Aizvadītais gads lauksaimnieku acīm
Lauksaimnieki, vērtējot aizvadīto gadu, atzīst, ka tas bijis sarežģīts, dažādu pārsteigumu pilns, problēmu nav trūcis, bet vērojamas arī pozitīvas tendences nozares attīstībā.
Viena no pozitīvajam tendencēm lauksaimniecības nozares attīstībā – šogad saražots vairāk graudu Foto: Vitālijs Stīpnieks, A.F.I. |
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) apkopojusi vairāku speciālistu viedokļus par 2004.gadu.
Eiropas nauda attīstībai
LOSP priekšsēdētājs Varis Sīmanis
uzskata, ka Latvijai līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai
(ES) ir pavērušās iespējas piesaistīt papildu līdzekļus
lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Zemniekiem dota iespēja
izmantot Lauku attīstības plāna pasākumiem paredzēto atbalstu.
Daļai lauksaimnieku atmaksāti līdzekļi par SAPARD programmas
ietvaros īstenotajiem projektiem.
“Paziņojums par lauksaimniecības strukturālo pasākumu projektu
pieņemšanu bija liels pārsteigums. Priecē tas, ka Latvijas
lauksaimnieki bijuši tik aktīvi, taču žēl, ka daļai zemnieku
projekti bija tikai izstrādes procesā. Tas nozīmē, ka viņu
iesāktais darbs bijis veltīgs,” uzsver Latvijas Zemnieku
federācijas priekšsēdētāja vietniece Ligita Silaraupa.
Arī LOSP priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Beļavnieks atzīst, ka
daudzas saimniecības nepanāca iecerēto ražošanas attīstību un
modernizāciju, jo nepaspēja iesniegt plānotos projektus.
Viņaprāt, Latvijas lauksaimnieki ir bijuši ļoti aktīvi un dažu
mēnešu laikā paspējuši iesniegt projektus lauksaimniecības
strukturālajiem pasākumiem par trīs gadu laikā pieejamo naudas
summu. Kā jau ziņots, projektu pieteikumu pieņemšana
lauksaimniecības strukturālajiem pasākumiem visās programmās
pārtraukta septembrī.
Tomēr, pateicoties iespējai gūt papildu līdzekļus no ES, nākotnē
varētu samazināties problēmas, kādas Latvijas zemniekiem ir
radījušas augstās ES prasības un kuras saistītas ar
lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārstrādi. “Pašlaik tām
ir grūti piemēroties,” uzskata V.Sīmanis. Viņš arī atzīst, ka ES
prasības nereti ir pretrunīgas.
Augļkopju un lopkopju nedienas
Šis gads bijis grūts augļkopjiem,
jo 2004.gada pavasara salnās šī nozare cieta visvairāk. Dažādi
ilggadīgie stādījumi salnās cieta pavisam 806 hektāru platībā,
nodarot aptuveni 317 000 latu zaudējumus nozarē, liecina Latvijas
Augļkopju asociācijas veiktais pētījums.
Augļkopju zaudējumi esot lieli, jo lauksaimniekiem neesot
finansiālu iespēju ierīkot pretsalnu aizsardzības sistēmas,
uzskata asociācijas pārstāve Māra Rudzāte. “Ceram, ka nākotnē
lauksaimniecības struktūrfondos augļkopjiem būs iespējas startēt
ar saviem projektiem, lai šādas aizsardzības sistēmas ierīkotu,”
rezumē M.Rudzāte.
Šogad bijušas problēmas arī Latvijas liellopu gaļas audzētājiem
zemo liellopu gaļas iepirkuma cenu dēļ. “Liellopu gaļas
ražotājiem nav ekonomiski izdevīgi realizēt savu produkciju par
tik zemām cenām. Šo problēmu vajadzētu risināt valsts līmenī.
Šajā gadā liellopu gaļas zemās cenas ir aktuāla problēma
lauksaimniecībā,” uzsver J.Beļavnieks. Viņš atgādina, ka rudenī
Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu policija veica pārbaudes
gaļas pārstrādes uzņēmumos. Tajās atklāti nopietni pārkāpumi, kas
varētu būt par iemeslu pārlieku zemajām liellopu gaļas iepirkumu
cenām.
Savukārt Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas pārstāvis Valdis
Dzenis, vērtējot aizvadīto gadu, norāda: “Pozitīvais ir tas, ka
I.Emša valdība pildīja savas saistības pret zemniekiem. Ceram
arī, ka jaunā valdība to darīs.”
Jāsasparojas un jāatgūst iniciatīva
Šogad lauksaimniecības nozares
attīstībā ir vērojamas pozitīvas tendences – ir palielinājies
saražoto graudu, rapšu sēklu un piena apjoms, kā arī
stabilizējušās piena iepirkumu cenas. “Saimniecības uzlabojušas
ekonomiskos rādītājus. Prieks par to, ka daļa zemnieku jau šogad
ir saņēmuši ES vienotos platības maksājumus,” gandarīts
J.Beļavnieks.
LOSP projektu vadītāja Linda Bille informē, ka līdz 17.decembrim
Lauku atbalsta dienests vienotā platību maksājumus bija
izmaksājis 61 222 pretendentiem par kopējo summu 15 454 623,42
lati.
Lai lauksaimniecība varētu turpināt veiksmīgi attīstīties,
piesaistot arī ES piedāvātos līdzekļus, ir jāveicina zemnieku
intereses pārstāvošo organizāciju aktivitāte. “Latvijas zemnieki
ir zaudējuši iniciatīvu un aktivitāti, jo pēc Latvijas iestāšanās
ES domā, ka kāds cits viņu vietā visu izdarīs. Tā nedrīkst.
Jaunajā gadā ir jāsasparojas,” uzskata V.Dzenis.
“LV” informācija