Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”
Izdarīt likumā “Par zemes dzīlēm” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdu “institūcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).
2. 1.pantā:
aizstāt 5.punktā vārdu “kadastrs” ar vārdu “reģistrs”;
izteikt 6.punktu šādā redakcijā:
“6) derīgo izrakteņu ieguve — darbu komplekss derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē;”;
papildināt pantu ar 15.1 un 15.2 punktu šādā redakcijā:
“151) pazemes būves — tuneļi, mākslīgās alas, šahtas, patvertnes, kā arī ogļūdeņražu un ogļskābās gāzes glabātavas ģeoloģiskajās struktūrās;
152) zemes dzīļu derīgās īpašības — iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā;”;
izslēgt 16.punktu;
aizstāt 21.punktā vārdus “zemes dzīļu īpašību” ar vārdiem “zemes dzīļu derīgo īpašību”.
3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:
“2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.”
4. 4.pantā:
izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes;”;
aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “pagastu un pilsētu” ar vārdu “vietējās”;
izteikt otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
“(2) Minēto institūciju kompetenci nosaka šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināti attiecīgo ministriju un iestāžu (institūciju) nolikumi un citi normatīvie akti.
(3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu.
(4) Ekonomikas ministrija Ministru kabineta noteiktajos licenču laukumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves atļaujas (licences), kā arī veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves administratīvo pārraudzību.
(5) Vietējās pašvaldības savās administratīvajās teritorijās:
1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ievērojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras noteiktos ieguves limitus, izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkta “a” un “b” apakšpunktā noteiktos gadījumus;
2) kontrolē derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju.”;
aizstāt sestajā daļā vārdus “zemes dzīļu izmantošanas atļaujām (licencēm)” ar vārdiem “bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām”;
izslēgt septīto daļu.
5. 5.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:
1) akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus;
2) sastāda derīgo izrakteņu atradņu reģistru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci;
3) nosaka derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguves limitus;
4) iegūst, apkopo un uzglabā ģeoloģisko informāciju;
5) veic valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu.”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem” ar vārdiem “īpašuma tiesību aprobežojumiem”.
6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:
“7.pants. Zemes dzīļu izmantošanas veidi
Zemes dzīļu izmantošanas veidi ir šādi:
1) ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā un ģeofizikālā izpēte, zinātniskās pētniecības darbi, profesionālā apmācība, zemes dzīļu monitoringa izveide un veikšana;
2) derīgo izrakteņu ieguve vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana;
3) tādu pazemes būvju celtniecība un ekspluatācija, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;
4) atpūtas un tūrisma pasākumu veikšana;
5) materiālu ieguve mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai;
6) urbumu izveide, izmantošana, konservācija un likvidācija.”
7. Izteikt 8.panta 3.punktu šādā redakcijā:
“3) juridiskā vai fiziskā persona, kas ar zemes īpašnieku noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Šis līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai.”
8. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:
“9.pants. Zemes dzīļu izmantošanas termiņi
Zemes dzīles izmantošanā var nodot uz šādiem termiņiem:
1) ģeoloģiskajai, hidroģeoloģiskajai, inženierģeoloģiskajai, ģeoekoloģiskajai un ģeofizikālajai izpētei, zinātniskās pētniecības darbiem, profesionālajai apmācībai, zemes dzīļu monitoringa izveidei un veikšanai, atpūtas un tūrisma pasākumu veikšanai — uz laiku līdz 5 gadiem;
2) derīgo izrakteņu ieguvei, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, tādu pazemes būvju celtniecībai un ekspluatācijai, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi, — uz laiku līdz 25 gadiem;
3) ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai — uz laiku līdz 30 gadiem;
4) mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai — uz laiku līdz 2 gadiem.”
9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:
“10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība
(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot 11.pantā minētos gadījumus). Šādu atļauju (licenci) izsniedz:
1) vietējās pašvaldības — šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;
2) Ekonomikas ministrija — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;
3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra:
a) ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradne ietilpst vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā,
b) ja derīgo izrakteņu atradnē papildus bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem ir akceptēti citu derīgo izrakteņu krājumi,
c) visos pārējos gadījumos.
(2) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos attiecībā uz valsts un pašvaldību īpašumā esošajām zemes platībām zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā.
(3) Derīgo izrakteņu ieguvei valsts nozīmes atradnēs, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā.
(4) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) un atradņu pases izsniedz par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot pašvaldību ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai vai to īpašumā esošo ēku uzturēšanai, tad, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījumu un nosakot šiem darbiem nepieciešamos ieguves limitus, zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) pašvaldībām attiecībā uz to īpašumā esošajām vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajām valsts un pašvaldību zemes platībām izsniedz bez maksas.
(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Zemes dzīļu izmantotāja maiņas gadījumā agrāk izsniegtā atļauja (licence) zaudē spēku, bet jaunais zemes dzīļu izmantotājs, uzņemoties iepriekš izsniegtajā atļaujā (licencē) noteiktos pienākumus, var saņemt jaunu atļauju (licenci) bez konkursa (izsoles). Ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegtās atļaujas (licences) izmantotāja maiņu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.
(7) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību, kā arī noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā reglamentē Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi reglamentē arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona.
(8) Zemes dzīļu valsts nozīmes nogabalu izmantošanas noteikumus katram nogabalam atsevišķi nosaka Ministru kabinets.
(9) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tad, ja saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.
(10) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(11) Lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) jebkura derīgā izrakteņa (izņemot ogļūdeņražus) ieguvei, ir jāsaņem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavota atradnes pase, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.”
10. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:
“(1) Zemes īpašnieki un pastāvīgie lietotāji, ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās prasības, drīkst izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) šādos gadījumos:
1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir komercdarbības raksturs;
2) personiskām vajadzībām ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas — dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) — dziļumā līdz 5 metriem no sākotnējās zemes virsmas to dziļākajā vietā, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.
(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šā likuma 7.panta 1.punktā noteiktajos zemes dzīļu izmantošanas veidos drīkst tās izmantot bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences), iepriekš paziņojot par to zemes īpašniekam.”
11. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:
“11.1 pants. Zemes dzīļu izmantošana, iegūstot derīgos izrakteņus pazemes un virszemes būvju būvniecības rezultātā
(1) Ja pazemes un virszemes būvju būvniecības, tajā skaitā dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un tos paredzēts realizēt, tad nepieciešama reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja.
(2) Veicot pazemes un virszemes būvju būvniecību, virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas darbus, kuru rezultātā iegūti derīgie izrakteņi mazāk nekā 1000 kubikmetru apjomā, šā panta pirmajā daļā noteiktā atļauja nav nepieciešama.”
12. Izslēgt 12.pantu.
13. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:
“12.1 pants. Zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojums valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos
(1) Zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus. Par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu un zemes dzīļu vai to īpašību izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi.
(2) Kārtību, kādā zemes īpašniekam aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par īpašuma tiesību aprobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nosaka Ministru kabinets. Par atlīdzības apmēru, kas maksājams par īpašuma tiesību aprobežojumu, noslēdzama rakstveida vienošanās.”
14. 14.pantā:
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
“2) ievērot Ministru kabineta apstiprināto derīgo izrakteņu ieguves kārtību;”;
aizstāt 4.punktā vārdus “Valsts ģeoloģijas dienestam” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai”;
aizstāt 10.punktā vārdus “reģionālajai vides pārvaldei” ar vārdiem “Vides valsts dienestam” un vārdus “Valsts ģeoloģijas dienestam” — ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai”.
15. 16. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“16.pants. Zemes dzīļu izmantošanas ierobežošana, apturēšana vai atļaujas (licences) anulēšana”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Zemes dzīļu izmantošana (izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi) tiek:
1) ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vai Valsts vides dienesta lēmumu;
2) apturēta šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vai Valsts vides dienesta lēmumu; šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā — ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts vides dienesta lēmumu; šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos — ar pašvaldības lēmumu;
3) pārtraukta šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos ar pašvaldības vai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras lēmumu; šā panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētajos gadījumos — ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vai Valsts vides dienesta lēmumu.”;
papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
“(5) Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves atļaujas (licences) darbība tiek ierobežota, apturēta vai anulēta šajā pantā minētajos gadījumos ar atļaujas (licences) izsniedzēja lēmumu pēc atbildīgo valsts iestāžu ierosinājuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) tās izsniedzējs anulē, ja:
1) zemes dzīļu izmantošana tiek pārtraukta saskaņā ar šā panta noteikumiem;
2) triju gadu laikā no atļaujas (licences) saņemšanas dienas nav uzsākta derīgo izrakteņu ieguve vai tā pārtraukta un nav atsākta viena gada laikā.”
16. Aizstāt 17.pantā vārdus “Valsts ģeoloģijas dienesta” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras”.
17. Izteikt 18.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontroli šajā likumā un citos zemes dzīļu izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedzējs vai Valsts vides dienests.
(2) Pašvaldība pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībai un to izmantošanas kontrolei šā likuma ietvaros.”
18. Aizstāt 23.pantā vārdus “Valsts ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā).
19. Pārejas noteikumos:
izteikt 4.punktu šādā redakcijā:
“4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izstrādā noteikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību; noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licencēšanas kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumus.”;
papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:
“5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumi Nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi”;
2) Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumi Nr.307 “Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība”;
3) Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumi Nr.412 “Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā”;
4) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.51 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi”;
5) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.52 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība”.
6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.septembrim izdod:
1) šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus;
2) šā likuma 14.panta 2.punktā minētos noteikumus.
7. Ja zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana uzsākta pirms 2004.gada 16.decembrī pieņemto šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas, zemes dzīļu izmantotājam nav jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) līdz noslēgtā līguma par zemes dzīļu izmantošanu termiņa beigām. Šiem zemes dzīļu izmantotājiem līdz atļaujas (licences) saņemšanai jāievēro zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī jāsniedz attiecīgajai vides aizsardzības iestādei visa ar zemes dzīļu izmantošanu saistītā ģeoloģiskā informācija.”
20. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:
“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.maija direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei.”
21. Pielikumā:
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
“2. Smilts, smilts–grants.”;
papildināt pielikumu ar 5.punktu šādā redakcijā:
“5. Smilšmāls, mālsmilts, aleirīts.”
Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 16.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 28.decembrī