Arlekīns aicina uz saprašanos
Muzikālās vibrācijas Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Arlekīns Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Ārzemju mākslas muzejā atvērta
ievērojamā itāliešu stikla mākslinieka Silvio Viljatūro darbu
izstāde “Maģiskā caurspīdīgā alķīmija”. Skan noslēpumaini. Bet
jāatzīst, ka košajās stikla skulptūrās, kas piepilda Rīgas pils
Velvju zāli, patiesi iemājo kaut kas no maģijas. Atklāšanas
svētkos par ekspozīciju un senajām itāliešu stikla mākslas
tradīcijām stāstīja pats autors un mākslas zinātnieks Adriāno
Berengo, kurš tiek godāts par Itālijas stikla mākslinieku
patronu.
Silvio Viljatūro dzimis 1949.gadā Akri pilsētiņā Kalabrijā, pašos
Itālijas dienvidos. Te aizritēja bērnu dienas, bet drīz vien
ģimene pārcēlās uz Kjari, tuvu Alpu kalniem. Te mākslinieks dzīvo
arī tagad. Mācījies Turīnas Mākslas akadēmijā, taču savu īsto
aicinājumu atradis darbā pie stikla krāsns. Par to, kā ģimene
ietekmējusi viņa dzīves ceļa izvēli, mākslinieks saka: “Vecāki
bija zemkopji. Tēvs strādāja arī būvniecībā, raka tuneļus. Viņš
ļoti labi zīmēja, bija apveltīts ar īsti māksliniecisku gaumi.
Diemžēl tēvs pāragri nomira, viņa iedzimtais talants nepaguva
izpausties. Tāpēc esmu priecīgs, ka varu it kā piepildīt viņa
sapni. Māte mani vienmēr ir atbalstījusi un dzīvojusi līdzi visām
veiksmēm un neveiksmēm.”
Par alķīmiju Silvio Viljatūro sauc savu īpašo paša izgudroto
tehniku, kas palīdz īstenot radošās ieceres. Bet maģija ir tā
dievišķā dzirksts, bez kuras neviens īsts mākslas darbs nevar
rasties. Žurnālā “World Sculpture News” mākslinieks
raksta: “Es apbrīnoju Pikaso par viņa figurālismu, Šagālu – par
viņa poēziju, Matisu – par viņa krāsām.”
Adriāno Berengo viņu salīdzina ar spilgtākajiem renesanses
laikmeta māksliniekiem, kas bija vienlīdz lieli ideju ģenerēšanā
un savu ideju realizēšanā: “Silvio ir apveltīts ar milzīgu radošo
enerģiju, kas viņam liek pastāvīgi attīstīties. Kā alķīmiķis viņš
drosmīgi eksperimentē, pastāvīgi pilnveidojot paša izgudroto
stikla termokausēšanas tehniku. Cenšoties vispilnīgākajā veidā
iemiesot stiklā savas radošās idejas, viņš sasniedzis līdz šim
nepārspētus rezultātus.”
Silvio Viljatūro piedalījies vairāk nekā 140 izstādēs. Viņa
personālizstādes notikušas ne vien daudzās Eiropas valstīs, bet
arī Ķīnā, ASV un citur pasaulē. Itālijas un Vācijas stikla
mākslas muzejos, Spānijas Nacionālajā bibliotēkā Madridē, ASV
Arhitektūras un dizaina muzejā Čikāgā un Turīnas Kavalērijas
muzejā atrodas viņa darbu pastāvīgās ekspozīcijas. Mākslinieks
darinājis vitrāžas daudzām Itālijas baznīcām.
Uz Rīgu atvesta neliela daļa no jaunāko darbu kolekcijas.
Ekspozīcijā ir 28 stikla skulptūras un vairākas tieši šai
izstādei tapušas lielformāta gleznas. Iedvesmu smeļoties dzejā,
mūzikā un antīkajā grieķu mitoloģijā, mākslinieks savos darbos
tiecas radīt harmonisku, kustību rosinošu pasaules ainu.
Apstājamies pie izteiksmīgās skulptūras, kam dots nosaukums
“Mūzikas vibrācija”. Autors skaidro: “Mani ļoti saista mūzika. Es
savos darbos nevaru parādīt mūzikas skanējumu. Bet, lūk, sieviete
ar pirkstiem skar stīgas, un mēs varam iztēloties mūzikas
vibrāciju, sajust ritmu.” Par izstādes dominanti var uzlūkot
Arlekīna tēlu. Tas māksliniekam sevišķi tuvs: “Arlekīns ir kā
divu kungu kalps, kam jāatrod kopīga valoda ar tiem, kas paši
nevar atrast kopīgu valodu. Tā bija pie Bābeles torņa, kad
cilvēki bija pazaudējuši komunikācijas spēju. Katrs runāja savā
valodā un nespēja saprasties. Par nesaprašanās briesmām mums
atkal atgādināja 11.septembris. Es gribētu, lai mans Arlekīns
aicina cilvēkus atjaunot dialogu un panākt savstarpēju
sapratni.”
Savas mācekļa gaitas pie stikla krāsns Silvio sācis agrā jaunībā.
Vaicāts, cik ilgs ir ceļš uz meistarību, viņš saka: “Tas ir
bezgalīgs. Par labu amatnieku ar cītīgu darbu var kļūt katrs. Bet
māksla – tā ir dievišķa dāvana. Un es no sirds novēlu, lai katrs,
kas jūt sevī šo dzirksti, spēj likt tai dzīvi kvēlot. Jo arī
mākslā ceļš ir bezgalīgs: tev ir sajūtas, rodas impulsi, uzzied
intuīcija – un dzimst ideja. Tas vienmēr ir kā brīnums.”
Rīgā izstāde būs atvērta līdz 2005.gada 6.februārim.