš 1. maija ir Eiropas valstis, kas ar cieņu izturas pret Eiropas valstu kultūras mantojumu un valstiskuma tradīcijām. Gan Latvija, gan Čehija ir mazas valstis. Pēc 1. maija mūsu sabiedroto attiecības ir kļuvušas stiprākas. Mums ir vairāk kopīgu nekā atšķirīgu pozīciju būtiskos starptautiskās drošības jautājumos vai, piemēram, runājot par Eiropas Savienības tālāku attīstību.
E. Skuja: – Latvijas un arī Igaunijas dalībvalsts statuss ES un NATO ir palīdzējis izlīdzināt domstarpības un sāncensību, kas dažreiz bija vērojama iestāšanās periodā. Gan Latvijai, gan Igaunijai tagad ir iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, kur bieži abu valstu intereses sakrīt.
M. Riekstiņš: – Jaunais Latvijas statuss kā pilntiesīgai NATO un Eiropas Savienības dalībvalstij ir jūtams gan emocionālā, gan praktiskā ziņā. Mūsu amerikāņu draugi neapšaubāmi ir gandarīti, ka Latvija ir veikusi veiksmīgu reformu procesu, nostiprinājusi demokrātiskās vērtības un kļuvusi par patiesu sabiedroto jautājumos, kas saistās ar jaunajiem izaicinājumiem starptautiskajā vidē – visupirms cīņā ar terorisma izpausmēm pasaulē. Mūsu dalība ES un NATO ir devusi Latvijai papildu atpazīstamību, lai gan šeit vēl ir daudz darāmā. Praktiskajā ziņā Latvija aktīvi piedalās ES dalībvalstu politikas koordinācijā. Tas notiek visās galvaspilsētās, Vašingtona te nav izņēmums. Arī divpusējā darba kārtībā ar ASV parādās tēmas, par kurām līdz šim neesam detalizēti diskutējuši.

– Kas bijis nozīmīgākais aizvadāmā gada notikums mūsu divpusējās attiecībās?

I. Šulca: – Mūsu attiecības ir nepārtrauktā attīstībā. Attiecību kvalitāti raksturo ekonomisko, politisko, kultūras attiecību sinerģisms. Grūti izdalīt vienu, jo viens izriet no otra. Šogad Prāgas NATO sammita sagatavošanas grupas vadītājs Aleksandrs Vondra saņēma Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni un vēl piecas Čehijas amatpersonas tika apbalvotas ar Latvijas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļām. Tas ir kārtējais apliecinājums īpašām divpusējām attiecībām drošības politikā. Čehijā iznāca pirmā Baltijas rakstnieku vārdnīca. Kārļa Universitātes letonikas programma saņēma lielu mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas grāmatu dāvinājumu. Prāgā notika pirmais Baltijas valstu tūrisma seminārs. Sāk īstenoties pirmais liela mēroga Čehijas, Latvijas un Krievijas uzņēmējdarbības projekts, kas paredz Jelgavā ražot ZIL mašīnas.
E. Skuja: – Abu valstu dalība ES un NATO ir mainījusi tradicionālo divpusējo darba kārtību, bet kā acīmredzamu ieguvumu es gribētu nosaukt atviegloto robežšķērsošanas kārtību, ko mēs varam baudīt kopš 1.maija.
M. Riekstiņš: – Par būtiskāko uzskatu NATO paplašināšanās procesa noslēgumu, kas svinīgi tika atzīmēts ar visu jauno dalībvalstu valdību vadītāju ierašanos Vašingtonā aprīlī, lai iesniegtu Vašingtonas līguma ratifikācijas dokumentus, līdz ar to nostiprinot mūsu dalību Ziemeļatlantijas aliansē de iure.

– Kādu mūsu valstu divpusējo attiecību attīstību paredzat 2005.gadā?

I. Šulca: – Līdz šim Centrāleiropas tirgus nav bijis prioritārs Latvijas ārējā ekonomiskajā politikā. Ekonomiskā sadarbība ir arī vājākais punkts divpusējās attiecībās. Ceru, ka 2005.gadā varēsim uzsākt ekonomisko attiecību “atveseļošanas programmu”. Jau ceturto gadu mūsu darba prioritāte būs tūrisma un Latvijas kultūras mantojuma popularizēšana.
Mūsu vēsturē ir zināmas līdzības, arī skumjas. Čehu un latviešu sīkstā cīņa par neatkarību noteikti ir abpusēju simpātiju un solidaritātes avots arī divpusējās attiecībās. Turpināsim dažādos Čehijas reģionos stāstīt par Latvijas vēsturi, rādot Latvijas Kara muzeja veidoto izstādi “Latvija. Zeme. Tauta. Valsts”.
E. Skuja: – Noteikti pieaugs abpusējās informētības un intereses līmenis vienam par otru, gan kontakti uzņēmēju starpā, gan arī iedzīvotāju kustība no vienas valsts uz otru. To veicinās gaisa transporta attīstība, ceļu kvalitātes uzlabošanās un jaunā prāmja līnija Ventspils–Sāremā.
M. Riekstiņš: – Strādāsim pie Valsts prezidentes vizītes ASV. Plānojam pievērst uzmanību ekonomisko sakaru attīstīšanai un investīciju piesaistīšanai. Ceru, ka mums kopīgi ar citām Baltijas valstīm izdosies veiksmīgs turpinājums tikko Londonā notikušajai biznesa konferencei ASV investoriem par iespējām Baltijas valstīs. Par svarīgu uzskatu jautājumu par ceļošanas nosacījumu atvieglošanu Latvijas pilsoņiem. Paredzu gan, ka darbs šajā ziņā būs sarežģīts, jo imigrācijas jautājumi ir ļoti sensitīvi un iestādes, kas tos pārrauga, – konservatīvas.

– Jūsu vēlējums Latvijai jaunajā gadā?

E. Skuja: – Man ir divi vēlējumi, abi nopietni. Pirmais – novērtēsim to, ko esam paveikuši, un būsim lepni par to. Un mācīsimies no saviem kaimiņiem to, ko mēs varētu izdarīt labāk. Otrais – nēsāsim atstarotājus!
M. Riekstiņš: – Latvijas sabiedrībai vēlu saticību un vairāk ticības nākotnes ieceru īstenošanā. Lai ikvienam izdodas tas, ko sirds vēlas. Atcerēties, ka panākumu atslēga ir mūsu pašu pārliecībā un darbos.
I. Šulca: – Mēs būsim tik lieli un tik stipri, cik liela un stipra būs mūsu mazā Latvija! Mums, latviešiem Čehijā, 2004.gads bija arī Latvijas hokeja zvaigžņu gads. Milzīgs bija mans lepnums, kad Latvijas līdzjutēju tūkstoši pēc mūsu komandas uzvarām lepni dziedāja “Dievs, svētī Latviju”! Lai mums nākotnē vairāk brīžu, kad lepni varam teikt: “Esmu no Latvijas! Tā ir mana Dzimtene!”

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv