Zvejos vairāk brētliņu, bet mazāk mencu

“Latvijas Vēstnesis” jau vairākkārt informējis par mūsu valsts zvejnieku un zivrūpnieku rūpēm. Nule pieņemts lēmums, kas būtiski ietekmēs šās nozares darbu 2005.gadā.

Šonedēļ Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē tika lemts par dalībvalstu nozvejas kvotām zvejai Eiropas Kopienas un trešo valstu ūdeņos. Tika panākta vienošanās, kas nozīmēs vērā ņemamas izmaiņas mūsu valsts zvejniecības un zivrūpniecības nozaru darbā.
Saskaņā ar vienošanos nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 68 420 tonnu brētliņu, kas ir par 16 171 tonnu jeb 31 procentu vairāk nekā šogad. Savukārt atļautais reņģu nozvejas apjoms Baltijas jūrā būs 3262 tonnas, pārsniedzot šāgada normu par 558 tonnām jeb 21 procentu. Šie kvotu palielinājumi gan būtu uzskatāmi par zināmu kompensāciju, jo citu svarīgu nozvejas vietu izmantošana un zivju sugu zveja tiks ierobežota. Tā Rīgas līcī 2005.gadā mūsu zvejniekiem būs ļauts nozvejot 20 452 tonnas reņģu, tātad par 678 tonnām jeb 3 procentiem mazāk nekā šogad. Savukārt kopējais mencu loms drīkstēs sasniegt 4223 tonnas – par 16,8 procentiem mazāk nekā šajā gadā.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Latvijas panākto vienošanos mencu nozvejas kvota bija paredzēta 4242 tonnu apjomā, taču īsi pirms balsojuma šis daudzums tika samazināts uz iepriekš minēto galīgo kvotu. Izmaiņas tika pamatotas ar tehnisku kļūmi, kuras dēļ kvotas aprēķinātas nepareizi. Kā pastāstīja LR Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) priekšnieks Normunds Riekstiņš, šā iemesla dēļ mūsu valsts zemkopības ministrs Mārtiņš Roze balsojumā atturējies. N. Riekstiņš paskaidroja: iespējams, ZM vadība konsultēsies ar Ārlietu ministriju, lai lemtu par iespējamo oficiālo reakciju uz neskaidrību un nekonsekvenci svarīgā lēmuma pieņemšanā.
VZP priekšnieks norādīja, ka nozvejas ierobežošanas nepieciešamību diktē mencu populācijas skaitliskais stāvoklis. N. Riekstiņš paskaidroja: rietumu reģionā, kas atrodas aiz Bornholmas salas, mencu krājumi ir nedaudz lielāki, bet austrumos – faktiski visā Baltijas jūrā – šo zivju daudzums sasniedzis kritisko atzīmi. Tāpēc nepieciešami radikāli pasākumi mencu krājumu saglabāšanai, atzina N. Riekstiņš. Tomēr, neraugoties uz kvotu samazinājumu, Latvijas zvejnieki zaudēs mazāk, nekā bija gaidāms, – ES valstu ministri vienojušies, ka mencu zvejas liegums Baltijas jūrā būs tikai 4 – 5 mēneši, nevis 6 – 7 mēneši, kā bija sākotnēji paredzēts. Protams, mencu zveja tiks stingri kontrolēta: pirmkārt, zvejniekiem jāseko loma svaram, otrkārt, šīs vērtīgās zivis zvejot būs ļauts tikai noteiktiem kuģiem un lomu izkraut – noteiktās ostās. Mencu zvejā izmantoto kuģu saraksts ir VZP pārziņā, un par šiem kuģiem, tāpat kā par izkraušanai izvēlētajām ostām, tiks informēta Eiropas Komisija. N. Riekstiņš uzsvēra: Latvijas zivsaimniecības pārstāvji apņemas godprātīgi veikt obligātos kontroles pasākumus un enerģiski apkarot nelegālu zveju, tāpēc nav nepieciešamības lielākā apmērā ierobežot legālās zvejas lomus.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv