Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.299

Rīgā 2004.gada 24.decembrī (prot. Nr.49, 2. p.)

Par “Noteikumu par apdrošinātāju tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. punktu, 7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 40. panta septīto daļu,

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

Apstiprināt “Noteikumus par apdrošinātāju tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm” (pielikumā).

Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

Noteikumi par apdrošinātāju tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm

“Noteikumi par apdrošinātāju tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm” (tālāk tekstā — noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām, un ir saistoši komercsabiedrībām apdrošināšanas akciju sabiedrības formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm.

1. TEHNISKO REZERVJU IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA

1.1. Apdrošinātāja vadība apstiprina tehnisko rezervju veidošanas kārtību, norādot:

1.1.1. tehnisko rezervju veidus atbilstoši veiktajai apdrošināšanai un pieņemtajai pārapdrošināšanai;

1.1.2. tehnisko rezervju aprēķina periodiskumu katram tehnisko rezervju veidam;

1.1.3. tehnisko rezervju veidošanas procedūras katram tehnisko rezervju veidam, norādot atbildīgo darbinieku vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

1.1.4. tehnisko rezervju aprēķina kontroles procedūras katram tehnisko rezervju veidam, norādot atbildīgo darbinieku vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

1.1.5. aprēķināto tehnisko rezervju apstiprināšanas procedūras, norādot atbildīgo darbinieku vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

1.1.6. datu bāzes, kuras apdrošinātājs izmanto tehnisko rezervju aprēķināšanai, un tajās uzkrājamās informācijas (ierakstu lauku) sarakstu;

1.1.7. procentu likmju lielumu, mirstības tabulas un citus statistikas avotus, kurus izmanto tehnisko rezervju aprēķināšanai;

1.1.8. tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes katram tehnisko rezervju veidam.

2. TEHNISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAS METODES NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANĀ

2.1. Nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve

2.1.1. Nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervi veido tā daļa no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas, kas attiecas uz laika periodu no tehniskās rezerves aprēķināšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, lai segtu atlīdzības un izdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.

2.1.2. Nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervi aprēķina katram apdrošināšanas līgumam atsevišķi.

2.1.3. Nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervi aprēķina no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā no parakstītās apdrošināšanas prēmijas atskaita Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 17. panta piektajā daļā noteiktos obligātos atskaitījumus.

2.1.4. Nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervi (UPR) aprēķina pēc formulas:

               p x t

UPR = –––––

                 T

kur:

p — parakstītā bruto apdrošināšanas prēmija,

t — laika periods, kurā apdrošināšanas līgums vēl būs spēkā, rēķinot to no nenopelnīto prēmiju tehniskās rezerves aprēķināšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām,

T — apdrošināšanas līguma darbības termiņš.

2.1.5. Par laika mērvienību 2.1.4. punktā norādītajā formulā izmanto dienu (1/365 daļas metode).

2.1.6. Pārapdrošinātāja daļu nenopelnīto prēmiju tehniskajā rezervē aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam saskaņā ar noslēgto proporcionālās pārapdrošināšanas līgumu atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem. Neproporcionālā pārapdrošināšana nevar samazināt nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervi.

2.1.7. Nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve nevienam spēkā esošam apdrošināšanas līgumam nevar būt negatīva.

2.2. Neparedzētā riska tehniskā rezerve

2.2.1. Neparedzētā riska tehnisko rezervi izveido gadījumos, kad ir sagaidāms, ka izveidotā nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve būs nepietiekama, lai segtu visas atlīdzības un izdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.

2.2.2. Ja kādā apdrošināšanas veidā piekritušo atlīdzību prasību un neto darbības izdevumu summas attiecība pret neto parakstīto apdrošināšanas prēmiju un izmaiņu neto nenopelnīto prēmiju rezervē starpību ir lielāka nekā 105 procenti un neto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmērs šajā apdrošināšanas veidā pārsniedz 10 procentus no kopējā neto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēra pārskata periodā, neparedzētā riska tehnisko rezervi (URR) aprēķina apdrošināšanas veidam pēc formulas:

2.2.3. Ja konkrētas apdrošināšanas līgumu grupas tarifa aprēķinā izmantotā zaudējumu attiecība ir mazāka par faktisko zaudējumu attiecību, neparedzētā riska tehnisko rezervi aprēķina apdrošināšanas līgumu grupai. Apdrošinātājs katrai apdrošināšanas līgumu grupai salīdzina zaudējumu attiecību, kas izmantota tarifa aprēķinā, ar reālo zaudējumu attiecību pārskata periodā attiecīgajai apdrošināšanas līgumu grupai. Ja faktiskā zaudējumu attiecība ir lielāka par tarifa aprēķinā izmantoto zaudējumu attiecību, neparedzētā riska tehnisko rezervi (URR) aprēķina pēc formulas:

2.2.4. Pārapdrošināšana nesamazina neparedzētā riska tehnisko rezervi.

2.3. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehniskā rezerve

2.3.1. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehniskā rezerve ir starpība starp piekritušajām apdrošināšanas atlīdzību prasībām un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehniskā rezerve paredzēta, lai apdrošinātājs varētu nākotnē izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības un segt apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumus par apdrošināšanas gadījumiem:

2.3.1.1. kuri ir notikuši un par kuriem ir saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, bet par kuriem nav izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai tā nav izmaksāta pilnībā (tālāk tekstā — RBNS rezerve),

2.3.1.2. kuri ir notikuši, bet par kuriem vēl nav saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums (tālāk tekstā — IBNR rezerve).

2.3.2. RBNS rezervi izveido katram apdrošināšanas līgumam atbilstoši pieteiktajām apdrošināšanas atlīdzību prasībām, ja:

2.3.2.1. apdrošinātājs ir saņēmis pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu un ir pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Šajā gadījumā RBNS rezervi izveido izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērā,

2.3.2.2. apdrošinātājs ir saņēmis pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, bet vēl nav pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un tās lielumu. Šajā gadījumā RBNS rezervi izveido pieteiktās un dokumentāli pamatotās apdrošināšanas atlīdzības prasības summas apmērā, kas palielināta par vidējo apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumu summu analogas apdrošināšanas līgumu grupas ietvaros. Ja apdrošinātāja rīcībā nav pietiekamas informācijas par zaudējumu apmēru, RBNS rezervi izveido saprātīgi novērtētas apdrošināšanas atlīdzības summas apmērā, bet ne mazāku par vidējo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības apmēru konkrētajā apdrošināšanas līgumu grupā, kas palielināta par vidējo apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumu summu analogas apdrošināšanas līgumu grupas ietvaros,

2.3.2.3. apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta periodisku maksājumu veidā (piemēram, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas). Ja ir zināms periodisko izmaksu ilgums, RBNS rezervi iegūst, summējot visas nākotnē paredzētās izmaksas. Ja periodisko izmaksu ilgums ir saistīts ar atlīdzības saņēmēja dzīves ilgumu, RBNS rezerves pašreizējo vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumu 3. punktā noteiktajām metodēm,

2.3.2.4. pārapdrošinātāja daļu RBNS rezervē aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem,

2.3.2.5. RBNS rezerve nevienam apdrošināšanas līgumam nevar būt negatīva.

2.3.3. IBNR rezervi aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējo gadu statistiku par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem, pieteiktajām apdrošināšanas atlīdzību prasībām un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām katrā apdrošināšanas veidā:

2.3.3.1. izmantojot “trīsstūra metodi” vai tās modifikācijas, kas ir pieteikto apdrošināšanas atlīdzību prasību vai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaita vai summas apmēra grupēšana tabulā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās vai apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikšanas un apdrošināšanas atlīdzības izmaksas periodiem,

2.3.3.2. izmantojot citu atbilstošu aprēķina vai novērtēšanas metodi, ja apdrošinātājs nodarbojas ar kādu apdrošināšanas veidu mazāk par trim gadiem vai tā uzkrātā statistika par piekritušajām apdrošināšanas atlīdzību prasībām nenodrošina IBNR rezerves aprēķinu ar “trīsstūra metodi” vai tās modifikācijām. Ar citu metodi aprēķinātā IBNR rezerve nevar būt mazāka par 5 procentiem no iepriekšējos 12 mēnešos bruto parakstītajām apdrošināšanas prēmijām attiecīgajā apdrošināšanas veidā,

2.3.3.3. pārapdrošināšana nesamazina IBNR rezervi.

2.3.4. RBNS rezervi konkrētā apdrošināšanas veidā drīkst samazināt par summu, kas varētu tikt atgūta ar cesiju, regresu vai realizējot derīgās atliekas. Šīs summas jānovērtē piesardzīgi, un to noteikšanai izmanto apdrošinātāja uzkrāto statistiku par cesijas vai regresa kārtībā vai derīgo atlieku realizācijas veidā atgūtajām summām noteiktā apdrošināšanas līgumu grupā. Ja apdrošinātājam šādu statistikas datu nav, RBNS rezervi nesamazina.

2.4. Izlīdzināšanas tehniskā rezerve

2.4.1. Izlīdzināšanas tehnisko rezervi izveido, lai apdrošināšanas veidā, kurā zaudējumu attiecības pa gadiem var ievērojami atšķirties, koriģētu peļņas vai zaudējumu aprēķina tehnisko rezultātu.

2.4.2. Izlīdzināšanas tehnisko rezervi izveido šādi:

2.4.2.1. izlīdzināšanas tehniskā rezerve nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas apmēra konkrētajā apdrošināšanas veidā,

2.4.2.2. izlīdzināšanas tehnisko rezervi samazina, ja neto piekritušo atlīdzību prasību summas attiecība pret neto nopelnīto prēmiju summu (ZA) pārskata gadā ir lielāka nekā šīs attiecības vidējais lielums iepriekšējos piecos gados. Vidējo neto piekritušo atlīdzību prasību summas attiecību pret neto nopelnīto prēmiju summu () iepriekšējos piecos gados aprēķina pēc formulas:

2.4.2.4. ja neto piekritušo atlīdzību prasību summas attiecība pret neto nopelnīto prēmiju summu pārskata gadā ir vienāda vai mazāka nekā vidējā neto piekritušo atlīdzību prasību summas attiecība pret neto nopelnīto prēmiju summu iepriekšējos piecos gados un uzkrātā izlīdzināšanas tehniskā rezerve pārsniedz 50 procentus no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas, izlīdzināšanas tehnisko rezervi samazina līdz 50 procentu apmēram no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas.

3. TEHNISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAS METODES DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANĀ

3.1. Dzīvības apdrošināšanas tehniskā rezerve

3.1.1. Dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi aprēķina pēc aktuārmatemātiskajām metodēm, izmantojot perspektīvo aprēķinu metodi, kurā rezerve ir vienāda ar starpību starp apdrošinātāja saistību pašreizējo vērtību un nākotnē saņemamo apdrošināšanas prēmiju pašreizējo vērtību.

3.1.2. Dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas līgumā ietvertos apdrošināšanas nosacījumus, tajā skaitā:

3.1.2.1. apdrošinājuma summas, kas izmaksājamas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam vai gadījumiem,

3.1.2.2. izmaksājamās atpirkuma summas, ja līgums tiek pārtraukts pirms termiņa,

3.1.2.3. gratifikācijas, kuras piešķirtas līguma darbības laikā,

3.1.2.4. izvēles iespējas līguma nosacījumu izmaiņām vai līgumu pārveidošanai,

3.1.2.5. ar apdrošināšanas līgumu saistītos izdevumus, t.sk. komisijas naudu,

3.1.2.6. nākotnē saņemamās apdrošināšanas prēmijas.

3.1.3. Dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi aprēķina atsevišķi katram dzīvības apdrošināšanas līgumam, izmantojot katram līgumu veidam atbilstošas aktuārmatemātikas metodes un mirstības tabulas. Grupas apdrošināšanas līgumiem ar mainīgu apdrošināto personu sastāvu dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi aprēķina katrai apdrošinātajai personai atsevišķi.

3.1.4. Pašreizējās vērtības aprēķināšanai ar perspektīvo aprēķinu metodi izmantojamo procentu likmi nosaka, ievērojot piesardzības principu un valūtu, kādā apdrošinātājs uzņēmies saistības. Pašreizējās vērtības aprēķināšanai izmantojamā procentu likme nedrīkst būt augstāka par šo noteikumu 4. punktā noteikto maksimālo tehnisko procentu likmi.

3.1.5. Dzīvības apdrošināšanas līguma dzīvības apdrošināšanas tehniskā rezerve nedrīkst būt mazāka par attiecīgajā brīdī garantēto atpirkuma summu, ja apdrošināšanas līgums paredz atpirkuma summas izmaksu, vai apdrošinājuma summu, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums.

3.1.6. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves aprēķināšanai retrospektīvo metodi piemēro tikai gadījumos, ja perspektīvās metodes piemērošana nav iespējama (piemēram, apdrošināšanas līgumi ar brīvu apdrošināšanas prēmiju maksāšanas grafiku). Dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervju aprēķināšanā ar retrospektīvo metodi izmantojamā procentu likme nedrīkst būt zemāka par apdrošināšanas līgumā garantēto procentu likmi.

3.1.7. Ja aprēķinu rezultātā dzīvības apdrošināšanas līgumam iegūst negatīvu dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi, to pielīdzina nullei.

3.1.8. Pārapdrošinātāja daļu dzīvības apdrošināšanas tehniskajā rezervē aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

3.2. Tehniskā rezerve gratifikācijām

3.2.1. Tehnisko rezervi gratifikācijām izveido deklarētajām, bet vēl konkrētam apdrošināšanas līgumam nepiešķirtajām un neizmaksātajām gratifikācijām, ja:

3.2.1.1. apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz terminētās gratifikācijas piešķiršanu par apdrošināšanas gadījumiem, kuri iestāsies nākotnē noteiktā laika periodā,

3.2.1.2. apdrošinātājs uzkrāj tehniskajā rezervē summas noteiktai apdrošināšanas līgumu grupai, lai vēlāk tās sadalītu kā neatņemamu gratifikāciju katram attiecīgās grupas apdrošināšanas līgumam atbilstoši apdrošināšanas līguma nosacījumiem.

3.2.3. Pārapdrošināšana nesamazina tehnisko rezervi gratifikācijām.

3.3. Tehniskā rezerve tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem

3.3.1. Tehnisko rezervi tirgum piesaistītajam dzīvības apdrošināšanas līgumam izveido atbilstoši aktīvu vērtībai, kuri saskaņā ar tirgum piesaistītā apdrošināšanas līguma nosacījumiem nosaka līguma apdrošinājuma summu, apdrošināšanas atlīdzību un atpirkuma summu.

3.3.2. Ja apdrošinātājs saskaņā ar tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma nosacījumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, garantē noteiktas summas izmaksu, kuras lielums nav saistīts ar līgumā noteiktā aktīvu kopuma vērtību, tad apdrošinātājs tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem izveido arī dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi, ievērojot šo noteikumu 3.1. punkta nosacījumus.

4. MAKSIMĀLĀS TEHNISKĀS PROCENTU LIKMES NOTEIKŠANA

4.1. Maksimālā tehniskā procentu likme ir mazākā no šādām likmēm, noapaļojot to līdz procenta desmitdaļai:

4.1.1. likmes 60 procentu apmērā no vidējās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi un vairāk fiksētās ienākumu likmes, kas noteikta šādu vērtspapīru divos pēdējos laidienos;

4.1.2. likmes 66 procentu apmērā no apdrošinātāja ieguldījumu atdeves iepriekšējā pārskata gadā;

4.1.3. likmes 3 procentu apmērā.

4.2. Noteikumu 4.1.2. punktā noteikto apdrošinātāja ieguldījumu atdevi nosaka pēc formulas:

5. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

5.1. Šie noteikumi stājas spēkā ar 2005. gada 1. janvāri.

5.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2001. gada 30. novembra lēmumu Nr. 21/3 apstiprinātie “Noteikumi par apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm”.

6. INFORMATĪVA ATSAUCE UZ EIROPAS SAVIENĪBAS DIREKTĪVĀM

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Direktīvas 91/674/EEC par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, Direktīvas 2002/83/EC par dzīvības apdrošināšanu, Direktīvas 73/239/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana.