Kad bērnus nobeidz pašu vecāki

Gadījumi, kad vecāku nolaidības dēļ gājuši bojā bērni, vienmēr ir traģisma un dažādu atbaidošu blakusapstākļu piesātināti. Taču nupat, Ziemassvētkos, sabiedrību pārsteigusi sevišķi šokējoša ziņa – piecgadīgs zēns nomiris no sala paša mājās, paša ģimenes pieaugušo klātbūtnē.

Zēns pamestā mājā Pērnavas ielā Rīgā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Traģiskais gadījumus noticis Preiļu rajona Riebiņu novadā, kur līdz ar pieaugušajiem neapkurinātā dzīvojamajā ēkā Ziemassvētkos uzturējušies vienas ģimenes vairāki bērni. Mātes prombūtnes laikā mājā saimniekojuši bērnu tēvs un vectēvs, kuri, kā noskaidrots, ilgstoši lietojuši grādīgos dzērienus. Savukārt bez uzraudzības atstātie bērni – piecgadīgais Vjačeslavs un 2001. gadā dzimušais Andrejs – faktiski bija pamesti vieni likteņa varā.

141. pants

Lauku mājās notiekošo 24. decembrī pirmie konstatējuši kaimiņi, kuri pie izbadinātajiem un pārsalušajiem bērniem izsaukuši mediķus. Diemžēl Vjačeslavu glābt nav izdevies. Pašlaik, kā informē Preiļu policijas pārvaldē, rajona slimnīcā ievietots gan Andrejs, gan vēl divi viņa brāļi – astoņus un četrpadsmit gadus veci zēni, kas traģiskajā dienā bez uzraudzības klaiņojuši pa pagastu. Bērnu tēvs sākotnēji bijis aizturēts uz trim diennaktīm, bet tagad atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Pret vecākiem ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 141.panta 2.daļas par bērnu atstāšanu bez uzraudzības. Notiek izmeklēšana.
Iepriekšējais plašāk izskanējušais gadījums, kad mātei celta apsūdzība pēc minētā Krimināllikuma panta, kā arī pēc 123.panta 1. daļas – par nonāvēšanu aiz neuzmanības, – notika pagājušā gada 25. novembrī Dobelē. Pie atbildības tika saukta sieviete, kas savu pusotru gadu veco meitu vienu bija atstājusi trīs dienas ieslēgtu dzīvoklī, kur bērns nomira no organisma atūdeņošanās. Arī toreiz, jaušot briesmas, par bērnu pirmie ieinteresējās kaimiņi.
Meitenes mātei vecāku vara jau reiz atņemta tieši par bērna atstāšanu bez uzraudzības. Tādēļ notikušajā tika vainota arī Krimūnu pagasttiesa, kas šo varu atkal bija atjaunojusi. Tiesa, policija pret pagasttiesas vadītāju krimināllietu ierosināt atteicās.
Viens no izplatītākajiem bērnu bojāejas iemesliem, kuru pamatā ir viņu atstāšana bez uzraudzības, līdz šim bijuši ugunsgrēki. Parasti bērni izrādījušies ieslēgti telpās un nav varējuši no tām izkļūt. Pēdējais šāds gadījums, kas prasīja trīs dzīvības, notika šā gada 15.novembrī Limbažu rajona Skultes pagastā, kur kādās lauku mājās dūmos nosmaka vienas ģimenes trīs bērni.

Apdeg un cieš autosadursmēs

Bērnu nepieskatīšana atspoguļojas arī traumatisma datos. Tiesa, kopš mediķi pastiprināti uz to vērsuši sabiedrības uzmanību, savainojumu skaits mazinājies. Kā liecina Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas statistika par šā gada pirmo pusgadu, reģistrētas 9 838 traumas, bet pērn minētajā laika posmā – 10 294. Izplatītākie traumu iemesli – ceļu satiksmes negadījumi, vardarbība, dzīvnieku kodumi, apdegumi.
Atbilstoši Latvijas katastrofu medicīnas centra (KMC) statistikai, kas gan sastādīta, pamatojoties uz to, ka šis dienests reaģē vienīgi uz vissmagākajām traumām un dodas izbraukumos visā valsts teritorijā, šā gada 11 mēnešos visbiežāk reģistrēti apdegumi – puse no visiem negadījumiem. 24% traumas radušās ceļu satiksmes negadījumu dēļ, 10% – krītot no augstuma, 3% slīkstot. 12% gadījumu traumu iemesli bijuši citi. Minētajā laika posmā KMC sniedzis palīdzību 140 bērniem.

Dzer vairāk

Lai arī kāda būtu bērnu traumatisma statistika, gan mediķi, gan glābšanas dienesta speciālisti vienprātīgi atzīst – ja nelaimes gadījums piemeklējis bērnu, vispirmām kārtām tajā vainojami pieaugušie, kuri viņu pietiekami neuzraudzīja. Savukārt nepietiekamā uzraudzība visbiežāk izrādījusies saistīta ar bērnu vecāku vai viņu aizvietotāju atrašanos alkohola reibumā. Pieaugušo reibums, kas nereti nozīmē hronisku alkoholismu, minams arī kā viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem, kad cietuši vai gājuši bojā gan paši dzērāji, gan bērni viņiem līdzās.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – pērn Latvijā patērēts lielākais alkohola daudzums kopš 1990.gada. Vidēji viens valsts iedzīvotājs 2003.gadā oficiāli izdzēris 7,9 litru absolūtā alkohola, 2002.gadā – 7,1 litru, 1991.gadā – 5,3 litrus. Taču patiesais Latvijā izdzertā alkohola apjoms, visticamāk, nav nosakāms, jo ievērojamu tā daļu sastāda krietni lētākā nelegāli tirgotā grādīgā dzira.

Uzziņai:

22.decembrī Saeima atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas vecākiem vai viņu aizvietotājiem par septiņu gadu vecumu nesasnieguša bērna atstāšanu bez uzraudzības paredz izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts naudas sods no 25 līdz 50 latiem.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv