Politiskā organizācija (partija) “Jaunais centrs”

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Tieslietu ministrijā, Uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48.pantu

Politisko organizāciju reģistra Nr.40008086897 Reģistrēta 2004.gada 9.decembrī

Statūti

Apstiprināti dibināšanas kongresā 2004.gada 20.novembrī

I. Vispārīgie noteikumi

1. Politiskā organizācija (partija) “Jaunais centrs” (turpmāk tekstā — partija) ir patstāvīga politiskā organizācija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī šiem statūtiem (turpmāk tekstā — statūti) un programmu.

2. Partijas oficiālais pilnais nosaukums ir “Jaunais centrs”. Partijai nav saīsināta nosaukuma.

3. Partijai ir sava simbolika, kuras apraksts un grafiskais attēls pievienots pielikumā Nr.1 “Simbolika un zīmoga nospiedums”.

4. Partijas valdes atrašanās vieta: Ģertrūdes iela 20, Rīga, LV–1011, Latvijas Republika.

5. Partija ir juridiska persona, tai ir savs norēķinu konts bankā un savs zīmogs.

6. Partija darbojas Latvijas Republikā un ārvalstīs.

II. Partijas darbības mērķi, uzdevumi un metodes

1. Partijas pamatmērķis ir vienotas politiskas nācijas veidošana Latvijā, integrētas pilsoniskas sabiedrības un tiesiskas valsts izveide, balstoties uz brīvības, atbildības, vienlīdzības, sociālā taisnīguma, iecietības, likuma varas un demokrātijas principiem.

2. Partijas uzdevumi:

2.1. nodrošināt cilvēku tiesību un brīvību ievērošanu;

2.2. izveidot efektīvu un sociāli orientētu tirgus ekonomiku;

2.3. izveidot valsts varas sistēmu, kas ir spējīga garantēt iedzīvotāju dzīvības, brīvības un drošības aizsardzību, likumu izpildi;

2.4. politiski izglītot un audzināt iedzīvotājus;

2.5. paust iedzīvotāju viedokli jebkādos sabiedriskās dzīves jautājumos, informēt par to plašāku sabiedrību, valsts varas un pašvaldību institūcijas;

2.6. iesaistīt iedzīvotājus sabiedriskajā un politiskajā dzīvē un valstisku, reģionālu un vietēju problēmu risināšanā;

2.7. izstrādāt sabiedriskās un valstiskās attīstības programmu un piedalīties tās īstenošanā.

3. Partijas darbības metodes:

3.1. izplatīt informāciju par partiju, paust tās uzskatus, mērķus un uzdevumus, skaidrot partijas pozīciju sabiedrībai;

3.2. veikt politisko darbību, piedaloties visu līmeņu vēlēšanu kampaņās un izvirzot deputātu kandidātus;

3.3. piedalīties valsts pārvaldes institūciju izveidē;

3.4. iesaistīt atbalstītājus partijas darbā.

III. Partijas biedri un atbalstītāji

1. Par partijas biedru var kļūt katrs 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona, kam ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, neatkarīgi no sociālās, rasu un nacionālās piederības, profesijas, filozofiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, kas atzīst partijas programmu un statūtus.

2. Partijas biedrs nevar vienlaikus būt citas partijas biedrs.

3. Pamatojoties uz katra pretendenta rakstveida iesniegumu un viena partijas biedra rekomendāciju, nodaļa lemj par biedru uzņemšanu partijā, par to informējot valdi. Gadījumā, ja nodaļa nav izveidota, lēmumu par uzņemšanu pieņem valde.

4. Visiem partijas biedriem ir vienādas tiesības. Katrs partijas biedrs ir tiesīgs:

4.1. piedalīties partijas politikas un darbības noteikšanā, izvirzot priekšlikumus, izklāstot savus uzskatus un piedaloties visu izskatāmo jautājumu brīvā apspriešanā un demokrātiskā izlemšanā, nepieciešamības gadījumā iestājoties par pieņemto lēmumu grozīšanu vai atcelšanu;

4.2. izvirzīt kandidatūras, arī savu kandidatūru, vēlēšanām, vēlēt un būt ievēlētam jebkurā partijas institūcijā, jebkurā amatā (izņemot divās institūcijās un divos amatos vienlaicīgi), kā arī par partijas kongresa delegātu, personiski piedaloties balsošanā;

4.3. publiski kritizēt jebkuru partijas biedru neatkarīgi no viņa ieņemamā amata;

4.4. izveidot partijas klubus;

4.5. saņemt informāciju, kas ir partijas institūciju rīcībā;

4.6. personīgi piedalīties jebkurā apspriešanā, kas skar viņa darbību;

4.7. brīvi izstāties no partijas, rakstiski paziņojot par to un nododot biedra karti;

4.8. piedalīties citu sabiedrisko organizāciju darbā, ja to principi un darbība nav pretrunā ar partijas programmu;

4.9. saņemt partijas aizstāvību;

4.10. izvirzīt kandidatūras, kā arī savu kandidatūru visu līmeņu deputātu kandidātu sarakstos, ko veido partija.

5. Katra partijas biedra pienākums ir:

5.1. sekmēt partijas programmas īstenošanu un ievērot statūtus;

5.2. rūpēties par partijas autoritāti sabiedrībā;

5.3. aktīvi piedalīties vēlēšanu kampaņās;

5.4. būt iecietīgam pret atšķirīgu viedokļu paudējiem;

5.5.maksāt biedru naudu;

5.6. pildīt partijas institūciju lēmumus.

6. Partijas biedrs ir tiesīgs jebkurā laikā izstāties no partijas, par to rakstveidā paziņojot tai nodaļai, kurā partijas biedrs reģistrējies un darbojas. Partijas biedra iesniegumu izskata nodaļa un lemj par biedra izstāšanos no partijas, informējot par to valdi.

7. Partijas biedru no partijas izslēdz valde pēc partijas piecu biedru un/vai valdes locekļa ierosinājuma, ja:

7.1. partijas biedrs nepilda statūtos noteikto, kongresa, domes un valdes lēmumus;

7.2. partijas biedrs kavē partijas darbību;

7.3. partijas biedrs ceļ neslavu partijai;

7.4. partijas biedrs ir iestājies citā partijā;

7..5. partijas biedram ir piešķirta citas valsts pilsonība;

7.6. partijas biedrs darbojas pretēji partijas mērķiem un uzdevumiem;

7.7. partijas biedrs ir miris vai izbraucis uz pastāvīgu dzīvesvietu ārzemēs.

8. Valde izskata ierosinājumu un, ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka ir pamats biedra izslēgšanai no partijas, pieņem lēmumu par partijas biedra izslēgšanu.

9. No partijas izslēgtajam partijas biedram ir tiesības divu mēnešu laikā iesniegt apelāciju domē, kuras lēmums ir galīgs.

10. Partijas darbībā var piedalīties atbalstītāji. Par partijas atbalstītāju var kļūt juridiska vai fiziska persona, kas atbalsta partijas mērķus un darbību.

IV. Partijas teritoriālās struktūrvienības

1. Partijā darbojas grupas un nodaļas, kas tiek izveidotas pēc teritoriālā principa, un to galvenais uzdevums ir sekmīga partijas darbība attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

2. Visas partijas teritoriālās struktūrvienības izmanto partijas nosaukumu, papildus norādot savu teritoriālo piederību.

3. Grupas

3.1. Partijas biedru grupu var izveidot pilsētās un pagastos, kur dzīvo un darbojas ne mazāk kā trīs partijas biedri. Grupas iniciatori sasauc dibināšanas sapulci, uz kuru uzaicina visus attiecīgajā pilsētā vai pagastā dzīvojošos partijas biedrus un kurā tiek pieņemts lēmums par grupas izveidošanu, kas tiek iesniegts apstiprināšanai valdei.

3.2. Ikviena grupa ietilpst attiecīgajā teritoriālajā nodaļā, ja tāda administratīvajā teritorijā darbojas. Attiecīgās teritoriālās nodaļas lēmumi ir saistoši visām tās teritorijā ietilpstošajām grupām.

3.3. Administratīvajās teritorijās, kurās nedarbojas nodaļas, biedru naudas iekasē grupas. Šīm grupām ir tādas pašas tiesības, pienākumi un lēmumu pieņemšanas kārtība kā nodaļām, ievērojot statūtos noteiktos ierobežojumus. Šo grupu darbību pārrauga valde.

3.4. Grupa no savu biedru vidus uz vienu gadu ievēlē vadītāju, viņa vietnieku un kasieri.

3.5. Grupas vadītājs:

3.5.1. organizē grupas darbu saskaņā ar programmu un statūtiem, kā arī kongresa, domes un valdes lēmumiem;

3.5.2. sasauc grupas biedru sēdes;

3.5.3. ne retāk kā reizi gadā sniedz atskaiti par grupas darbību atticīgajai teritoriālajai nodaļai vai valdei, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā nodaļa nedarbojas.

4. Nodaļas

4.1. Nodaļu var izveidot valde vienā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā pēc grupas vai valdes iniciatīvas. Nodaļā apvienotas visas attiecīgajā administratīvajā teritorijā darbojošās grupas. Ja nodaļas teritorijā tiek izveidota jauna grupa, pēc apstiprināšanas valdē tā tiek iekļauta attiecīgās nodaļas sastāvā.

4.2. Nodaļas ir patstāvīgas savā darbībā, īstenojot partijas programmu un kongresa, domes un valdes lēmumus savā administratīvajā teritorijā.

4.3. Nodaļas kompetence:

4.3.1. lemt par biedru uzņemšanu partijā;

4.3.2. iekasēt biedru naudas;

4.3.3. pārraudzīt un finansiāli atbalstīt savas administratīvās teritorijas grupu darbību;

4.3.4. nodot valdei 50% no iekasētajām biedru naudām ne retāk kā vienu reizi ceturksnī, iemaksājot partijas norēķinu kontā bankā vai arī citā valdes noteiktajā kārtībā;

4.3.5. ne retāk kā reizi gadā sniegt atskaiti par nodaļas darbību valdei;

4.3.6. ievēlēt kongresa delegātus;

4.3.7. izvirzīt partijas priekšsēdētāja, partijas priekšsēdētāja vietnieka, valdes, domes un revīzijas komisijas locekļu kandidātus;

4.3.8. nodrošināt statūtu 4.3.7.punktā minēto amatu kandidātu publicitāti, izplatot biedriem izvirzīto kandidātu sarakstus;

4.3.9. izplatīt biedriem dokumentu projektus apspriešanai kongresā.

4.4. Nodaļai ir tiesības atbrīvot biedru no biedru naudas maksāšanas statūtos noteiktajā kārtībā.

4.5. Nodaļas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce (konference), kuru sasauc birojs ne retāk kā reizi gadā. Par kopsapulces (konferences) sasaukšanas datumu un darba kārtību birojs paziņo attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem partijas biedriem ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tās sākuma.

4.6. Ārkārtas kopsapulci (konferenci) sasauc nedēļas laikā pēc biroja, partijas vietējās pašvaldības deputātu frakcijas vai ne mazāk kā 1/3 visu nodaļas biedru iniciatīvas. Ja birojs nesasauc ārkārtas kopsapulci (konferenci) statūtos noteiktajā termiņā, nodaļas biedri, kas pieprasa to sasaukt, var izveidot komiteju ārkārtas kopsapulces (konferences) sasaukšanai.

4.7. Kopsapulce (konference) ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse nodaļas biedru. Katram biedram ir viena balss.

4.8. Lēmumus kopsapulcē (konferencē) pieņem ar klātesošo nodaļas biedru balsu vairākumu. Lēmumus kopsapulce (konference) pieņem atklātā balsošanā. Ja balsojumā biedru balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir nodaļas vadītāja balss.

4.9. Kopsapulces (konferences) lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta nodaļas vadītājs un kopsapulcē (konferencē) ievēlētais sekretārs, kurš veic balsu skaitīšanu.

4.10. Nodaļa uz vienu gadu ievēlē savu vadības institūciju — biroju, nodaļas vadītāju, viņa vietnieku un kasieri.

4.11. Nodaļas birojs darbojas kā izpildinstitūcija kopsapulces (konferences) starplaikā:

4.11.1. organizē nodaļas darbu saskaņā ar programmu un statūtiem, kā arī kongresa, domes un valdes lēmumiem;

4.11.2. pārvalda nodaļas rīcībā nodoto kustamo un nekustamo īpašumu valdes noteiktajos ietvaros;

4.11.3. rīkojas ar nodaļas finanšu līdzekļiem organizatoriski saimniecisko izdevumu apmaksai saskaņā ar apstiprināto budžetu un valdes noteiktajā kārtībā.

4.12. Biroja skaitlisko sastāvu nosaka kopsapulce (konference).

V. Partijas vadības institūcijas

1. Partijas vadības institūcijas ir kongress, dome, valde, partijas priekšsēdētājs un trīs partijas priekšsēdētāja vietnieki.

2. Kongress

2.1. Kongress ir partijas augstākā lēmējinstitūcija. Ir kārtējie un ārkārtas kongresi.

2.2. Kongresu delegātu sastāvā ietilpst partijas priekšsēdētājs, partijas priekšsēdētāja vietnieki, domes, valdes un revīzijas komisijas locekļi, nodaļu izvirzītie pārstāvji, partijas Saeimas frakciju deputāti. Kongresa delegātu ievēlēšanas kārtību nodaļās un dalībnieku skaitu apstiprina dome.

2.3. Kārtējo kongresu dome sasauc ne retāk kā reizi kalendārajā gadā un ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.martam. Kongresa sasaukšanas laiku un domes apstiprināto darba kārtību valde izziņo nodaļām ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa. Dokumentu projektus apspriešanai kongresā nodaļas izplata ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kongresa.

2.4. Kongresu starplaikos aktuālo jautājumu apspriešanai tiek sasaukti ārkārtas kongresi. Ārkārtas kongresu sasaukšanu var pieprasīt partijas priekšsēdētājs, dome, valde, revīzijas komisija, kā arī ne mazāk kā 1/3 biedru, norādot ārkārtas kongresā izskatāmos jautājumus.

Ārkārtas kongresa sasaukšanas un darba kārtību apstiprina dome.

2.5. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā 1/2 no izvirzītajiem un statūtos noteiktajiem kongresa delegātiem. Katram kongresa dalībniekam ir viena balss.

2.6. Lēmumus kongresā pieņem ar klātesošo kongresa delegātu balsu vairākumu, izņemot lēmumus, par kuriem statūtos ir noteikta cita pieņemšanas kārtība. Lēmumus kongresā pieņem atklātā balsošanā, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz 1/3 no klātesošajiem kongresa delegātiem.

2.7. Ja kongress nav pilntiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, atkārtotu kongresu ar to pašu darba kārtību sasauc ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pēc nenotikušā kongresa. Atkārtotais kongress ir pilntiesīgs neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita.

2.8. Kongresu atklāj partijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — partijas priekšsēdētāja vietnieks, kuram priekšsēdētājs deleģējis šīs pilnvaras. Pēc kongresa atklāšanas delegāti ievēlē kongresa vadītāju, sekretāru, balsu skaitīšanas un redakcijas komisiju.

2.9. Kongresa lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta kongresa vadītājs un sekretārs. Kongresa lēmumi ir saistoši visiem biedriem.

2.10. Tikai kongress ir tiesīgs:

2.10.1. lemt par partijas dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju;

2.10.2. apstiprināt, grozīt un papildināt statūtus un programmu;

2.10.3. noteikt partijas politikas pamatprincipus, apstiprināt priekšvēlēšanu programmu;

2.10.4. ievēlēt un atcelt no amata partijas priekšsēdētāju un partijas priekšsēdētāja vietniekus;

2.10.5. ievēlēt un atcelt no amata domi un revīzijas komisiju;

2.10.6. apstiprināt Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās partijas finansiālās darbības deklarācijas;

2.10.7. izskatīt un apstiprināt domes ziņojumus par partijas tālākās attīstības virzieniem un priekšlikumus par partijas darbības stratēģiskiem uzdevumiem;

2.10.8. izskatīt un apstiprināt valdes pārskatus par partijas darbību un finansiālo stāvokli;

2.10.9. izskatīt un apstiprināt revīzijas komisijas pārskatu par partijas institūciju finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību;

2.10.10. izskatīt jebkurus citus jautājumus, tai skaitā tādus, kas ir domes un valdes kompetencē.

3. Dome

3.1. Kongresu starplaikā partijas augstākā lēmējinstitūcija ir dome.

3.2. Dome sastāv no septiņdesmit domes locekļiem, kurus uz diviem gadiem ievēlē kongress statūtos noteiktajā kārtībā. Domes sastāvā ietilpst arī partijas priekšsēdētājs, partijas priekšsēdētāja vietnieki un partijas Saeimas deputāti, kā arī valdes locekļi, kuri domes sēdēs piedalās ar statūtu 3.10.punktā noteiktām ierobežotām balsstiesībām. Domes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgi piedalīties arī revīzijas komisijas locekļi.

3.3. Domes sēdes ne retāk kā reizi trīs mēnešos sasauc partijas priekšsēdētājs. Domes ārkārtas sēdes sasauc pēc partijas priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas vai ne mazāk kā 1/3 kongresā ievēlēto domes locekļu pieprasījuma, norādot ārkārtas domes sēdes darba kārtību.

3.4. Domes sēdes atklāj un vada partijas priekšsēdētājs. Pēc sēdes atklāšanas domes locekļi ievēlē sēdes sekretāru, kurš veic arī balsu skaitīšanu.

3.5. Dome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse kongresā ievēlēto domes locekļu un partijas priekšsēdētājs (vai viņa prombūtnes laikā partijas priekšsēdētāja vietnieks, kuram priekšsēdētājs deleģējis šīs pilnvaras). Katram domes loceklim ir viena balss.

3.6. Lēmumus domes sēdēs pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Lēmumus dome pieņem atklātā balsošanā. Ja balsojumā domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir partijas priekšsēdētāja balss.

3.7. Domes lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta partijas priekšsēdētājs un sekretārs.

3.8. Domes lēmumi ir saistoši visiem biedriem.

3.9. Domes kompetence:

3.9.1. izstrādāt partijas stratēģiju, balstoties uz programmu, statūtiem un kongresa lēmumiem;

3.9.2. izstrādāt priekšvēlēšanu programmu;

3.9.3. sniegt paziņojumus un pieņemt lēmumus kārtējos politiskajos jautājumos;

3.9.4. apstiprināt kandidātus Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas amatpersonu, ministru u.c. amatiem;

3.9.5. apstiprināt kandidātu sarakstus visu līmeņu vēlēšanām;

3.9.6. izvērtēt statūtu 3.9.4.punktā minētajos amatos ievēlēto partijas biedru un partijas frakcijas deputātu pārskatus;

3.9.7. pieņemt lēmumus par koalīciju veidošanu ar citu partiju frakcijām;

3.9.8. lemt par partijas sadarbību ar citām apvienībām, organizācijām, biedrībām, kā arī par personu pilnvarošanu partijas pārstāvēšanai tajās;

3.9.9. apstiprināt partijas budžetu, sniegt kongresam pārskatus par partijas darbību un finansiālo stāvokli;

3.9.10. kongresu starplaikā izskatīt revīzijas komisijas ziņojumus par pārkāpumiem un trūkumiem partijas institūciju darbā un pieņemt lēmumu par trūkumu un pārkāpumu novēršanu;

3.9.11. sniegt ziņojumus kongresam par partijas tālākās attīstības virzieniem un priekšlikumus par partijas darbības stratēģiskiem uzdevumiem;

3.9.12. apstiprināt kongresa delegātu ievēlēšanas kārtību nodaļās, dalībnieku skaitu un kongresa darba kārtību;

3.9.13. sasaukt kārtējo un ārkārtas kongresu un apstiprināt kongresa sasaukšanas kārtību;

3.9.14. ievēlēt valdi, atcelt no amata atsevišķus valdes locekļus vai valdes sastāvu kopumā;

3.9.15. atcelt valdes lēmumus, kas ir pretrunā ar partijas programmu, statūtiem un kongresa un domes lēmumiem;

3.9.16. izskatīt izslēgto biedru apelācijas.

3.10. Statūtu 3.9.14.–3.9.15.punktā noteikto lēmumu pieņemšanā valdes locekļiem nav balsstiesību.

4. Valde

4.1. Kongresu starplaikā partijas darbu vada valde, kas ir partijas izpildinstitūcija.

4.2. Valde sastāv no divdesmit valdes locekļiem, kurus uz diviem gadiem ievēlē dome statūtos noteiktajā kārtībā. Valdes sastāvā ietilpst arī partijas priekšsēdētājs un partijas priekšsēdētāja vietnieki. Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgi piedalīties arī revīzijas komisijas locekļi.

4.3. Valdes sēdes sasauc partijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes ārkārtas sēdes sasauc pēc partijas priekšsēdētāja, revīzijas komisijas vai ne mazāk kā 1/3 valdes locekļu pieprasījuma, norādot ārkārtas valdes sēdes darba kārtību.

4.4. Valdes sēdes atklāj un vada partijas priekšsēdētājs. Pēc sēdes atklāšanas valdes locekļi ievēlē sēdes sekretāru, kurš veic arī balsu skaitīšanu.

4.5. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu un partijas priekšsēdētājs (vai viņa prombūtnes laikā — partijas priekšsēdētāja vietnieks, kuram priekšsēdētājs deleģējis šīs pilnvaras). Katram valdes loceklim ir viena balss.

4.6. Lēmumus valdes sēdēs pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Lēmumus valde pieņem atklātā balsošanā. Ja balsojumā valdes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir partijas priekšsēdētāja balss.

4.7. Valdes lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta partijas priekšsēdētājs un sekretārs.

4.8. Valdes lēmumi ir saistoši visiem biedriem.

4.9. Valdes kompetence:

4.9.1. organizēt kongresa lēmumu un programmas izpildi saskaņā ar domes noteikto stratēģiju;

4.9.2. sagatavot domei priekšlikumus kongresa sasaukšanai un paziņot kongresa norises vietu, laiku un darba kārtību;

4.9.3. sagatavot dokumentu projektus izskatīšanai domes sēdēs un kongresā;

4.9.4. izskatīt nodaļu izvirzītos partijas priekšsēdētāja, partijas priekšsēdētāja vietnieka, valdes, domes un revīzijas komisijas locekļu kandidātus, nodrošināt kandidātu publicitāti, izplatot izvirzīto kandidātu sarakstus nodaļām, un iesniegt apstiprināšanai statūtos noteiktajā kārtībā;

4.9.5. veikt organizatorisko, metodisko darbu, koordinēt grupu un nodaļu darbību;

4.9.6. izstrādāt, pieņemt un izplatīt instrukcijas, informatīvi metodiskos materiālus;

4.9.7. sagatavot budžeta projektu apstiprināšanai domē;

4.9.8. rīkoties ar partijas kustamo un nekustamo mantu;

4.9.9. rīkoties ar partijas naudas līdzekļiem saskaņā ar apstiprināto budžetu;

4.9.10. sniegt domei pārskatus par partijas darbību un finansiālo stāvokli;

4.9.11. sagatavot Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktos finansiālās darbības pārskatus un priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, tai skaitā partijas ikgadējo finansiālās darbības deklarāciju;

4.9.12. atbildēt par partijas saimniecisko darbību;

4.9.13. sniegt domei atskaites par programmā un statūtos noteikto mērķu īstenošanu;

4.9.14. organizēt partijas uzskaiti un atbildēt par biedru naudas iekasēšanu;

4.9.15. ierosināt sasaukt ārkārtas kongresu un ārkārtas domes sēdes;

4.9.16. sasaukt ārkārtas revīzijas komisijas sēdes, ja ir pamatotas aizdomas par partijas saimnieciskās un finansiālās darbības pārkāpumiem;

4.9.17. pieprasīt grupu un nodaļu darbības pārskatus;

4.9.18. sasaukt ārkārtas revīzijas komisijas sēdes, ja ir pamatotas aizdomas par partijas saimnieciskās un finansiālās darbības pārkāpumiem;

4.9.19. izvērtēt biedru darbību un lemt par to izslēgšanu no partijas;

4.9.20. organizēt partijas lietvedību un grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

4.10. Valde ir tiesīga izveidot partijas biroju, kas veic partijas ikdienas darbu. Biroja darbu vada biroja vadītājs, kuru ievēlē valde pēc partijas priekšsēdētāja ieteikuma.

4.11. Biroja skaitlisko sastāvu, funkcijas un atalgojumu nosaka valde.

5. Partijas priekšsēdētājs

5.1. Partijas priekšsēdētājs ir partijas vadītājs, kuru ievēlē kongress uz diviem gadiem statūtos noteiktajā kārtībā.

5.2. Partijas priekšsēdētājam ir paraksta tiesības un tiesības bez speciāla pilnvarojuma partijas statūtos noteiktajās kompetences robežās slēgt jebkurus darījumus un uzņemties saistības pret trešajām personām atbilstoši partijas mērķiem un budžetam, ievērojot statūtos noteikto.

5.3. Partijas priekšsēdētāja kompetence:

5.3.1. vadīt domes un valdes sēdes;

5.3.2. vadīt un organizēt domes un valdes darbu;

5.3.3. pārvaldīt partijas īpašumu un izmantot to atbilstoši partijas mērķiem un uzdevumiem;

5.3.4. rīkoties ar partijas naudas līdzekļiem saskaņā ar apstiprināto budžetu, ievērojot statūtos noteikto;

5.3.5. sniegt atskaites domei par pārskata periodā paveikto;

5.3.6. atbildēt par partijas darbu un saimniecisko darbību, organizēt to atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un partijas iekšējiem saistošajiem dokumentiem;

5.3.7. kontrolēt partijas biroja darbu;

5.3.8. nodrošināt kongresa, domes un valdes lēmumu izpildi;

5.3.9. ierosināt sasaukt ārkārtas kongresu, ārkārtas domes sēdes un ārkārtas valdes sēdes;

5.3.10. sasaukt ārkārtas valdes un revīzijas komisijas sēdes, ja ir pamatotas aizdomas par partijas saimnieciskās un finansiālās darbības pārkāpumiem;

5.3.11. parakstīt Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas un priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, tai skaitā ikgadējo valdes sagatavoto partijas finansiālās darbības deklarāciju;

5.3.12. ieteikt kandidātu partijas biroja vadītāja amatam;

5.3.13. bez speciāla pilnvarojuma sniegt publiskus paziņojumus partijas vārdā, pārstāvēt partiju attiecībās ar valsts un ārvalstu institūcijām, juridiskām un fiziskām personām Latvijā un ārvalstīs;

5.3.14. atvērt norēķinu un citus kontus bankā;

5.3.15. pieņemt darbā un atbrīvot no darba partijas darbiniekus;

5.3.16. savas kompetences ietvaros izdot pilnvaras un rīkojumus.

6. Partijas priekšsēdētāja vietnieki

6.1. Partijas priekšsēdētājam ir trīs vietnieki, kurus ievēlē kongress uz diviem gadiem statūtos noteiktajā kārtībā.

6.2. Partijas priekšsēdētājs nosaka savu pienākumu un tiesību sadalījumu starp partijas priekšsēdētāja vietniekiem.

6.3. Partijas priekšsēdētāja vietnieki veic partijas priekšsēdētāja uzticētos uzdevumus un pilda deleģētos statūtos noteiktos partijas priekšsēdētāju pienākumus viņa prombūtnes laikā.

VI. Revīzijas komisija

1. Revīzijas komisiju triju cilvēku sastāvā uz diviem gadiem ievēlē kongress statūtos noteiktajā kārtībā.

2. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē revīzijas komisijas priekšsēdētāju un sadala pienākumus.

3. Revīzijas komisijas sēdes sasauc revīzijas komisijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi kalendārajā gadā. Revīzijas komisijas ārkārtas sēdes sasauc pēc partijas priekšsēdētāja, valdes vai revīzijas komisijas locekļa pieprasījuma, norādot ārkārtas sēdes darba kārtību.

4. Revīzijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi revīzijas komisijas locekļi. Katram revīzijas komisijas loceklim ir viena balss.

5. Lēmumus revīzijas komisija pieņem ar revīzijas komisijas locekļu balsu vairākumu atklātā balsošanā. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir revīzijas komisijas priekšsēdētāja balss. Revīzijas komisijas lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta visi revīzijas komisijas locekļi.

6. Revīzijas komisijas lēmumi ir saistoši visiem biedriem.

7. Revīzijas komisija regulāri revidē partijas institūciju un amatpersonu saimniecisko un finansiālo darbību, tās lietderību un likumību, pārbauda partijas grāmatvedību, finanšu stāvokli un īpašumu pārvaldi, kongresa, domes un valdes lēmumu izpildi, kā arī pārrauga, kā partijas institūcijas ievēro statūtos un programmā noteikto, un kontrolē zemākstāvošo institūciju lēmumu atbilstību augstākstāvošo institūciju lēmumiem.

8. Revīzijas komisija reizi gadā sniedz pārskatu kongresam. Ja kongresu starplaikā revīzijas komisija konstatē trūkumus un pārkāpumus partijas institūciju darbībā, revīzijas komisija sniedz ziņojumu domei, pieprasot ārkārtas domes sēdes sasaukšanu.

VII. Finanses un manta

1. Partijas finanšu līdzekļus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto veido:

1.1. biedru naudas;

1.2. fizisko personu dāvinājumi (ziedojumi);

1.3. ienākumi, ko dod partijas saimnieciskā darbība;

1.4. ienākumi (dividendes), ko dod ieguldījumi kapitālsabiedrībās;

1.5. citi finansēšanas avoti, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt partijas.

2. Partijas biedri maksā biedru naudu 1lata apmērā ar brīdi, kad ir uzņemti partijā statūtos noteiktajā kārtībā.

3. Biedru naudu savas administratīvās teritorijas nodaļai vai grupai (administratīvajās teritorijās, kur nodaļas nedarbojas) biedri maksā katru mēnesi.

4. Ar nodaļas vai grupas (administratīvajās teritorijās, kur nodaļas nedarbojas) lēmumu partijas biedru var atbrīvot no biedru naudas maksāšanas, par to rakstveidā paziņojot valdei.

5. Biedru naudas tiek sadalītas šādi:

5.1. 50% paliek attiecīgās nodaļas vai grupas (administratīvajās teritorijās, kur nodaļas nedarbojas) rīcībā;

5.2. 50% tiek nodoti valdes rīcībā statūtos noteiktajā kārtībā.

6. Valde ir tiesīga nodaļu un grupu rīcībā esošās biedru naudas novirzīt vēlēšanu kampaņu vai ārkārtējos gadījumos atsevišķu pasākumu finansēšanai.

7. Par partijas finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši partijas mērķiem un uzdevumiem lemj valde.

8. Par partijas līdzekļu izmantošanu atbild grupas, nodaļas, valde un partijas priekšsēdētājs statūtos noteiktās kompetences robežās.

9. Partija neatbild par savu biedru saistībām. Partijas biedri neatbild par partijas saistībām.

10. Partija par saviem finanšu līdzekļiem valdes noteiktajā kārtībā ir tiesīga iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu, kas nepieciešams partijas mērķu un uzdevumu īstenošanai.

11. Partijas finanšu līdzekļi tiek tērēti pasākumu organizēšanai, telpu nomai, pakalpojumu apmaksai, partijas darbinieku darba samaksai, materiālās palīdzības sniegšanai partijas biedriem u.c. statūtos noteiktajā kārtībā.

VIII. Parlamentārā darbība

1. Piedalīšanās demokrātiskās visu līmeņu institūciju — Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību — vēlēšanās, cīņa par vietām tajās un partijas programmatisko nostādņu īstenošana ir galvenais partijas politisko mērķu sasniegšanas ceļš.

2. Partijas priekšvēlēšanu programmu Eiropas Parlamenta, Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanām izstrādā dome un apstiprina kongress.

3. Par Eiropas Parlamenta, Saeimas un vietējo pašvaldību deputātu kandidātiem tiek izvirzīti partijas biedri, ja izvirzītais kandidāts nav partijas biedrs, par viņa kandidatūras iekļaušanu vēlēšanu sarakstā tiek pieņemts īpašs domes lēmums.

4. Deputātu kandidātu atlase tiek veikta pēc šādiem principiem:

4.1. jebkuram partijas biedram ir tiesības izvirzīt un apspriest deputātu kandidatūras;

4.2. jebkuram partijas biedram ir tiesības piedalīties izvirzīto kandidātu novērtēšanā un atlasē;

4.3. izvirzītie deputātu kandidāti paraksta paziņojumu par piekrišanu pildīt deputāta funkcijas, kā arī noslēdz ar partiju savstarpējās atbildības līgumu.

5. Deputātu kandidātu atlases un saraksta apstiprināšanas procedūru izstrādā partijas valde un apstiprina dome.

6. Deputāti veido frakcijas un deputātu grupas. Partijas frakcijas un deputātu grupas var sadarboties, veidot blokus un koalīcijas ar citu partiju frakcijām un grupām, ievērojot programmu un priekšvēlēšanu programmas pamatprincipus un domes pieņemtos lēmumus.

7. Partijas vēlētajām amatpersonām ir pienākums sniegt domei pārskatus par veikto darbu. Partijas biedriem ir tiesības zināt visu partijas vadības institūciju sēžu darba kārtību un norises laiku. Katram deputātam ir pienākums regulāri tikties ar vēlētājiem.

IX. Partijas reorganizācijas un pašlikvidācijas kārtība

1. Lēmumu par partijas reorganizāciju vai pašlikvidāciju ir tiesīgs pieņemt kongress, ja tajā piedalās ne mazāk kā 3/4 balsstiesīgo delegātu. Lēmums par pašlikvidāciju ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse delegātu skaita.

2. Partijas reorganizācijas kārtību nosaka kongresa lēmumi un Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

3. Kongress pieņem lēmumu par partijas īpašuma un finanšu līdzekļu izlietojumu un sadalījumu reorganizācijas vai pašlikvidācijas gadījumā. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, partijas īpašums un finanšu līdzekļi tiek izlietoti Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Partijas pašlikvidāciju veic partijas priekšsēdētājs vai kongresa iecelts likvidators Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Partijas statūti apstiprināti partijas dibināšanas kongresā 2004.gada 20.novembrī Rīgā.

Partijas pilnvarotā persona S.Dolgopolovs

Partijas pilnvarotā persona A.Aleksejenko

Partijas pilnvarotā persona M.Eglīte