Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2004.gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkos vistuvākie cilvēki cenšas būt kopā kādā siltā, no tumsas, vientulības un svešiem skatieniem pasargātā vietā, kur ir saskaņa, mīlestība, drošības sajūta un miers. Tādu vietu dziļākajā un skaistākajā nozīmē gribas saukt par mājām. Ziemsvētku vakars palīdz aizmirst raizes, pārvarēt atsvešinātību un nolikt priekšplānā labāko mūsu attiecībās.
Tomēr cilvēku sarūpētie Ziemsvētku simboli runā arī par īslaicību. Svecītes izdeg, skujas nobirst, dāvanu prieku pārklāj pieradums. No Ziemsvētku oāzes jāatgriežas ikdienas tuksnesī, kur cits citu sāpinām un liekam vilties, kur spiež dzīves smagums un ilgotākie sapņi bieži paliek nesasniedzami. Ziemsvētku vakars ļauj pieskarties kaut kam mūžīgam un ļoti skaistam, taču arī liek jautāt, kas paliek pāri, kad eglīte nobirst un to izmet laukā. Kas paliek pāri no dzīves, kad tā nodzīvota? Bet tādi ir Ziemsvētki. Mūžīgais pieskaras zūdošajam. Kristus atnāca pasaulē pie zūdošiem cilvēkiem, trausliem un iznīcīgiem, lai ar viņu mēs iegūtu mājas, kas nepazūd, dzīvi, kas nenospiež, attiecības, kas nepieviļ.
Cilvēks mēdz domāt, ka meklē Dievu. Taču patiesībā mūžīgais un varenais Dievs ir atradis tevi un tuvojas ar bezgalīgu ātrumu. Viņš skatās tavas dvēseles noslēpumos. Tas var likt izbīties. Kā tas būs? Ko viņš ar mani darīs? Eņģeļu vēsts Ziemsvētkos ir: “Nebīsties! Priecājies!” Kristū Dievs tuvojas nevis kā soģis, bet kā glābējs. Ziemsvētku vakars palīdz uz brīdi aizmirst problēmas. Kristus nāk, lai tās atrisinātu. Mūsu sāpēm ir tūkstoš seju, bet tikai viens avots – tālums no Dieva. To izsaka sena lūgšana: “Kungs, Tavās rokās es esmu drošībā. Kad Tu mani turi, man ne no kā nav jābaidās. Es neko nezinu par nākotni, bet es uzticos Tev.” Kristus piedzima, lai no dažādajiem ceļiem un sētmalām mūs atvestu Dieva rokās, pie viņa piedodošās un mīlošās Tēva sirds. Tur, kur viss atrod atrisinājumu un iegūst mūžīgu jēgu. Tur, kur patiešām ir mājas.
Ziemsvētki ir pilni nozīmes. Dievs dāvina mums to, kas viņam ir visdārgākais un mums visvajadzīgākais, – savu Dēlu. Viņš neprasa atlīdzību un neprasa nopelnus, tomēr vēlas, lai mēs, Kristum uzticēdamies, ļaujam sevi darīt par viņa atspīdumu. Lai caur mums viņa mīlestība un patiesība varētu iespīdēt pasaulē, nesot cilvēkiem mierinājumu un cerību. Viņš teica: “Jūs būsit mani liecinieki līdz pasaules galam.“ Lai Dieva gudrības un patiesības gars palīdz mums piedzīvot Ziemsvētkus kā Dieva mīlestības un mūsu dievišķā aicinājuma svētkus.
Sirsnīgi sveicinu Ziemsvētkos savu mīļo Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu un visus, kas priecājas par mūsu Kunga dzimšanu, kā arī visus tos, kuru aicinājums ir vēl atrast Kristū mājas savai dvēselei!