Kad spēkā stājušies jauni likumi

2001.gada 1.janvārī spēkā stājušies vairāki 2000. gadā pieņemti normatīvie akti, kā arī normatīvo aktu grozījumi, kas regulē pašvaldības skarošas jomas.

Spēkā stājušies grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (publicēts "Latvijas Vēstnesī" 2000.gada 6.decembrī). Grozījumi Saeimā tika pieņemti 2000. gada 23. novembrī kā valsts budžeta likumu pavadošais likums. Tas bija nepieciešams, lai novērstu tās pretrunas likuma normās, kas konstatētas šī likuma darbības laikā. Likums precizē normas, kādos gadījumos pašvaldības nevar ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus, kā arī nosaka pašvaldību aizņēmumu un galvojumu apjomu un kārtību. Likuma 22. un 23. pantā izdarīti grozījumi, kas nosaka pašvaldību tiesības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus likumā "Par pašvaldību budžetiem" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums saimnieciskajā gadā tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Likuma jaunā 22. panta 3.daļas redakcija nosaka, ka aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, bet 4.daļa aizliedz pašvaldībām galvot aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.

Saeimas plenārsēdē diskusijas izraisīja priekšlikums par 23. panta grozījumiem, kas līdz šim paredzēja pašvaldību tiesības ņemt īstermiņa aizņēmumus, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finansu deficītu, un pienākumu atmaksāt aizņēmumu līdz saimnieciskā gada beigām.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā balsojot tika izveidota alternatīva redakcija, kas nosaka, ka aizņēmumi pašvaldībām ir jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti, parādoties jaunai kārtībai, kad pašvaldības varētu aizņemties naudu ne tikai no valsts budžeta, bet arī no komercbankām. Finansu ministrs Gundars Bērziņš aicināja priekšlikumu neatbalstīt, lai netiktu radikāli mainīta pašvaldību kreditēšanas sistēma, kas ietekmētu valsts konsolidētā budžeta deficītu, jo pašvaldību finansiālais stāvoklis nav stabils, bet aizņēmumi no Valsts kases dod iespēju pārredzēt pašvaldību saistības. Tāpēc pieņemto likuma grozījumu 23. panta redakcija, kas spēkā stājās 2001.gada 1.janvārī, paredz, ka budžeta un finansu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finansu līdzekļu deficītu, pašvaldības var ņemt no valsts budžeta īstermiņa aizņēmumus, kas jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti. Grozījumi likuma 26.pantā paredz lielākas tiesības pašvaldībām izsniegt galvojumus uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, jo paplašināts ir uzņēmumu loks, kam pašvaldības tiesīgas garantēt aizņēmumus. Grozījumu 17. pants paredz arī saskaņot valsts un pašvaldību budžetu plānošanu vidējā termiņā, nosakot, ka pašvaldības kopā ar plānoto budžetu sagatavo paskaidrojuma rakstu par plānoto sociāli ekonomisko situāciju saimnieciskajā gadā un nākamajos trīs gados.

Likums papildināts ar 10. nodaļu, kas nosaka kārtību par pašvaldību budžeta veidošanos, ja pašvaldības apvienojušās administratīvi teritoriālās reformas ietvaros: saimnieciskā gada budžeti jāapvieno un jāpieņem jauns saimnieciskā gada budžets, ja pašvaldības apvienojušās saimnieciskā gada laikā. Jaunais budžets jāapstiprina ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi par pašvaldību apvienošanos. Jaunizveidotai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi, ko veic Valsts kase, tiks pārskaitīti kā summa no apstiprinātiem līdzekļiem apvienotajām pašvaldībām, turklāt jaunizveidotajai pašvaldībai jāpārņem visu tās sastāvā iekļauto pašvaldību budžetu saistības.

Grozījumi izdarīti arī likumā "Par budžetu un finansu vadību", kas spēkā stājās 2001.gada 1. janvārī un ir arī valsts budžeta likumu pavadošais likums. Tas pieņemts atbilstoši budžeta vadības pamatnostādnēm, pēc kurām tiek sagatavots valsts budžeta projekts 2001. gadam un valdības makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes vidējam termiņam. Tā kā likuma mērķis ir uzlabot valsts izdevumu vadības sistēmu un palielināt budžeta līdzekļu izlietojumu efektivitāti un caurskatāmību, tad grozījumi attiecas uz valsts aģentūrām un likuma pantos, kas attiecas uz pašvaldībām, veikti precizējumi. Likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. Finansu vadība likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Likuma noteikumi attiecas uz uzņēmumu finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi. No 2001.gada 1.janvāra likuma noteikumi attiecas arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām. Grozījumi likumā paredz pašvaldību tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apjomā. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu sniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likuma 41. panta jaunajā redakcijā teikts: lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas iesniedz Finansu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.

2001.gada 1.janvārī spēkā stājušies arī grozījumi noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu ieskaitīšanu pašvaldības budžetā. 2000.gada 19.decembrī MK veica grozījumus 1998.gada 21. aprīlī pieņemtajos noteikumos par kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā (publicēti "Latvijas Vēstnesī" 2000.gada 22.decembrī). Grozījumi tika izstrādāti, lai noteiktu Valsts kases sadales kontā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālo sadalījumu 2001.gadam. Grozījumi ir izdarīti MK noteikumu 18.punktā, jo Finansu ministrija ir noslēgusi līgumu ar Liepājas pilsētas domi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas un uzskaites īpašu kārtību Liepājā 2001.gadā. Tagad noteikumu 18.pants paredz, ka Rīgas, Ventspils un Liepājas pilsētu administratīvajās teritorijās dzīvojošo nodokļu maksātāju maksājumi tiek iekasēti pēc īpašas ar Finansu ministriju saskaņotas kārtības, kas noteic, ka nodokļa maksātāji vai darba devēji nodokļa summas no pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas pārskaita pašvaldības budžeta kontā, bet nodokļa summas no pārējo darba ņēmēju darba samaksas — sadales kontā. Grozījumi nosaka, ka sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālo sadalījumu 2001.gadam nosaka, pamatojoties uz pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināti 1999.gada nodokļa faktiskajai izpildei. Vislielākais pašvaldības īpatsvara koeficients kopējos sadales kontā ieskaitāmajos nodokļu ieņēmumos ir Rīgai — 6,0886 procenti, Daugavpils pašvaldībai — 6,5486, Jelgavas pašvaldībai — 5, 4966, Rēzeknes pašvaldībai — 2,9112 procenti. Liepājas pašvaldībai koeficients noteikts 1,697 procentu, bet Ventspils pašvaldībai — 1,4378 procentu apmērā.

2000. gada 29. augustā pieņemtie noteikumi par kārtību, kādā ar attiecīgo pašvaldību saskaņojama noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze nākamajam gadam, attiecībā uz ēkām un būvēm stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. (Noteikumi publicēti "Latvijas Vēstnesī" 2000.gada 1.septembrī.) Tie izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 7.panta piekto daļu, kas noteic, ka nekustamā īpašuma nodoklis katrai pašvaldībai tiek prognozēts atbilstoši Valsts zemes dienesta oficiālajiem datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Kristīne Valdniece, "LV"pašvaldību lietu redaktore