Kravas automobiļi kļūst arvien bīstamāki

Reaģējot uz lielo ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros vainojami kravas automobiļu vadītāji, autotransporta nozari pārraugošo institūciju pārstāvji šomēnes vienojušies, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Ceļu policiju (CP) kontrolēs smago automobiļu tehnisko stāvokli.

Latvijā raksturīga intensīva kokvedēju ekspluatācija, kas nereti noved pie būtiskiem transportlīdzekļa tehnisko mezglu defektiem jau visai drīz pēc ikgadējās tehniskās apskate Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Līdz decembra vidum, kad par pārbaužu veikšanu vienojās CSDD, CP, Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas un Starptautisko autopārvadātāju asociācijas pārstāvji, valstī bija reģistrēti 7170 satiksmes negadījumi, no kuriem vairāk nekā pusē – 4432 – vainojami kravas automašīnu vadītāji.

Uz ceļa atklāj nepieļaujamus defektus

Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli uz ceļiem noteic ES direktīvas 2000/30/EC prasības, kuras Latvijai ir saistošas. Regulāras kravas transportlīdzekļu pārbaudes uz autoceļiem notiek kopš šā gada septembra, un jau iezīmējusies virkne tehnisku trūkumu, kas apdraud satiksmes drošību. No apturētajiem kravas automobiļiem, kuri aizdomās par defektiem tiek apskatīti pamatīgāk, katram otrajam ir defekti, informē CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas daļas priekšnieka vietnieks Aldis Adiņš. Veicot kontroli testa režīmā un izdarot galvenokārt vizuālu pārbaudi, visbiežāk atklājas nepilnības smago mašīnu apgaismes ierīcēs, kā arī riepu un sakabes ierīču pārmērīgs nodilums – defekti, kuriem ir tiešs sakars ar satiksmes drošību.
Bojājumu cēloņi galvenokārt saistīti ar pārmērīgu transportlīdzekļa noslodzi, skaidro A.Adiņš. Kravas automašīnām tehniskā apskate paredzēta vienu reizi gadā. Taču, piemēram, riepas un sakabes iekārta, gadā nobraucot ap 100 000 kilometru, nolietojas un ir jāmaina vairākkārt. Kā piemēru speciālists min kokvedējus, kas pastāvīgi kursē no lauku rajoniem uz Rīgu. “Automašīnai ir trīs vadītāji, kas visu laiku nomaina cits citu, bet motors netiek izslēgts nedēļu un vairāk. Skaidrs, ka, strādājot ar šādu noslodzi, virkne mezglu jāmaina pāris reižu gadā.”
Automašīnām, kurām uz ceļa konstatē problēmas, kas varētu liecināt par sevišķi bīstamiem defektiem, tiek noņemta valsts reģistrācijas numura zīme un dots rīkojums doties uz tuvāko tehniskās apskates staciju. Ja aizdomas apstiprinās, bez bojājumu novēršanas tām ceļu turpināt neļauj. Mazāk būtisku defektu gadījumā vadītājs saņem rīkojumu nepilnības novērst mēneša laikā. Šis fakts tiek reģistrēts datu bāzē, taču dažkārt, ja vien to nekonstatē CP darbinieki, spēkrata izmantošana tiek turpināta bez bojājumu novēršanas. Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē transportlīdzekļu ekspluatāciju un kontroli, pašreiz pat par braukšanu ar būtiskiem bojājumiem pielaidi dalībai ceļu satiksmē neanulē. Šādas izmaiņas normatīvajos aktos plānots izdarīt nākamgad, skaidro A.Adiņš.
Līdz šim bargākais drošības mērs – ceļa turpināšanas aizliegums, noņemot numura zīmi, – piemērots arī ārzemēs, galvenokārt Krievijā un Baltkrievijā, reģistrētām kravas automašīnām.

Apskati neiziet trešdaļa

Veicot gadskārtējo kravas automašīnu tehnisko apskati, konstatē arī virkni citu defektu. Kā vienu no biežāk sastopamajiem A.Adiņš min bojājumus bremžu iekārtā. Neatkarīgi no kravas automobiļu svara, kurš tiek ņemts vērā CSDD statistikā, sadalot tos kategorijās pēc pilnas masas, visbiežāk tehniskās apskates reizē tiek atklāti trūkumi vai bojājumi degvielas padeves sistēmā, gaismas ierīcēs, rāmī, virsbūvē, atgāzu un izplūdes sistēmā. Apmēram trešdaļai no šiem transportlīdzekļiem pirmajā tehniskās apskates reizē uzlīmi nepiešķir, jo tiem ir jānovērš būtiskāki trūkumi. Noteikt kravas automašīnām tehnisko apskati divas reizes gadā, kā tas jau ir taksometriem un autobusiem, pagaidām nav plānots. Kā skaidro A.Adiņš, regulāras pārbaudes uz ceļiem jau šobrīd smago mašīnu īpašniekus mudina parūpēties par savlaicīgu trūkumu novēršanu.
Kā liecina Latvijas pilnvaroto autotirgotāju apkopotie dati, šogad 11 mēnešos reģistrēti 2046 jauni kravas spēkrati, kas ir par 30% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, kad reģistrēja 1570 jaunus šīs kategorijas automobiļus. Visvairāk no tām – 388 – ir “Renault” markas mašīnu. Tām seko “Volvo” un “Peugeot” ar attiecīgi 344 un 206 automašīnām. Novembrī reģistrēti 232 kravas transportlīdzekļi.

Guntars Laganovskis

guntars.laganovskis@vestnesis.lv