
Par jauno kopējo lauksaimniecības politiku un tās stāšanos spēkā 2005.gada 1.janvārī
No 2005.gada 1.janvāra 10
dalībvalstis uzsāks kopējās lauksaimniecības politikas (KLP)
reformu, par ko tās vienojās 2003.gada jūnijā. Tiks pilnīgi
mainīts Eiropas Savienības (ES) atbalsta veids lauku saimniecību
sektoram, dodot ES lauksaimniekiem vairāk brīvības pielāgot
ražošanu tirgus pieprasījumam. Nākotnē subsīdiju lielāko daļu
maksās neatkarīgi no ražošanas apjoma. Šie jaunie “vienotie
saimniecību maksājumi” būs cieši saistīti ar vides, pārtikas
nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartu ievērošanu.
Atsakoties no subsīdiju atkarības no ražošanas apjoma, ES
lauksaimnieki kļūs konkurētspējīgāki un vairāk orientēsies uz
tirgu, vienlaikus nodrošinot ieņēmumu stabilitāti. Samazinot
tiešos maksājumus lielākajām saimniecībām, lauksaimniekiem būs
pieejams vairāk līdzekļu vides, kvalitātes vai dzīvnieku
labturības programmām. Reforma patērētājiem ļaus iegādāties to,
ko tie vēlas, nodrošinās labāku pārskatāmību nodokļu maksātājiem
un veicinās uz tirgu orientētu saimniecību pasaules
tirdzniecību.
Komentējot reformētās KLP stāšanos spēkā, lauksaimniecības un
lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla teica: “KLP
2005.gada sākumā vairs nemaz nelīdzināsies tam, kā to daudz kur
kariķē. Reforma Eiropas lauksaimniekiem ļaus kļūt par uzņēmējiem
vārda tiešā nozīmē. Laukiem pavērsies ilgtspējīgas nākotnes
iespēja, kā arī iespēja dažādot ražošanu un veicināt Eiropas
konkurētspēju. Reforma mums ļaus izmantot mūsu stiprās puses:
ražot visā pasaulē atzītu augstākās kvalitātes pārtiku. Tā kā
pasaulei tiek dots nepārprotams signāls, palielināsies izredzes
panākt veiksmīgu pasaules tirdzniecības sarunu iznākumu.”
Jaunās, reformētās KLP pamatelementi ir šādi:
• vienoto saimniecības maksājumu jeb vienoto maksājumu shēma
(VMS) Eiropas lauksaimniekiem neatkarīgi no ražošanas apjoma,
tomēr līdztekus var tikt saglabāti atsevišķi elementi, lai
novērstu atteikšanos no ražošanas;
• šie maksājumi būs atkarīgi no vides, pārtikas nekaitīguma un
dzīvnieku labturības standartu ievērošanas, kā arī prasības
uzturēt visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā
lauksaimniecības un vides stāvoklī (“savstarpējās atbilstības
prasība”);
• paplašināta lauku attīstības politika, nodrošinot tai vairāk ES
līdzekļu, ieviešot jaunus pasākumus vides, kvalitātes un
dzīvnieku labturības veicināšanai un pasākumus, lai palīdzētu
lauksaimniekiem ievērot ES ražošanas standartus, sākot no
2005.gada;
• tiešo maksājumu samazinājums (“modulācija”) lielākajām
saimniecībām, lai finansētu jauno lauku attīstības
politiku;
• “finanšu disciplīnas” mehānisms, lai novērstu maksājumu griestu
pārsniegšanu.
Vienoto maksājumu shēma attiecas uz galvenajiem tirgus sektoriem,
tostarp labību, gaļu un pienu. Tabakas, olīveļļas un kokvilnas
sektori pievienosies sistēmai 2006.gadā.
Dalībvalstīm tika dota iespēja VMS piemērošanu sākt laikā no
2005. līdz 2007.gadam. Desmit dalībvalstis nolēma piemērošanu
sākt 2005.gada 1.janvārī, un tās ir: Apvienotā Karaliste,
Austrija, Beļģija, Dānija, Itālija, Īrija, Luksemburga,
Portugāle, Vācija un Zviedrija. Piecas pārējās “vecās”
dalībvalstis (Francija, Grieķija, Nīderlande, Somija un Spānija)
piemēros VMS 2006.gadā, savukārt divas “jaunās” dalībvalstis, kas
izvēlējās VMS, – Malta un Slovēnija – to ieviesīs
2007.gadā.
Astoņās pārējās jaunajās dalībvalstīs piemēro “vienoto platības
maksājuma shēmu” (VPMS). Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā reģionā
no reģionālā finansējuma tiek maksāti vienoti maksājumi par
hektāru.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā